Ekonomisti skaidro: kā ārkārtējās situācijas laikā vidējā darba samaksa varējusi augt
Foto: stock.xchng

Šā gada 2. ceturksnī, kas ietvēra lielāko daļu ārkārtējās situācijas laika, vidējā darba samaksa turpināja augt – par 3,9% jeb 42 eiro, sasniedzot 1118 eiro (vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem). Ekonomisti skaidro, kādi ir iemesli šādam pieaugumam laikā, kad piedzīvojām ļoti krasu ekonomikas sarukumu ceturkšņa griezumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Latvijas iedzīvotāji 2. ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%. Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka izmaiņas algu fondā veido izmaiņas gan nodarbināto skaitā, tai skaitā nostrādātajās stundās, gan pašās algu likmes un dažādās piemaksās un bonusos. Ja kopējais nodarbināto skaits samazinājās par 1,5%, tad darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7% – lielāks kritums ir uz samazinātu slodžu rēķina. Var secināt, ka kopumā darba devēji drīzāk deva priekšroku darbinieka sūtīšanai dīkstāvē, atvaļinājumā, virsstundu samazināšanai un, iespējams, arī slodzes samazināšanai, retāk darbinieka atlaišanai vai algas likmes samazināšanai. Pēc būtības darba samaksas dati par otro ceturksni stāsta, ka attiecībā pret nostrādāto stundu skaitu algas nedaudz palielinājās. Tomēr, ja darbinieks strādāja mazāk stundas, tad, visticamāk, šim darbiniekam nauda "maciņā" tomēr samazinājās.

"Raugoties nozaru griezumā, situācija, kā to varēja gaidīt krīzes sākumā, bijusi ļoti nevienmērīga. Kamēr daļā nozaru atalgojuma pieaugums turpinājies, Covid-19 ierobežojošie pasākumi, kas ierobežoja vairāku nozaru darbību, kā arī mazāks pieprasījums, patērētājiem esot piesardzīgiem savos tēriņos, noteica darba samaksas samazināšanos citās nozarēs," teic Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale. Līdzīgi kā pirmajā ceturksnī – lielākais atalgojuma kritums vērojams izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kuru jau sākotnēji skāra būtiski ierobežojumi. Tāpat darba samaksa samazinājusies arī tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī māksla un izklaide. Negatīvi ietekmētas arī uz eksportu orientētās apstrādes rūpniecības apakšnozares, kuras ir atkarīgas no ekonomiskās situācijas Latvijas tirdzniecības partnervalstīs.

"Darba tirgus negaidīti sarežģītajā laika posmā ir noturējies braši. Lai arī katastrofa prognozēta netika, šķita, ka korekcijas būs nedaudz izteiktākas. Dati rāda, ka salīdzinoši īslaicīgais un selektīvais šoks algu kāpumus ir tikai nedaudz sabremzējis. Parasti algas reaģē ar lielāku laika nobīdi un noturīgākām likstām ekonomikā. Ja maijā gada pieauguma temps noslīdēja līdz 2,5%, tad jūnijā atguvās jau līdz 5,6%," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor algas Centrālās statistikas pārvalde Darba samaksa Iekšzemes kopprodukts (IKP) Inflācija Latvijas Banka SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form