Darbaspēka izmaksas var novest pie vietējo īpašnieku uzņēmumu lomas samazināšanās
Foto: Pixabay

Situācija atalgojuma jomā ievērojami atšķiras no iepriekšējās finanšu krīzes 2008. gadā, kuras laikā vidējā darba samaksa samazinājās. Turklāt darbaspēka izmaksas var būt viens no Latvijas biznesa lielajiem izaicinājumiem, kas var novest pie vietējo īpašnieku uzņēmumu lomas samazināšanās, spriež ekonomisti. Jāatgādina, ka 2020. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Situācija ievērojami atšķiras no iepriekšējās finanšu krīzes 2008. gadā, kuras laikā vidējā darba samaksa samazinājās. Privātajā sektorā atalgojuma pieaugums saglabājās noturīgāks, jo Covid-19 radītais šoks ekonomikai vismaz sākotnēji bija vērtējams kā īslaicīgāks, ļaujot meklēt citas alternatīvas atalgojuma samazināšanai. Arī valsts atbalstam bijusi pozitīva ietekme, vismaz daļēji kompensējot zaudējumus īslaicīga apgrozījuma krituma periodā. Savukārt sabiedriskajā sektorā situācija atšķiras ar to, ka iepriekšējās krīzes laikā nebija iespējams aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, tāpēc notika valsts budžeta konsolidācija. Tās rezultātā tika mazinātas algas šajā sektorā strādājošajiem, kas nav raksturīgs Covid-19 krīzei," skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale.

"Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos. Uz vietas stāvēja elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares alga. Par spīti būtiskajam aktivitātes kritumam darba samaksa mākslā, izklaidē un atpūtā pamanījās augt par 1%. Tirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas pakalpojumos, finanšu pakalpojumos, nekustamo īpašumu biznesā un valsts pārvaldē algu pieaugums svārstījās ap 3-4%. Visstraujāk – par 10-15% – algas auga veselības aprūpē, profesionālo un zinātnisko pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniedzējiem. Pārējās nozarēs strādājošajiem vidējā alga par pilnas slodzes darbu kāpa par 6-8%," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Darba samaksas neaizskaramība ir tas faktors, kas nosaka bezdarba pieaugumu saspīlējuma brīžos, kad darba devējs drīzāk optimizēs darbinieku skaitu, nekā riskēs samazināt algas, bieži vien sākot ar zemāk atalgoto atlaišanu. Darbiniekam šajos apstākļos pieaug iespēja zaudēt darbu, nekā izcīnīt algas pielikumu. Kaut situācija starp nozarēm un uzņēmumiem atšķiras, darba devēja pozīcijas nostiprinājās. Taču īslaicīgi. Atsākoties izaugsmei, darba tirgus uzsils un jau lielāka teikšana būs darba ņēmējiem," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Ļoti iespējams, ka 2021. gadā samaksa par darba stundu augs lēnāk nekā 2020. gadā, par spīti tam, ka IKP dinamika būs daudz labvēlīgāka, jo atjaunosies darbavietas nozarēs ar salīdzinoši zemu atalgojumu un augs nostrādātais laiks. Taču vismaz izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsāk bažīties par to, cik darbiniekus viņi varēs piesaistīt par nozarē ierasto atlīdzības līmeni. Daļa bijušo kolēģu būs paspējuši pārcelties uz nozarēm ar augstāku atalgojumu un neilgosies atgriezties pie iepriekšējās nodarbošanās, nāksies meklēt jaunus kadrus," prognozē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

algas Luminor Produktivitāte Centrālās statistikas pārvalde Darba samaksa Eiropas Savienība Latvijas Banka SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form