Pandēmija ir cirtusi dziļu robu dažādu jomu uzņēmumu darbībā, vieniem tā ir būtībā apstādinājusi darbību, otriem – ielikusi platīna spieķus labi ieeļļotā zobratu mehānismā, bet citiem, kas ir izteiktā mazākumā, – pat radījusi jaunas iespējas. Esošo situāciju var vērtēt ar dažādu ekonomisko rādītāju palīdzību, un viens no tiem ir nodokļu parāda apjoma izmaiņas. Interesanti, ka ārkārtējās situācijas izskaņā Latvijā ir bijis mazāk nodokļu parādnieku un arī nodokļu kopsumma ir bijusi mazāka nekā pirms gada, kad tika sagaidīts, ka mūsu valstij ir priekšā dažādas intensitātes izaugsmes gadi. To ietekmējuši vairāki faktori.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Īsi pirms ārkārtējās situācijas beigām Latvijā nodokļu parāds reģistrēts 36 tūkstošiem uzņēmumu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija (VID) par nodokļu maksātājiem, kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedza 150 eiro uz šā gada 7. jūniju. To kopējā nodokļu parāda summa veidoja 574 miljonus eiro, kas ir par 76 miljoniem eiro jeb 12% mazāk nekā pirms gada jūnija sākumā, liecina "Crediweb.lv" aprēķini*. Jāatgādina, ka ārkārtējā situācija Latvijā tika atcelta šā gada 10. jūnijā.

Pirms gada nodokļu parāds tika reģistrēts lielākam skaitam Latvijas uzņēmumu – 38 tūkstošiem, un nodokļu parāda kopsumma veidoja 650 miljonus eiro. Savukārt šo uzņēmumu kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 647 miljonus eiro, un tie nodarbināja gandrīz 127 tūkstošus darbinieku 2019. gadā.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) vērtēja, ka valsts budžetā ieņēmumu neizpilde šogad varētu būt mazāka, nekā sākotnēji lēsts. "Lielā nenoteiktībā nodokļu neieņēmumus [šogad valsts budžetā] plānojām no miljarda līdz 1,5 miljardiem eiro," sacīja finanšu ministrs. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka piecos mēnešos valsts budžetā ir iekasēts par gandrīz 300 miljoniem eiro mazāk, nekā paredzēts, kas ir labāks rādītājs, nekā tika prognozēts, un liek domāt, ka budžeta ieņēmumu neizpilde šajā gadā varētu tomēr būt arī mazāka par sākotnējām aplēsēm. Valsts budžetā šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 3,9 miljardi eiro, kas ir par 6% mazāk nekā plānots.

Analizējot nozares, kurās ir vislielākais nodokļu parādnieku skaits, tās ir – ēku būvniecība, kurā ir 1433 parādnieki, kam seko kravu pārvadājumi pa autoceļiem ar 1338 parādniekiem un 1117 uzņēmumi restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sektorā ar 16 miljonu eiro parādu. "Creditreform Latvija" informācijas produktu vadītāja Māra Meiere atzīmē, ka uzņēmumiem ir iespējams reģistrēt kavēto nodokļu maksājumu pagarinājumu vai atlikšanu uz noteiktu laiku, un attiecīgi informācija par uzņēmumu netiek publiskota VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Šobrīd tādi ir vairāk nekā 5,3 tūkstoši uzņēmumu.

Savukārt, vērtējot nozares ar lielāko nodokļa parāda summu, nevis skaitu, tās ir – uzglabāšanas un noliktavu saimniecība – ar 43,1 miljona eiro kopējo nodokļu parādu valstij, kam seko vairumtirgotāji – kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču – ar 32,6 miljonu eiro lielu nodokļu parāda summu.

Nepietiek līdzekļu

Interesanti, ka 37% uzņēmumu, kam bija nodokļu parādi uz šā gada 7. jūniju, bija negatīvs pašu kapitāls jau 2018. gada beigās, kas liecina par saistībām, kas ir lielākas nekā uzņēmuma aktīvu vērtība. "Attiecīgi, ja kāds kreditors iesniegtu uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un uzņēmumu atzītu par maksātnespējīgu, ne visi kreditoru prasījumi tiktu apmierināti, jo uzņēmumam nav pietiekošu līdzekļu," norāda Meiere. Turklāt 2% no kopējo parādnieku skaita jau ir pasludināta maksātnespēja.

