EM: Šveices institūts norādījis uz Latvijas darbaspēka produktivitātes pieaugumu
Foto: LETA

Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējā pētījumā, kurā Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, atzīts, ka Latvijā pēdējā gada laikā pieaugusi darbaspēka produktivitāte, vēsta Ekonomikas ministrija (EM).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpat IMD pētījumā secināts, ka gada laikā Latvijā uzlabojusies tekošā konta bilance, bijusi neliela patēriņa cenu inflācija, pieaugusi ekonomikas sarežģītība, uzlabojies augstākās izglītības līmenis, mazinājušās negatīvās demogrāfiskās tendences.

Savukārt, faktori, kuru sniegums ir negatīvi ietekmējis Latvijas vērtējumu, ir pieaugošais valsts budžeta deficīts, valsts ārējā parāda pieaugums, iekšzemes kopprodukta kritums, iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju samazinājums, bezdarba, tajā skaitā ilgstošā, pieaugums, valdības vērtējums attiecībā uz rīcības caurspīdīgumu un politisko nestabilitāti, pakalpojumu eksporta kritums.

EM pārstāvji akcentēja, ka Latvija gada laikā IMD reitingā ir apsteigusi tādas valstis kā Spāniju, Slovēniju Čīli un Poliju, bet Latviju ir apsteigusi Kazahstāna, kurai izdevies piesaistīt ievērojamu investīciju apjomu. Arī Igaunijai un Lietuvai ir izdevies pakāpties gada laikā no 28. uz 26. vietu, bet Lietuva - no 31. uz 30. vietu.

Latvija, salīdzinot ar citām apsekotajām valstīm, ir neliela valsts, tādēļ pēc tirgus apjoma rādītāja un arī pieejamā darbaspēka miljonos cilvēku tā ieņem tikai 60. vietu starp 64 valstīm. Tomēr citi rādītāji ir vērtējami kā vidēji - iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju dod 39. vietu, iekšzemes kopprodukta salīdzinoši nelielais kritums - 22. vietu, tekošā konta bilance - 24. vietu, pavēstīja EM pārstāvji.

Patēriņa cenu inflācijas rādītājs, kas 2020.gadā bija tikai 0,08%, Latvijai deva 19. vietu, bet bezdarbs, kas 2020.gadā bija pieaudzis līdz 8,4%, deva 47. vietu. Lai gan ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms ir novērtēts kā zems, jo dod tikai 62. vietu, ienākošo investīciju plūsma ir novērtēta samērā augstu - ar 22. vietu. Par investīcijām gan nav izmantoti paši jaunākie dati, piebilda EM pārstāvji.

Viņi norādīja, ka IMD pētījums balstās ne tikai uz statistikas datiem, bet arī uz aptaujas datiem. Aptaujā respondenti ir norādījuši faktorus, kurus viņi uzskata kā galvenos Latvijas ekonomikas pievilcībai - augstākās izglītības līmenis (78%), kvalificēts darbaspēks (73%), izmaksu konkurētspēja (51%), uzticama infrastruktūra (42%), ekonomikas dinamisms jeb spēja pielāgoties tirgus izmaiņām (40%).

Ņemot vērā, ka Covid-19 krīze ietekmē arī 2021.gada situāciju visās jomās, kā galvenie izaicinājumi Latvijai pētījumā ir norādīti ekonomikas palēnināšanās un bezdarba pieaugums, vakcinācijas procesa efektivitāte un ierobežojumi saistībā ar Covid-19 izplatību, pašvaldību vēlēšanas un teritoriālās reformas rezultāti, pārdomāti lēmumi un investīcijas videi draudzīgā izaugsmē, izmantojot ES atbalstu un stimulēšanas fondus, kā arī nevienlīdzības pieauguma nepieļaušana, tajā skaitā starp reģioniem.

EM pārstāvji atgādināja, ka Pasaules ekonomikas foruma ziņojumā Globālās konkurētspējas indeksā (GCI 4.0) 2019.gadam Latvija tika ierindota 41. vietā starp 141 apsekoto pasaules ekonomiku (Igaunija - 31. vietā, Lietuva - 39. vietā).

Tā kā 2020.gadā informācijas iegūšana bijusi problemātiska, Globālās konkurētspējas indeksa vietā 2020.gadā tika sagatavots speciālizdevums, kas veltīts tikai 37 valstu reakcijai uz Covid-19 krīzi. Šajā izdevumā tika publicēti tikai labāko 10 valstu saraksti dažiem rādītājiem. Latvija šajos sarakstos nav iekļuvusi, skaidroja EM pārstāvji.

Savukārt Pasaules Bankas "Doing Business 2021" reitings 2020.gadā netika sagatavots, jo bija nepieciešams veikt datu integritātes auditu, ko izraisīja atsevišķu valstu sagrozītu datu sniegšana, pavēstīja EM pārstāvji. Tomēr indeksa gatavošana nav pārtraukta, bet tā publicēšana ir atlikta uz nenoteiktu laiku.

EM pārstāvji atgādināja, ka "Doing Business 2020" reitingā 190 valstu konkurencē Latvija bija ierindota 19. vietā (Igaunija - 18. vietā, Lietuva - 11. vietā), kas ES valstu vidū deva 6. vietu.

Jau ziņots, ka Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Eiropas lielākā ekonomika Vācija šogad pakāpusies par divām pozīcijām un ieņem 15.vietu, bet Ķīna no 20.vietas pacēlusies uz 16.vietu. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu zaudējusi trīs pozīcijas un ieņem 19.vietu, bet Japāna ir pakāpusies par trīs vietām un ieņem 31.pozīciju.

Indija atzīta par 43.konkurētspējīgāko valsti pasaulē, Krievija pacēlusies par piecām vietām un šogad ieņem 45.pozīciju, Turcija pasliktinājusi savu sniegumu par piecām vietām un ieņem 51.pozīciju.

No Eiropas Savienības valstīm indeksā vissliktākais sniegums ir Horvātijai, kas ieņem 59.vietu.

61.vietu indeksā ieņem Botsvāna, kas šogad šajā sarakstā iekļauta pirmo reizi, Dienvidāfrika ir 62.vietā (59.pozīcija pērn), Argentīna ir 63.vietā (62.vietā pērn), bet pēdējā vietā šogad, tāpat kā pērn, atrodas Venecuēla

Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989.gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā 260 kritēriji, tostarp makroekonomikas rādītāji, kā arī vairāk nekā 6250 respondentu no uzņēmējdarbības vides atbildes par korupcijas, vides un dzīves līmeņa uztveri.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form