Ekonomisti: pandēmija ir liela krīze, bet ne karš, tāpēc ekonomika atgūsies ātri
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

2020. gads Latvijas tautsaimniecībai bija neparastu izaicinājumu pārvarēšanas gads. Lai arī valsts panākumu bilance joprojām izskatās diezgan labi, tā vairs nav tik laba, kāda tā bija līdz pērnā gada novembrim, jaunākajā apskatā norāda "Luminor" ekonomisti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Luminor" bankas ekonomisti par Baltijas valstu ekonomikas izredzēm šajā gadā ir piesardzīgi, prognozējot, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas IKP augs attiecīgi par 2,5 %, 2,1 % un 1,8 %. Turpretim ir ļoti optimistiski par 2022. gadu un vēl nākamajiem sešiem. Patēriņa nozaru atbrīvošana no ierobežojumu sloga un eksporta tirgus atlabšana dos sākotnējo grūdienu, bet turpinājumu nodrošinās pārveidotā ekonomikas, jo īpaši eksporta nozaru struktūra, samazinātie parādi un palielinātie uzkrājumi.

Papildu stimulu nākamajam attīstības cēlienam dos arī lielais ārvalstu palīdzības apjoms šajā laikā. Taču iekšējie attīstības resursi, kā arī privāto investīciju piesaiste no pārējās pasaules, būs galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks. Tomēr ir viens klupšanas akmens – un tā ir demogrāfija. Taču, kā rāda kaimiņvalstu pieredze, strauja attīstība var mainīt arī šo bilanci, atzīst eksperti.

Izņemot tās nozares, kurās pandēmijas ietekme bija nenovēršama, Latvijas tautsaimniecības sniegums pērn vērtējams kā drīzāk veiksmīgs. Liels nopelns pienākas preču eksportam, kas reālā izteiksmē pieauga par 5,5%, bet apstrādes rūpniecības dinamika pērn bija starp labākajām ES valstīs. Pārsteidzoši labvēlīga bija arī investīciju ietekme. Pretēja aina vērojama pakalpojumu eksportā, kur kritums loģisks (-21,3%); ekonomikas sniegumu pērn vājināja arī patēriņš, kas Latvijā samazinājās par 10,3% pretstatā apmērām 2% kritumam Igaunijā un Lietuvā, teikts apskatā.

Pandēmijas radītie riski aktualitāti nezaudē; no tiem izceļams ir vakcīnu trūkums, kas var kavēt pakalpojumu nozares atlabšanu. Tomēr pandēmijas negatīvā ietekme uz ekonomiku sāks būtiski mazināties šī gada otrajā ceturksnī. Situācijas uzlabošanās 2021. gadā ceturkšņu griezumā būs strauja, taču gads ir iesācies no zema punkta, tāpēc IKP pieaugums tiek prognozēts mērens (2,1%). Savukārt progress ceturkšņu griezumā 2022. gadā jau būs lēnāks, bet gada IKP pieaugums būs vislielākais visā atlabšanas periodā – "Luminor" ekonomisti to prognozē par 7%. Tas varbūt izklausās optimistiski, bet šajā scenārijā vidējais pieaugums no 2020. līdz 2022. gadā būs zem 2% un ļoti tuvs Baltijas valstu vidējam rādītājam. Pēc ierobežojumu atcelšanas saimnieciskā aktivitāte varētu atjaunoties ļoti strauji, jo pandēmija nav būtiski ietekmējusi ekonomikas potenciālu. Viesnīcas ir tukšas, bet tās nav sagrautas, arī citu pakalpojumu nozaru darbību varēs atjaunot ātri un ar mēreniem ieguldījumiem. Pandēmija ir liela krīze, taču tā nav karš.

Vasarā sāksies pandēmijas viļņos aizskaloto darba vietu atjaunošanās, taču gada vidējais darba meklētāju īpatsvars varētu būt nedaudz augstāks nekā 2020. gadā, kad tas bija 8,1%. Ja 2022. gada sākumā darba meklētāju īpatsvars būs samazinājies līdz aptuveni 7%, tad sagaidāms, ka tā paša gada beigās tas jau būs tuvu pirms-pandēmijas līmenim jeb 6%.

Pērn notika paradoksāli straujš reālo algu likmju kāpums – par 6,2%, kamēr kopējais algu fonds pieauga par 1,9 %, jo samazinājās nostrādātais laiks. Mazāk atalgoto darbavietu atjaunošana šogad varētu algu kāpumu nedaudz piebremzēt, taču jau 2022. gadā temps atkal paātrināsies. To veicinās straujā izaugsme apvienojumā ar pēcpadomju ēras dzimstības krituma iesniegšanos jau trīsdesmit gadus un vecāku cilvēku grupā.

Šogad varēs just arī nepatīkamu ekonomikas tendenci – paātrināsies cenu kāpums, jo strauji sadārdzinās izejvielas un trūkst ražošanas jaudu, tādējādi rudenī gada inflācija var pārsniegt pat 3%. Tālākā nākotnē inflāciju virzīs cenu konverģence; pērn patēriņa pakalpojumu cenas Latvijā bija tikai 65,5% no ES vidējā līmeņa.

2022. gada straujo izaugsmi radīs vienlaicīga visu galveno ekonomikas dzinēju – patēriņa, investīciju un eksporta darbība uz pilnu jaudu. Patēriņa kāpums gada laikā pakāpeniski noplaks, taču arī turpmāk būs diezgan spēcīgs. Šis gads būs sākums lieliskam izaugsmes periodam, ja turpināsies eksporta sektora strukturālas pārmaiņas – augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un preču daļas kāpums, kam šobrīd nav nepārvaramu šķēršļu.

Investīciju kāpumam sākotnējo dzirksteli piešķils "Atveseļošanas un noturības mehānisms" un "RailBaltica" būvniecības apjomu pieaugums. Investīciju tālāku pieaugumu var sekmēt arī mājokļu tirgus, kas līdz šim ir bijusi liela neizmantota iespēja, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. To ir bremzējis gan greizais īres regulējums, gan arī tirgus negatīvā inerce.

Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma jauno īres likumu, un nozares pārstāvji prognozē, ka tas var palielināt ikgadējās investīcijas īres namos par apmēram 100 -150 miljoniem eiro. Turklāt jau pandēmijas laikā jauno projektu dzīvokļu pārdošana augusi par piektdaļu, tāpēc var cerēt, ka šis grūdiens veicinās ilgtspējīgu tirgus attīstību, ko sekmēs eksporta struktūras izmaiņas, sabiedriskā sektora investīciju bums un to ietekme uz algām un darbavietām.

Skaidrs, ka "lieliskā septiņgade" nebūs lieliska no uzņēmumu personāla vadītāju viedokļa, jo viņiem būs jāpieliek arvien lielākas pūles, lai atrastu darbiniekus. Algu kāpums veicinās arī ekonomikas pārstrukturēšanos, kas ir smalkjūtīgs veids kā pavēstīt, ka daļa uzņēmumu būs spiesti pārtraukt darbu. Taču darbinieku pārcelšanās no mazāk uz vairāk ražīgiem uzņēmumiem, ir pašsaprotama ekonomikas attīstības procesa daļa. Turklāt darbinieku atalgošanas izmaksas Latvijā joprojām ir zemas uz Eiropas fona. Vidējais darba ražīgums arī ir zemāks, taču statistika nav liktenis – ražīgums uzņēmumos ir un būs pirmām kārtām atkarīgs no pašiem uzņēmumiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Baltija Viesnīca
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form