Bijušā politiķa Māra Gulbja uzņēmums sakopj Kaucmindes pili un atceļ tās pārdošanu
Foto: F64

Bijušā politiķa Māra Gulbja uzņēmums SIA "Dejo ar zvaigzni" Rundāles novada Saulainē sācis vēsturiskās Kaucmindes pils sakopšanu ar plāniem to atjaunot, savukārt pils pārdošana ir atsaukta, informēja īpašnieku pārstāvis.

Viņš pastāstīja, ka tagad pils ir kopīpašums, kur aptuveni puse pieder SIA "Dejo ar zvaigzni", bet otra puse - privātpersonai. Pils pārdošana ar nekustamo īpašumu kompānijas "Rent In Riga" starpniecību ir atsaukta un sludinājumi izņemti, jo tas nav bijis saskaņots ar abiem īpašniekiem.

Saskaņojot ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, jau sākta pils jumta konservācija un šoziem tiks īstenota arī ap pili esošā muižas parka sakārtošana, bet nākamgad plānots pasūtīt pils arhitektonisko izpēti. Perspektīvā abu daļu īpašnieki plāno īstenot pils atjaunošanu.

Saskaņā ar pašvaldības informāciju patlaban 55% šā īpašuma pieder SIA "Dejo ar zvaigzni", bet 45% - privātpersonai.

SIA "Dejo ar zvaigzni" 2007.gadā dibināja Māris Gulbis, kurš agrāk bija Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs un vēlāk iekšlietu ministrs Einara Repšes valdībā, kā arī Iveta Feldmane, Ieva Kemlere un Oļegs Kuzņecovs, kur katram piederēja 25%, savukārt vēlāk šis uzņēmums pārgāja tikai divu īpašnieku - vārdabrāļu - īpašumā, kur 50% piederēja ekspolitiķim Gulbim, bet otri 50% - citam, gados vecākam, Mārim Gulbim, kurš ir vienīgais īpašnieks uzņēmumam SIA "Intelco", kam agrāk pilnībā piederēja arī Kaucmindes pils. Patlaban ekspolitiķis Gulbis savukārt ir vienīgais īpašnieks SIA "Dejo ar zvaigzni", liecina "Firmas.lv" informācija.

Kā ziņots, vēl pirms Ziemassvētkiem pārdošanā bija izlikta vēsturiskā Kaucmindes pils Rundāles novadā. Pils tika piedāvāta par 250 000 eiro, liecināja informācija nekustamo īpašumu kompānijas "Rent In Riga" mājaslapā.

Privātīpašums Kaucmindes pils sastāv no pils ēkas 2887 kvadrātmetru kopplatībā un tam pieguļoša gleznaina parka 4,59 hektāru platībā.

Kaucmindes pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, kuru veidojis dārznieks K.Savickis ap 1780. gadu, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots 19. gadsimtā un aptver Kauces upītes gravu. Zemes gabala ziemeļu robežu veido neliela upīte, rietumu robežu - divi sakopti un iztīrīti mākslīgie dīķīši.

Kaucmindes pils atrodas Latvijas "arhitektonisko pērļu trijstūrī". Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij - trīs kilometri, bet līdz Mežotnes pilij - 10 kilometri.

Muiža kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta Severīna Jensena projekta. No 1909. gada līdz 1912. gadam veikta lielākā muižas pārbūve, ko vadīja arhitekts Leo Reinīrs.

Kaucmindes pilij jeb Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamajai ēkai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekļa statuss ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu.

Saskaņā ar 2003. gada 26. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.474, vienojoties ar Latvijas Valsts kultūras un pieminekļu inspekciju, Kaucmindes pilī veikti ēkas konservācijas darbi, bet vērtīgākie eksponāti nodoti glabāšanā Rundāles pilī.

Ņemot vērā Kaucmindes pils ideālo atrašanās vietu, ir izstrādāta pils tālākās attīstības un pielietojuma koncepcija trijās stadijās, kas paredz starptautiska centra izveidi, abos spārnos iekārtojot viesnīcas numurus (90 viesu izmitināšanai), bet centrālajā daļā ēdināšanas bloku, paredzot atjaunot arī zāles un citas sabiedriskās telpas. Kā viens no variantiem ir starptautiska kultūras centra izveide ar koncertzāli un dažādām muzeja ekspozīciju un semināru nodarbību telpām.

Ņemot vērā objekta atrašanos pie ūdens krātuvēm, iespējams izveidot SPA centru, rehabilitācijas centru vai pansionātu.

Source

LETA

Tags

Māris Gulbis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form