Čaulas kompānijas – kur tās mīt un ko slēpj
Foto: DELFI

Vārds "ofšors", ar ko apzīmē ārzonas kompānijas, sabiedrībā jau visai sen ieguvis negatīvu konotāciju, jo nereti tas uzpeld stāstos par uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai patiesā labuma guvēju slēpšanu. Līdz ar Latvijas trešās lielākās bankas "ABLV Bank" krahu ofšoriem pievienojies vēl kāds termins – "čaulas uzņēmumi". Portāls "Delfi" devās skaidrot, ar ko tad īsti čaulas uzņēmumi atšķiras no ofšoriem un vai aiz tiem vienmēr slēpjas blēži.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem pašlaik Latvijas banku klientu lokā ir 26 081 čaulas uzņēmums, bet caur tiem veiktas transakcijas desmitiem miljonu eiro apmērā. Čaulas uzņēmumi pamatā tiek dibināti tādās jurisdikcijās, kurās ir zems nodokļu slogs un kurās īpašnieku reģistri nav publiski pieejami – tāpat kā lielākā daļa ofšoru. Kā portālam "Delfi" pastāstīja advokātu apvienības "Cobalt" vadošais partneris zvērināts advokāts Lauris Liepa, ofšori ir plašāks jēdziens, bet čaulas uzņēmumi šaurāks, proti, daļu no ofšoriem iespējams kvalificēt kā čaulas uzņēmumus.

Viena no galvenajām pazīmēm, kas ļauj izdarīt tādu secinājumu, – uzņēmums pastāv tikai uz papīra. Proti, tam ir reģistrēta adrese, taču nav reālas uzņēmējdarbības, vietas, telpu, kur uzņēmums vai tā darbinieki veiktu jelkādu darbību. ''Tipiski uzņēmumam nav darbinieku, tikai tā pilnvarotie pārstāvji vai nomināli vadītāji. Kas nozīmē, ka tie ir speciālisti korporatīvajās vai juridiskajās lietās. Šo uzņēmumu vienīgā aktivitāte ir finanšu darījumi, kas tiek veikti, izmantojot banku kontus," stāsta Liepa, ''čaulas uzņēmumus gandrīz vienmēr var saistīt ar tādām operācijām kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas.'' Tāpat čaulas uzņēmumus mēdz dibināt, lai noslēptu vai vismaz daļēji noslēptu darījumā iesaistīto patiesā labuma guvēju.

Tātad čaulas uzņēmumu mājvietas ir ofšoru paradīzes. Tās ir valstis, kurās šis ir veids, kā piesaistīt vismaz kaut kādu saimniecisko darbību. "Tādas eksotiskas vietas gan klimatiski, gan teritoriāli, kas nav pakļautas Eiropas Savienības un citiem regulējumiem," viņš paskaidro. Par piemēru Liepa min Britu Virdžīnas un Bermudu – teritorijas, kas visai bieži parādījušās arī tā sauktajos "Panamas papīros", ko 2016. gada aprīlī publicēja Izmeklējošo žurnālistu starptautiskā konsorcija (ICIJ) dalībnieki, atklājot slepenas shēmas, kas ļāvušas politiķiem, sportistiem, rakstniekiem un citiem turīgiem ļautiņiem no visas pasaules slēpt savu bagātību un izvairīties no nodokļu nomaksas. Lielākā daļa "Panamas papīros" esošo kompāniju bija čaulas uzņēmumi, kas sapiņķerēti milzu tīklā.

Ne visas paradīzes ir eksotika

Tiesa, ne visas nodokļu paradīzes meklējamas eksotiskās salu valstīs. Piemēram, arī pašā ASV ir vairāki štati, kas savulaik atzīti par īstiem ofšoru magnētiem. Piemēram, televīzijas kanāla "Fusion TV'' reportierei visai īsā laikā izdevās Delaveras štatā reģistrēt uzņēmumu savam kaķim. Tas parādīja, cik nebūtiska loma uzņēmuma dibināšanā šajā štatā ir īpašniekam.

Tiesa, Latvijas gadījumā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums gan nosaka, ka likuma subjektiem, tostarp kredītiestādēm un finanšu iestādēm, gadījumā, ja klients ir čaulas veidojums, ir jāveic klienta identifikācija, tikai klientam personīgi piedaloties identifikācijas procedūrā klātienē. Tātad kaķa uzņēmums par Latvijas bankas klientu kļūt, visticamāk, (ja tiek ievērotas visas likuma prasības ) tomēr nevarētu.

Lielbritānijā reģistrētā nevalstiskā organizācija "Tax Justice Network" izveidojusi 2018. gada "Finanšu slepenības indeksa" topu, kurā ietverti to jurisdikciju nosaukumi, kurās valda augsta finanšu slepenība un ir liela ofšoru aktivitāte. Saskaņā ar organizācijas aplēsēm lielākā nodokļu paradīze ir Šveice, tai seko jau minētās ASV, Kaimanu salas, Honkonga, Singapūra, bet sešinieku noslēdz Luksemburga.

