Foto: Saimniecisko darbu dēļ elektrotīkls bojāts vidēji divas reizes dienā
Foto: Publicitātes attēli

Iestājoties siltajam laikam, arvien aktīvāk norit būvniecības, lauksaimniecības un cita veida saimnieciskie darbi ar specializēto tehniku, kuru laikā var tikt radīti bojājumi elektrotīklam – pārrauti kabeļi un gaisvadu līnijas, bojāti balsti, apakšstacijas, kā arī uzskaites un kabeļu sadalnes, radot klientiem elektroapgādes pārrāvumus, norāda AS "Sadales tīkls".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šī gada četros mēnešos, no janvāra līdz aprīlim, AS "Sadales tīkls" reģistrējusi pavisam 202 trešo personu darbības rezultātā izraisītus elektrotīkla bojājumus jeb vidēji divus šādus gadījumus dienā.

Sākoties aktīvajai darbu sezonai, uzņēmums atgādina par nepieciešamību saskaņot elektrotīkla tuvumā veicamos darbus, sevišķi, ja ir plānoti rakšanas darbi – tad pašu un apkārtējo drošībai un netraucētai elektroapgādei jāpārliecinās, vai darbu vietā neatrodas pazemes elektrības kabeļi un vajadzības gadījumā jāsaņem darbu rakšanas atļauja.

Veicot darbus pie elektrolīnijām, būtiski ievērot Aizsargjoslu likumu un laikus saskaņot plānotos darbus ar "Sadales tīklu" e-pakalpojumu vietnē saskano.sadalestikls.lv, piesakot rakšanas darbu atļauju vai darbu atļauju mežizstrādes un citu darbu veikšanai aizsargjoslās. Šo atļauju iespējams saņemt dažu darba dienu laikā. Vismaz trīs dienas pirms plānoto rakšanas darbu sākšanas uz konkrēto objektu nepieciešams uzaicināt "Sadales tīkla" pārstāvi, kurš pārbaudīs, vai darbu teritorijā neatrodas kabeļu līnijas. Vēsturiski elektrības kabeļi zemē guldīti vismaz 0,7 – 0,8 metru dziļumā zem planēšanas atzīmes, bet vietās, kur tie šķērso ceļus, ielas, brauktuves un citus laukumus, - vismaz metra dziļumā. Tomēr, mainoties zemes slānim, elektrības kabeļi var izrādīties krietni tuvāk virskārtai – vien 30-40 centimetru dziļumā. Atbildīgi saskaņojot plānotos darbus, to veicēji parūpēsies ne vien par savu personīgo drošību, bet arī mazinās riskus saimniecisko darbu rezultātā radīt traucējumus elektroapgādē simtiem un dažkārt pat tūkstošiem iedzīvotāju.

Kopējais trešo personu izraisītu elektrotīkla bojājumu skaits šī gada četros mēnešos salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 18% – reģistrēti 202 gadījumi. Visbiežāk bojājumi notikuši tieši rakšanas darbu ietekmē – no kopējā bojājumu skaita 65 gadījumos bojātas kabeļlīnijas. Vēl 54 gadījumos pārrautas gaisvadu līnijas, 20 gadījumos bojāti balsti, bet pārējie gadījumi saistīti ar uzskaites un kabeļu sadaļņu, kā arī apakšstaciju bojājumiem. Negadījumi rada ne vien dzīvības apdraudējumu darbu veicējiem un pēkšņus elektroapgādes pārtraukumus klientiem, kuru dēļ "Sadales tīkls" nereti spiests pārtraukt plānotos darbus, novirzot resursus negadījuma seku novēršanai, bet nes arī finansiālus zaudējumus uzņēmumam.

Reaģējot uz avārijas situācijām, ir iespējami ātri jānovērš apdraudējums cilvēkiem, jālokalizē un jānovērš bojājums, iespējami operatīvi atjaunojot elektroapgādi klientiem. Dažkārt bojājumu izraisījušās personas par notikušo nemaz neziņo "Sadales tīklam" un pamet notikuma vietu. Šāda rīcība apdraud apkārtējo drošību un ļoti paildzina avārijas novēršanu, tādēļ, ja bojājums ir noticis, par to nekavējoties jāziņo "Sadales tīklam", zvanot uz diennakts bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404, vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), zvanot 112.

"Sadales tīkls" uzsver: neuzmanīga un bezatbildīga rīcība elektrotīkla tuvumā var izraisīt bīstamu vai pat letālu elektrotraumu tehnikas vadītājam vai personām, kas tuvojas notikuma vietai. Ja tehnika ir saskārusies ar elektrolīnijas vadiem, tehnikas vadītājam vispirms ir jādomā par savu dzīvību. Ja iespējams, ar tehniku ir jāturpina braukt, lai izkļūtu no elektrobīstamības zonas (vismaz 8 metru attālumā), bet, ja ar to pārvietoties nav iespējams, tad par notikušo nekavējoties ir jāinformē VUGD vai "Sadales tīkls".

Operatīvie dienesti uzreiz reaģēs un darīs visu nepieciešamo, lai atslēgtu spriegumu elektrolīnijā, kurā noticis negadījums. Ja nav iespējas informēt operatīvos dienestus, no tehnikas jāevakuējas – jāizlec (nepieskaroties tehnikai) un, neatraujot pēdas vienu no otras, jāattālinās ar palēcieniem vismaz 8 metru attālumā. Svarīgi, lai būtu tikai viens saskares punkts ar zemi – nekādā gadījumā nedrīkst spert soļus vai lēcienus, abām kājām neesot saliktām kopā. Atraujot vienu kāju no otras var saņemt letālu elektriskās strāvas triecienu.

Neraugoties uz vēlēšanos glābt tehniku, notikuma vietā atgriezties drīkst atgriezties tikai pēc operatīvo dienestu atļaujas. Līdz tam nedrīkst pieļaut arī citu personu tuvošanos bīstamajai zonai, atgādina "Sadales tīkls".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.