Atskatoties uz pandēmijas zīmē aizvadīto gadu, tikai 24,3% Latvijas uzņēmumu uzskata, ka ierobežojumi nav nesuši izmaiņas viņu darbībā. Pārējie saskārušies ar dažādām grūtībām un izmaiņām. Visbiežāk tie bijuši finansiāli zaudējumi: 56,6% aptaujāto uzņēmumu samazinājies apgrozījums, 19,1% nācās pieteikties dīkstāves pabalstiem un 12,5% pieprasīja algu subsīdijas. 11% uzņēmumu pat nācās samazināt strādājošo skaitu, nespējot tos nodrošināt ar darbu.
17,6% aptaujāto, jo īpaši apkalpojošajā sfērā, sarežģījās darba apstākļi, cenšoties pielāgoties mainīgajām drošības prasībām. Tomēr dažās sfērās pandēmijai bijusi arī pozitīva ietekme. Gandrīz ceturtā daļa, jeb 24% atzina, ka viņiem darba apjoms pieaudzis un līdz ar to izdevies uzlabot apgrozījuma rādītājus.
«Viena no galvenajām šīs pandēmijas sniegtajām mācībām biznesa pasaulei ir: «Esiet gatavi visneticamākajiem scenārijiem». Ja vēl pirms gada cilvēki rietumu pasaulē pat nepieņēma domu, ka var tikt slēgtas veselas nozares un cilvēkiem liegts pārvietoties, tad tagad zinām, ka tas var notikt. Iespējams, finansiālo triecienu un grūtības izdotos mazināt, ja uzņēmumi laikus būtu gatavojušies neparedzētām situācijām. To tagad atzīst paši aptaujas dalībnieki, sakot, ka daudzas lietas būtu darījuši citādi, ja vien varētu pagriezt laiku atpakaļ. Šobrīd atliek mācīties no kļūdām un gatavoties nākotnei,» secina "Jumis Pro" vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Ja uzņēmumi varētu atgriezties 2020. gada sākumā, tad lielākā daļa piestrādātu pie digitalizācijas. 30% respondentu būtu laikus pārvērtuši elektroniskā formātā visus dokumentus un vēl tikpat daudzi apmācītu darbiniekus labāk pārvaldīt tehnoloģiskos risinājumus – saziņas rīkus, kopiestrādes programmas un tamlīdzīgas attālinātam darbam nepieciešamas lietas. 25% jau «miera laikos» būtu ieviesuši mākoņrisinājumus un 23,5% būtu devuši iespēju darbiniekiem pierast pie attālinātā darba un izkopt produktivitātes uzskaites metodes.
Savukārt 14% vēlētos, kaut agrāk būtu izveidojuši savu internetveikalu, kurā tirgot produkciju. Nepilna trešdaļa, jeb 31% aptaujāto uzņēmumu arī būtu vairāk piedomājuši pie uzņēmuma finansiālās situācijas, uzkrājot lielākas naudas rezerves.
Aptauja tika veikta 2021. gada martā un tajā piedalījās 144 Latvijas vidējie un mazie uzņēmumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
