Enerģijas cenas būs paaugstinātas un nestabilas; ekonomikas izaugsme bremzēsies, paredz eksperti
Foto: Shutterstock

Prognozēšanas vide gadu mijā ir sarežģījusies vēl vairāk – ģeopolitiskā situācija kļuvusi īpaši saspringta, centrālās bankas ir pakļautas inflācijas spiedienam, savukārt negatīvo ietekmi saglabā omikrona straujā izplatība. Lai gan lielākā daļa valstu cenšas izstrādāt ekonomikai saudzīgus ierobežojumus, IKP pieaugums īstermiņā neizbēgami palēnināsies, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ierobežojumi bremzē pieprasījumu, savukārt Covid-19 izplatība kaitē piedāvājuma pusei. Darbinieku prombūtnes samazina ražošanas jaudas un rada citas problēmas, piemēram, samazinātas veselības aprūpes iespējas. Tas pastiprina arī inflācijas spiedienu, īpaši transporta jomā.

"Omikrona cunami līdzīgajai izplatībai ir arī kādi pozitīvi aspekti. Arvien skaidrākas pazīmes liecina, ka tā simptomi ir vieglāki, taču situācija dažādos kontinentos ir atšķirīga. Cerības uz lielāku dabisko imunitāti, augstu vakcinācijas līmeni un piekļuvi jaunām vakcīnām un zālēm, likušas veselības organizācijām piesardzīgi runāt par pandēmijas beigām jau 2022. gada vidū. Omikrona viļņa raksturs strauji arī mainījis veidu, kā varas iestādes cīnās ar Covid-19. Variants izplatās tik ātri, ka saslimstība un ierobežojumi ir būtiskākie ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās faktori 2022. gada sākumā. Atkal vissmagāk ir skarti pakalpojumi. To valstu pieredze, kuras Omikrons skāra agrāk, piemēram, Dienvidāfrika un Apvienotā Karaliste, norāda uz ļoti strauju saslimstības virsotnes sasniegšanu un tai sekojošu lejupslīdi. Pašreizējais vilnis Eiropā, šķiet, kulmināciju sasniegs dažu nedēļu laikā, lai gan mēs nevaram būt simtprocentīgi par to pārliecināti. Sagaidāms, ka Covid-19 ietekme uz ekonomiku mazināsies. Kad vilnis būs pārgājis, salīdzinoši ātri varam nonākt jau krietni pozitīvākā situācijā," saka "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākas enerģijas cenas mazina mājsaimniecību pirktspēju un omikrona viļņa ietekme šī gada sākumā ir likusi samazināt 2022. gada IKP pieauguma prognozi gan pasaules ekonomikai, gan OECD valstīm, attiecīgi līdz 4,1% un 3,7%. Sagaidāms, ka eirozonas ekonomika šogad uzrādīs izaugsmi 4%, bet ASV 3,5% apmērā.

Augsta inflācija un stingrāki darba tirgi ātri piespieda centrālās bankas mainīt savus monetārās politikas plānus. Tagad ir svarīgi panākt vienmērīgu mijiedarbību starp galveno likmju paaugstināšanu un dažādiem kvantitatīvās ierobežošanas pasākumiem, lai izvairītos no atveseļošanās nograušanas vai aktīvu cenu krituma, kas apdraudētu finanšu stabilitāti. Lai gan 2022. gada beigās, visticamāk, inflācija palēnināsies, ir skaidrs, ka lielākā daļa centrālo banku šobrīd gatavojas reaģēt uz pastāvošajiem draudiem par pirktspējas samazināšanos un inflācijas gaidu pieaugumu. Centrālās bankas paātrinās politikas normalizēšanu gan attiecībā uz bilancēm, gan galvenajām procentu likmēm. Sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēma (Fed) sāks paaugstināt bāzes likmi martā un pēc tam pakāpeniski virzīsies uz 2% likmi līdz 2023. gada beigām. Arī Apvienotās Karalistes un Norvēģijas Centrālās bankas īstenos atkārtotu likmju paaugstināšanu. Eiropas Centrālā banka (ECB) un Zviedrijas Riksbank virzību uz normālākām pamatlikmēm uzsāks 2023. gada beigās.

