"Latvijā skaistumkopšanas pakalpojumu tēma tiek cilāta no novembra, tajā nodarbinātas daudzas personas, taču jau gadu mums nav bijusi iespēja strādāt ar pilnu slodzi. No 1. marta daļa pakalpojumu sniegšana atkal ir atļauta, taču aizvien ir aizliegti tie pakalpojumi, kurus sniedzam kā ārstniecības personas. Tajā pašā laikā speciālistiem ir jāturpina apmeklēt dažādi semināri un nedrīkst zaudēt iemaņas, lai saglabātu ārstniecības personas statusu," atzina Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
"Nedrīkst aizmirst, ka cilvēkiem aizvien ir dažādas ādas problēmas, kuras ielaižot, problēma no akūtas var pāriet hroniskā, un rezultātā var nākties tās ārstēt ar medikamentiem vai pat antibiotikām. Kosmetologs pamana dažādus nelabvēlīgus veidojumus, ādas stāvokļa izmaiņas un nosūtām pie dermatologiem, tā ir mūsu nozares sadarbība ar klientiem. Tāpat aizvien vairākās ārstniecības iestādēs tiek sniegti skaistumkopšanas pakalpojumi, kas liegti nozarei," uzsvēra Reinsone, piebilstot, ka skaistumkopšanas pakalpojumi ārstniecības iestādē tiek sniegti ar ārsta norīkojumu, kurš iepriekš uzstādījis diagnozi, taču tādā gadījumā šī situācija liek uzdot jautājumus arī par ārstu kompetenci. Turklāt, pēc viņas teiktā, ejot vispirms pie ārsta, kas uzraksta nosūtījumu, iesaistīti vairāk cilvēku nekā dodoties uzreiz pie skaistumkopšanas speciālista, līdz ar to pastāv lielāks inficēšanās risks.
Reinsone arī uzsvēra, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus nevar sniegt attālināti, taču, ilgstoši nepraktizējot, zūd iemaņas, piemēram, neveicot masāžu pusgadu, rokas tik labi vairs neklausa un atgūt šīs prasmes būs sarežģīti.
"Pašreiz vērojama situācija, ka Kiprā mūsu speciālisti ir pieprasīti, līdz ar to, ja viņi negūs valstī atbalstu, tad dosies uz Kipru labākas dzīves meklējumos," uzskata Reinsone, piebilstot, ka tie, kas ievēro ierobežojumus, šajā laikā var zaudēt klientus, jo akūtu problēmu dēļ viņi dosies pie ārstniecības iestādēm vai pie tiem, kas strādā nelegāli, līdz ar to tiek kropļots tirgus un pārkāpta konkurence. Tādējādi speciālisti tiek provocēti sniegt pakalpojumus nelegāli, un vērojams ēnu ekonomikas uzplaukums. Jāņem vērā, ka nozarē lielākoties nodarbinātas sievietes, kuras apgādā savus bērnus, un viņas nevar sēdēt rokas klēpī salikušas, uzsvēra Reinsone.
Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane piekrita, ka situācija skaistumkopšanas pakalpojumu jomā ir gana sarežģīta, jo šie pakalpojumi un speciālisti ir cieši savijušies un pārklājas, līdz ar to jomā grūti pieņemt tādu lēmumu, kas visiem būtu pieņemams. Problēma ir diezgan sena, jo daļa speciālistu ir ārstniecības personu statusu un tajā laikā sniedz pakalpojumus ārpus ārstniecības iestādēm. Tika pieņemts lēmums apturēt pakalpojumus, kuri patlaban sabiedrībai nav tik būtiski, un pamatā saglabāt tos, kas ir būtiski, kuriem risks ir attaisnojams, tostarp, ārstniecības pakalpojumi. Ja tiek runāts par skaistumkopšanas pakalpojumiem ārstniecības iestādēs, tad ir aizliegts tos sniegt un VI ir rosinājusi vairākas lietas saistībā ar šo pakalpojumu sniegšanu, uzsvēra Feldmane.
Ārstniecības iestādē pakalpojumu nozīmē ārsts un viņš arī ir atbildīgs par šī pakalpojuma nepieciešamību, taču, protams, tas ir subjektīvi un ne vienmēr to var vērtēt viennozīmīgi, atzina Feldmane.
Tāpat viņa uzsvēra, ka jau pirms Covid-19 situācijas liels darbs tika ieguldīts, lai risinātu ēnu ekonomikas jautājumus. Šobrīd, kad pakalpojumu sniedzējiem bija iespēja saņemt pabalstu, VI ievērojami pieauga pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri informēja par savu darbību, kas parāda, ka ēnu problēma ir pietiekami sena un ne vienmēr saistīta ar Covid-19 situāciju, piebilda VM pārstāve.
Vairāki komisijas dalībnieki pauda neizpratni, kāda ir atšķirība starp bārdas dzīšanu un kosmetologa pakalpojumiem, un ZAB "Sorainen", vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina uzdeva jautājumu, kāpēc manikīrs tiek noteikts kā svarīgāks, nekā piemēram, aknes ārstēšana, taču Feldmane uzsvēra, ka tādas lietas nenotiek ārpus ārstniecības iestādes. "Ja akne jāarstē, tad to dara ārsta uzraudzībā," viņa piebilda.
Jau ziņots, ka Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) vērsusies Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, prasot apturēt valdības noteikto aizliegumu, kas pašreizējos apstākļos liedz strādāt kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.
LKKA tiesā lūdz atļaut skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu ārstniecības personām, kas reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā, nosakot, ka tas tiek darīts, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Tāpat līdzīgas prasības izvirzītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai adresētā asociācijas vēstulē.
2021. gada 11. martā Administratīvā rajona tiesa pieņēma pieteikumu un ierosinājusi lietu, pieaicinot atbildētājas Latvijas Republikas pusē Ministru kabinetu un uzdodot Ministru kabinetam mēneša laikā sniegt tiesai paskaidrojumus par pieteikumus. Gadījumā, ja tiesa apmierinās asociācijas pieteikumu par rīkojuma atcelšanu daļā, ārstniecības personas, kuras reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā, varēs sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus. Tāpat tiesa pieņēmusi arī lūgumu par pagaidu noregulējumu – apturēt minēto aizliegumu līdz tiesas spriedumam. Lūgumu par aizlieguma apturēšanu tiesa izskatīs 2021. gada 8. aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
