Ekonomists: augstās energoresursu cenas negatīvi ietekmē Latvijas rūpniecību
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija rāda, ka šā gada augustā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana saruka pat par 2,6 %. "Tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma," lēš AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat 4 eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas no nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību," uzsver eksperts.

Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu – 21,5%, ķīmisko produktu – 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šo kritumu gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Āboliņš norāda, ka Eiropā energoresursu dārdzība liek apturēt ražošanu, un tas ietekmēs arī Latvijas ražotājus – līdz ar augstajām enerģijas cenām pie mums jau ir sācis samazināties elektroenerģijas patēriņš. Saskaņā ar Nord Pool publicētajiem datiem augustā dienas vidējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā saruka par aptuveni 5,8% salīdzinājumā ar 2021. gada augustu, savukārt septembra beigās kritums ir sasniedzis jau 15%.

"Protams, augstās cenas veicina elektroenerģijas taupīšanu, un vienlaikus Latvijā strauji aug elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam. Bet tas, visticamāk, neizskaidro visu patēriņa kritumu, te drīzāk ir signāls par tālāku rūpnieciskās aktivitātes mazināšanos," uzskata ekonomists.

Arī uzņēmēju aptaujas liecinot, ka jaunie pasūtījumi rūpniecībā samazinās gan Latvijā, gan pasaulē, savukārt dažādu preču krājumi noliktavās, kas Covid-19 pandēmijas laikā ievērojami saruka, un daudzviet parādījās deficīts, šobrīd ir būtiski atjaunojušies. Tikmēr pirktspējas kritums nozīmē mazāku rūpniecisko preču patēriņu un aktivitāti būvniecībā. Piemēram, ASV koka dēļu cenas jau ir atgriezušās pirms pandēmijas līmenī, atzīmē Āboliņš. "Tas kopā ar enerģētisko krīzi Eiropā liek domāt, ka ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu sarukt un, pēc manām prognozēm, kritums Latvijas rūpniecībā ap nākamā gada martu var pārsniegt 10%," viņš saka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.