Aizliegts nav

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu čaulas uzņēmums pats par sevi aizliegts nav, tieši tādēļ Latvijas bankās ir tūkstošiem šādu uzņēmumu kontu. "Loģiski, ka bankas nepārkāpj likumu. Vēl vairāk, es domāju, ka nevarētu šaubīties par to, ka bankas ļoti labi zina, kam šie uzņēmumi pieder. Ja kāda krimināllieta tiktu izmeklēta, man nav šaubu, ka Latvijas bankas varētu palīdzēt šajā kriminālprocesā atklāt, kas aiz šī uzņēmuma slēpjas un kas ir iesaistītas personas," saka advokāts.

To, kādēļ notiek aktīva vēršanās pret čaulas uzņēmumiem, viņš izskaidro pavisam vienkārši – efektīvāk ir nevis vērsties pret uzņēmumiem, kad kādas kriminālas darbības jau veiktas, bet gan radīt instrumentu kopumu, kas ierobežotu šādu uzņēmumu pastāvēšanu. Tātad – rīkoties proaktīvi.

Idejas par to, ka būtu nepieciešams vēl stingrāk ierobežot augsta riska klientu apkalpošanu Latvijas bankās, sāka rasties februāra vidū pēc tam, kad ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) ziņojumā vērsās pret "ABLV Bank" par tās iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un starptautisko sankciju pārkāpumos. Pēc tam – martā – Latvijā ieradās ASV amatpersonas, lai ar Latvijas finanšu sektora pārstāvjiem pārrunātu Latvijas banku darbības riskus un Latvija no ASV saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu.

Precīzi jānorāda pazīmes

Latvijas likumdošana jau diezgan precīzi formulē, kuros gadījumos piemērojami papildu nodokļu uzrēķini. Savukārt pazīmes, pēc kurām tiek noteikts, vai kompānija klasificējama kā čaulas uzņēmums, vēl būtu jāprecizē, norāda Liepa: "Lai neatkārtots ''ABLV Bank'' situācija, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai acīmredzot būs ļoti precīzi jānorāda, kas ir tās pazīmes, kurām atbilstošus uzņēmumus bankas vairs nedrīkstēs apkalpot."

Šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums nosaka, ka čaulas veidojums ir juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes: nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo; valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību; valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Aktivizējoties cīņai pret čaulas kompānijām, politiķi sāka apspriest ideju par nodevas ieviešanu par čaulas uzņēmumu apkalpošanu. Pret to gan iebilda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA), tā vietā rosinot aizliegt sadarbību ar čaulas uzņēmumiem, kas atbilst visām trim Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā minētajām pazīmēm. Savukārt sabiedrība par atklātību "Delna" mudināja vispār aizliegt bankām apkalpot čaulas uzņēmumus.

Pēcāk arī FKTK vadītājs Pēters Putniņš paziņoja, ka "Latvijas bankām pusgada laikā ir jāpārstāj apkalpot tā dēvētie "čaulas uzņēmumi", par kuru izcelsmi nav skaidrības un kuri bieži vien tiek izmantoti naudas atmazgāšanas shēmās". Viņš arī norādīja, ka FKTK ir sagatavojusi attiecīgus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kurus varētu virzīt izskatīšanai valdībā.

21. martā Finanšu sektora attīstības padome vienojās , ka Latvijā bankām tiks aizliegta sadarbība ar čaulas kompānijām. Saskaņā ar Ministru prezidenta Māra Kučinska pausto likuma grozījumus par čaulas uzņēmumu aizliegšanu 3. aprīlī skatīs valdība un uzreiz pēc tam tos steidzamības kārtībā sāks skatīt parlaments.

Kā skaidro Liepa, prasību, lai bankas aizver čaulas uzņēmumu kontus, izvirzīt var relatīvi īsā laikā: ''Šādas situācijas Latvijā jau ir bijušas un ir bankas, kas jau pagātnē to ir izdarījušas. Diezgan ilgu laiku atpakaļ atvadījušās no nerezidentu klientu grupas, kura varētu izraisīt iebildumu uzraugiem. Tā kā – tas ir iespējams. Un tas ir iespējams dažu mēnešu laikā''.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola solījusi: ja būs vērojams, ka notiek klientu migrācija no čaulas veidojumiem uz citām augsta riska klientu grupām, tad tiks apsvērta iespēja "ieviest kādus ekonomikus instrumentus".

Source

DELFI Bizness

Tags

ABLV Bank ASV Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijas Komercbanku asociācija Naudas atmazgāšana Nodokļi Panamas ofšoru skandāls
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form