Lielākie parādnieki nemainīgi

Lielākā nodokļu parāda summa uz šā gada 7. jūniju reģistrēta uzņēmumam "Vexoil Bunkering", kurš darbojas uzglabāšanas un noliktavu saimniecības sektorā, un tā nodokļu parāds veido 39,2 miljonus eiro. Tam seko "Ormus", kura darbības veids bija kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība. Tā nodokļu parāds veido 28,9 miljonus eiro, bet mēnesi iepriekš, tie bija 21,8 miljoni eiro. Meiere atzīmē, ka uzņēmumam kopš 2016. gada ir maksātnespējas process un, visticamāk, šie būs neatgūtie nodokļi valsts budžetā.

Uzņēmumam "Bebriko Ltd" ir uz pusi mazāka nodokļu parāda summa – 14 miljoni eiro, tam cieši seko "Latvijas Zaļais elektrons", kurš darbojās bīstamo atkritumu apstrādes un izvietošanas nozarē. Uzņēmuma parāds veido 13 miljonus eiro. Saskaņā ar "Crediweb.lv" datu bāzes informāciju, VID apturējis šī uzņēmuma saimniecisko darbību jau 2019. gada augustā. Arī šai akciju sabiedrībai, visticamāk, nodokļu parādu summa valstij būs grūti atgūstama jeb drīzāk neatgūstama.

Kā vēl vienu lielāko nodokļu parādnieku ar 9,2 miljonu eiro nodokļu parādu var minēt kosmētikas ražotāju "Dzintars", kuram arī ir aktuāls maksātnespējas process. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019. gada 12. novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu.

'Delfi' pēta: lielākie nodokļu parādnieki ārkārtējās situācijas izskaņā
Foto: Publicitātes foto

Pārdošanā izliktā maksātnespējīgā uzņēmuma "Dzintars" ražotne un zeme.

Jau vēstīts, ka šobrīd par 6,9 miljoniem eiro pārdod maksātnespējīgā "Dzintara" ražotni un zemi. Turklāt šobrīd notiek tiesvedība starp maksātnespējīgo kosmētikas ražotāju un tā bijušo uzņēmuma īpašnieku un vadītāju Iļju Gerčikovu. "Dzintars" vēlas atgūt visas preču zīmes, kas administratora ieskatā nepamatoti tika atsavinātas par labu Gerčikovam. Jāatgādina, ka Gerčikovs 2019. gada oktobrī izveidoja kompāniju SIA "Dzintars Beauty" ar 2800 eiro pamatkapitālu. Gerčikovs ir minētās kompānijas vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Lielāko nodokļu parādnieku augšgalā redzami arī tādi zināmi uzņēmumi kā degvielas tirgotājs "East-West Transit", maksātnespējīgais "KVV Liepājas metalurgs" u.c.

Reģionālajā griezumā, protams, Rīgā ir vislielākie parādnieki (66% no kopējiem nodokļu parādiem), bet tam seko Grobiņas novads, kur lielākais parādnieks ir SIA "Riepu bloki" ar parādu 12,9 miljonu eiro apmērā. Uzņēmumam ir pasludināta maksātnespēja 2018. gadā. Nākamā ir Daugavpils ar 906 nodokļu parādniekiem uzņēmumiem, veidojot 13,4 miljonus eiro.

"Dati nav iepriecinoši, bet, neskatoties uz grūtībām, iespējams, līdz gada beigām, situācija nebūs tik kritiska, bet tam jāseko līdzi katru mēnesi un pat nedēļu, kā to jau dara uzņēmēji," uzskata Meiere.

* Aprēķinos nav iekļauti saimnieciskās darbības veicēji, t.s. tikai PVN maksātāji (reģistrācijas kodi sākas ar 900) un PVN grupas maksātāji.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Dzintars Jānis Reirs Maksātnespēja Nodokļi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.