Eiropas lauksaimnieku asociācija atbalstīs baltiešu zemniekus cīņā par tiešmaksājumiem  (40)

Asociācijas prezidijs ceturtdien pozīcijā par KLP izmaiņām nolemts īpaši akcentēt zemo atbalsta līmeni Baltijas valstīs, portālu "Delfi" informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Šajā COPA/COGECA sanāksmē bija paredzēts apstiprināt asociācijas nostāju par ES KLP nākotni pēc 2013.gada. Baltijas lauksaimniekus neapmierināja EK priekšlikums par ES tiešo maksājumu pārdali, jo tas paredzēja vien nedaudz palielināt tiešmaksājumus Baltijas zemniekiem un tie vienalga būtu zemākie Eiropā.

Pēc Polijas un Baltijas valstu ierosinājuma sanāksmē par rosinātajām KLP izmaiņām panākts kompromisa variants COPA/COGECA pozīcijā un tajā ņemtas vērā Baltijas zemnieku intereses.

Līdz ar to COPA-COGECA nostājā par EK priekšlikumiem saistībā ar KLP nākotni pēc 2013.gadā ir definēts: "Eiropas Komisijas priekšlikums par tiešo maksājumu sadali virzās pareizā virzienā. Tomēr šajā jautājumā nepieciešams turpināt sarunas tādēļ, ka vairākās dalībvalstīs hektāra maksājumu līmenis joprojām būs ievērojami zemāks par ES vidējo līmeni, īpaši Baltijas valstīs. Ir jānodrošina, ka pastāv godīga un vienlīdzīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem, ņemot vērā atšķirības apstākļos."

Rezultātā piecas Latvijas lauksaimnieku organizācijas, tostarp LOSP un "Zemnieku saeima", kopā ar citām COPA/COGECA Baltijas dalīborganizācijām panāca tādu COPA/COGECA nostājas redakciju, kas pauž Baltijas valstu lauksaimnieku intereses, skaidro Garkalne.

"Šajā dokumentā ir uzvērts Baltijas valstu stāvoklis ar zemajiem tiešajiem maksājumiem, tādēļ tas ir pirmais nozīmīgais Latvijas lauksaimnieku lobiju panākums COPA/COGECA, ko mēs sasniedzām ciešā sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem. Arī vecās ES dalībvalstis ir samierinājušās ar tiešo maksājumu izlīdzināšanu Baltijas valstīm un piekrita šai redakcijai," saka LOSP valdes loceklis, lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejā Armands Krauze.

LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone saka, ka Baltijas zemniekiem jautājums par ES tiešo maksājumu apmēru pēc 2013.gada ir ļoti būtisks. EK piedāvājums paredz, ka tiešo maksājumi līmenis uz vienu hektāru zemes Baltijas valstīs 2020.gadā joprojām būs krietni mazāks nekā pārējās dalībvalstīs.

"Tas nozīmē Latvijai 54% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa uz hektāra, Igaunijai- 59% Lietuvai - 66% . Tāpēc Baltijas valstis gribēja, lai nostājas redakcija tiek papildināta ar tekstu, ka 2020.gadā tiešo maksājumu līmenis būs krietni mazāks ar vārdiem " īpaši Baltijas valstīs"," saka Jakobsone.

LOSP norāda, ka 1959.gadā dibinātā COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Savukārt 1958.gadā izveidotā COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.

Jau vēstīts, ka EK pērn rudenī nāca klajā ar priekšlikumiem KLP izmaiņām, saskaņā ar kurām Baltijas zemnieki tiešajos maksājumos nākamajā ES budžeta periodā no 2014.līdz 2020.gadā saņemtu vairāk nekā 2007.-2013.gadā. Tomēr Baltijas zemnieki ir nemierā ar EK piedāvājumi, jo, lai arī atbalsta maksājumi 2014.-2020.gadā būtu lielāki nekā patlaban saņemtie, tie tik un tā būtu zemākie starp visām ES valstīs saņemtajiem.

Latvija definējusi, ka krasāka tiešmaksājumu izlīdzināšana starp ES dalībvalstīm ir viena no valsts prioritātēm sarunās par ES 2014.-2020.gada budžetu. Latvijas valdības nostāja ir, ka lauksaimnieku tiešmaksājumu līmenis nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā nedrīkst būt zemāks par 80% no vidējā maksājumu līmeņa ES.