ASV decembrī reģistrēts 3,9% bezdarba līmenis, salīdzinot ar 3,5% 2019. gada beigās. Situāciju sarežģī tas, ka vēsturiski liels uzņēmumu īpatsvars saskaras ar grūtībām piesaistīt darbiniekus. Tas ir īpaši izteikti eirozonā, kur bezdarbs jau atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Eirozonā pagaidām algas nav reaģējušas uz saspringto situāciju darba tirgū, bet ASV un Apvienotajā Karalistē algu pieaugums ir acīmredzami paātrinājies. Darba tirgus problēmas, visticamāk, mazināsies, kad pandēmijas sekas sāks izgaist, bet ne visur. ASV pēc federālo bezdarbnieka pabalstu termiņa beigām un skolu darbības atsākšanai nav bijusi nozīmīga ietekme uz darbaspēka piedāvājumu. Iespējams, ka pieaugošā turība – augstākas akciju cenas un mājokļu cenas – var būt viens no iemesliem, kas liek gados vecākiem, kuri atstājuši darba tirgu, tajā neatgriezties. Algu pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē saglabāsies straujāks nekā eirozonā un Ziemeļvalstīs. ASV spiediens uz algām pakāpeniski mazināsies, pandēmijai atkāpjoties. Eirozonā un Ziemeļvalstīs var parādīties augšupejošs spiediens uz algām, ja inflācija kļūst noturīgāka.

Nozīmīgākie riski ir saistīti ar inflācijas šoku un ar to saistītām kļūmēm centrālās bankas izejas stratēģijās. Ja izveidosies skaidra algu-cenu spirāle, centrālajām bankām būtu ātri jārīkojas, kas var izraisīt akciju un mājokļa cenu samazināšanos. Ja tās nerīkotos, inflācijas gaidas var iegriezt inflāciju vēl spēcīgāk. Saasinās drošības spriedze starp Krieviju un Rietumiem, kas jāņem vērā riska analīzē. Turpmākā attīstība ir neprognozējama, bet pieredze rāda, ka ir vajadzīgi ārkārtēji notikumi, lai tie ietekmētu ekonomiku darbību ilgākā laika posmā.

Aizturēta patēriņa vajadzības kombinācijā ar mājsaimniecību uzkrājumiem rada spēcīgu augšupejas potenciālu. Zināmā mērā dramatiskais omikrona vilnis ir palīdzējis veicināt šādu iespējamību. Spēcīgs patēriņa pieaugums var arī radīt pozitīvu spirāli ar investīcijām. Nepieciešamas arī investīcijas produktivitātes uzlabojumiem, pretējā gadījumā patēriņa bums salīdzinoši ātri izraisīs acīmredzamas pārkaršanas problēmas.

Rūpniecības uzņēmumi joprojām cieš no piedāvājuma puses vājajām vietām, lai gan ir dažas pazīmes, ka tie mazinās. Piegādes izmaksas ir nedaudz samazinājušās, bet joprojām saglabājas vēsturiski augstas. Nozīmīgākās ASV rietumu krasta ostas tagad ir atvērtas 24 stundas diennaktī, mazinot sastrēgumus preču plūsmā. Arī Ķīna cenšas saglabāt savas ostas atvērtas, neskatoties uz vīrusu uzliesmojumiem un ierobežojumiem. Spiedienam drīzumā vajadzētu mazināties, taču globālā loģistikas sistēma riskē ar jaunām neveiksmēm, kas saistītas ar vīrusu izraisītiem traucējumiem. Krājumu līmenis visā pasaulē ir zems un joprojām vērojams svarīgu komponenšu, piemēram, pusvadītāju trūkums. Lai samazinātu piegādes izmaksas ilgtermiņā, ir jāvirzās uz lielāku pakalpojumu patēriņu, investīcijām infrastruktūrā un transporta nozares digitalizācijā.

