Dombrovskis: Latvijai krīzes laikā jāpaplašina ienākumu atbalsta saņēmēju loks
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Latvijai Covid-19 radītās krīzes laikā jāpaplašina ienākumu atbalsta saņēmēju loks, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš atbild par ekonomiku un finanšu tirgiem. Turklāt EK secinājusi, ka daudzi vājāki mazie un vidējie uzņēmumi var palikt bez nepieciešamā finansējuma.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.

Pēc Dombrovska teiktā, EK atzinīgi novērtē Latvijas savlaicīgo un efektīvo rīcību vīrusa izplatības ierobežošanai. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas gadījumā īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai atvēlēt veselības nozarei lielākus finanšu un cilvēku resursus, tādējādi stiprinot tās noturību. Eirokomisārs arī uzsvēra, ka Latvija tiek aicināta paplašināt ienākumu atbalsta saņēmēju loku un stiprināt sociālās drošības tīklu.

"Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, EK savās rekomendācijās dalībvalstīm šogad akcentē jomas, kas ir saistītas ar esošās krīzes risinājumiem un tās negatīvo seku mazināšanu. Visām ES dalībvalstīm tiek rekomendēts stiprināt veselības aprūpes sistēmas, sniegt finansiālu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ekonomikas atveseļošanai tiek rekomendēts stimulēt investīcijas, t.sk. ieguldot zaļajās un digitālajās tehnoloģijās. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, jāpievērš uzmanība arī fiskālās ilgtspējas jautājumiem. EK atzinīgi novērtē Latvijas savlaicīgo un efektīvo rīcību vīrusa izplatības ierobežošanai. Latvijas gadījumā īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai atvēlēt veselības nozarei lielākus finanšu un cilvēku resursus, tādējādi stiprinot tās noturību. Tāpat tiek aicināts paplašināt ienākumu atbalsta saņēmēju loku un stiprināt sociālās drošības tīklu," par rekomendācijām Latvijai teic Dombrovskis.

No trešdien publicētajām EK rekomendācijām Latvijai izriet, ka krīzes laikā valsts atbalsts sociāli mazāk aizsargātajiem ir nepietiekams. Tāpat EK ieskatā, zemie nodokļu ieņēmumi ierobežo sociālo programmu finansēšanu, bezdarbnieku vidū ir augsts nabadzības risks.

EK arī atzina, ka Latvijā sociāli vismazāk aizsargātajām grupām ir visaugstākais risks ciest no Covid-19 pandēmijas, kā arī Latvijā ir viens no augstākajiem mājokļu nepieejamības un to pārapdzīvotības rādītājiem Eiropas Savienībā.

EK iesaka Latvijai krīzes laikā palīdzēt darbiniekiem apgūt jaunas prasmes, jo mainās darba tirgus. Latvija aicināta ieviest plašākus un elastīgākus darba tirgus pasākumus, kas palīdzētu bez darba palikušajiem atgriezties darbā. Mūžizglītības jomā EK iesaka, padarīt efektīvākas un pieejamās apmācības, pārapmācības un pārkvalifikāciju.

EK ieskatā, Latvijā ir jāuzlabo digitālās prasmes, jo tikai 43% Latvijas iedzīvotāju tās ir pietiekamas. Tāpat Latvijai ieteikts stiprināt sociālo partneru veiktspēju, lai tie varētu jēgpilni iesaistīties ekonomikas atjaunotnē.

Tāpat Latvijai Covid-19 krīzes laikā būtu jāpastiprina finanšu atbalsts uzņēmumiem. EK norāda, ka "Attīstības finanšu institūcija Altum" ievieš vairākas krīzes laika uzņēmumu atbalsta programmas, piemēram, kredītus un garantijas. Tomēr noteikumi ir strikti un atbalsts aizsniedz tikai finansiāli spēcīgākos uzņēmumus. EK secina, ka daudzi vājāki mazie un vidējie uzņēmumi var palikt bez nepieciešamā finansējuma.

Vienlaikus EK rosina Latviju neatstāt novārtā iesākto finanšu noziegumu apkarošanā. EK atzīst, ka Latvija pēdējo divu gadu laikā ir sasniegusi būtisku progresu, apkarojot naudas atmazgāšanu – ir aizliegtas finanšu operācijas ar nerezidentu "čaulas kompānijām", sakārtota finanšu sektora pārvaldība, tiesiskais ietvars un visu iesaistīto institūciju atbildība. Tomēr EK iesaka Latvijai turpināt darbu pie risku pārvaldības, tieslietu sistēmas efektivitātes un lietu iztiesāšanas.

"Koronavīruss ir skāris mūs kā asteroīds un atstājis krāteri Eiropas ekonomikā. Pavasara pusgada pakete ir pārstrādāta un racionalizēta, lai sniegtu norādes mūsu dalībvalstīm, tām meklējot ceļu cauri vētrai. Šajā nākamajā posmā mūsu uzmanība ir pievērsta ieguldījumiem sabiedrības veselībā un darbvietu un uzņēmumu aizsardzībai. Pārejot pie ekonomikas atveseļošanās, pusgada dokumentiem būs būtiska nozīme koordinētas pieejas nodrošināšanā, lai mūsu tautsaimniecības atgrieztos uz ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes ceļa – nevienu nedrīkstētu pamest novārtā. Mums ir vajadzīgas arī reformas, ar kurām uzlabot ražīgumu un uzņēmējdarbības vidi. Tiklīdz apstākļi to ļaus, mums būs jāpanāk līdzsvars starp fiskālās stabilitātes nodrošināšanu, vienlaikus stimulējot investīcijas," norādījis Dombrovskis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Altum Eiropas Komisija Valdis Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form