Pandēmijas seku likvidēšanas pasākumi tiek pakāpeniski atcelti, bet vienlaikus redzam arī dažādus piemērus ekonomikas atsākšanai. Tie ietver gan tradicionālo pieprasījuma stimulēšanu, gan strukturālas dabas programmas, dažas no tām koncentrējas uz klimata pāreju un digitalizāciju. Eiropas Savienības Nākamās paaudzes ES programma, kas kopā būs 5-6% no ES IKP. Kopumā OECD valstis veiks fiskālo stingrību, kas līdzvērtīga 2% no IKP gadā 2022. un 2023. gados.

Enerģijas cenām ir pieaugoša sekundārā ietekme, īpaši ASV, tomēr to ietekme varētu būt ierobežota. Inflācijas impulss būs spēcīgs un pastāvīgs, un tas palielina arī ilgtermiņa riskus. Vidējais PCI 2022. gada pirmajā pusē būs virs 6% ASV un ap 4% eirozonā. Tas ietekmēs mājsaimniecību pirktspēju tādā mērā, ka inflācija nebūs tikai centrālo banku problēma. Enerģijas cenas sasniegs kulmināciju un inflācija varētu sākt sarukt pavasarī, samazinoties līdz 2022. gada beigām. Pieaugošās starptautiskās preču cenas mazinās PCI kritumu. Dažas pazīmes 2021. gada beigās norāda uz uzlabojumiem saistībā ar piegādes un ražošanas problēmām, bet omikrona vilnis varētu radīt jaunas problēmas un Ķīnas Covid-19 politika palielinātu atkārtotu piegāžu traucējumu risku.

Enerģijas cenas būs paaugstinātas un nestabilas, jo globālās enerģētikas pāreja uz zaļajām jaudām ir sarežģīts līdzsvarošanas process. Straujās atveseļošanās dēļ piedāvājums nebija pietiekami elastīgs. 2021. gadā oglekļa dioksīda emisiju cena pieauga no 30 līdz 80 eiro par tonnu un 2022. gada vidējā cena sagaidāma100 eiro par tonnu. Šis būs faktiski pirmā reize, kad tiks sasniegts līmenis, kam būs reāla ietekme uz tirgu ne vien paātrināt enerģijas pāreju, bet arī virzīt tālāku spiedienu uz cenām. Pēc iepriekšējām ārkārtas izmaiņām ogļu cena ir trīs reizes lielāka, bet dabasgāze – piecas reizes dārgāka nekā ierasts, un ceļš uz normalizēšanos ir garš. Lai gan tirgus šobrīd liecina par enerģijas cenu kritumu, vidējā dabasgāzes cena būs 40-60 EUR/MWh, kas ir divas līdz trīs reizes vairāk nekā parasti. Arī naftas cenas tuvākajā laikā būs augstas, dažkārt virs 90 dolāriem par barelu ("Brent"), un 2022. gada otrajā pusē varētu samazināties līdz 65–70 dolāriem.

Agrāk cenu pieaugums veicināja jaunas investīcijas, kas salīdzinoši ātri uzlaboja līdzsvaru enerģijas tirgū, un cenas normalizējās. Patlaban notiek pārejas process un gan finansētāji, gan fosilo izejvielu ražotāji ir piesardzīgi. Galvenais risinājums ir nodrošināt līdzsvaru enerģijas pārejas posmā gan ar energoefektivitātes pasākumiem, gan nodrošinot atbilstošu zaļo enerģijas avotu attīstību. Tas īpaši attiecas uz tām Eiropas Savienības valstīm, kuras ir pilnīgi atkarīgi no importētās enerģijas.

Kopumā Baltijas ekonomikas 2022. gadā saglabās labu izaugsmes tempu. Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4,6%, Lietuvas par 3,6%, bet Igaunijas par 3,3%. Visās trīs valstīs augstā inflācija ierobežos mājsaimniecību patēriņu, tomēr strauji augošās algas nodrošinās pirktspējas tālāku pieaugumu. ES fondu ieplūde 2022. gadā ievērojami stimulēs investīciju aktivitāti, stabilizējot ārējo risku ietekmi.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.