Foto: Shutterstock

Baltijas reģionā augstāko IKP pieaugumu globālā risku pārvaldības kompānija "Coface" prognozē Lietuvai par 0,4%, kam seko Latvija ar gada IKP pieauguma prognozi 0,2% un Igaunija 0,1%. Inflācijas pieaugs lēnāk nekā 2022. gadā, tomēr Baltijas reģionā tomēr pārsniegs centrālo banku noteiktos inflācijas mērķus.

Saskaņā ar "Coface" analītiķu prognozēm, inflācija Latvijā 2023.gadā sasniegs 14,7%, kas ir pesimistiskākā prognoze Baltijas valstu vidū, kam seko Lietuva ar inflāciju 13,3% un Igaunija – 12,5% apmērā.

Kā skaidro "Coface" galvenais ekonomists Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs Gžegožs Sielevičs (Grzegorz Sielewicz), Baltijas valstu ekonomikas negatīvi ietekmē patērētāju pirktspējas un investīciju samazināšanās. Tāpat šī reģiona valstis visai asi izjūt arī ar enerģētiku saistītos izaicinājumus, un joprojām saglabājas augstas inflācijas prognozes.

"Latvijā cenu pieaugums jau sasniedzis augstāko līmeni kopš neatkarības atgūšanas, kas attiecīgi negatīvi ietekmējis mājsaimniecību patēriņu. Lai gan inflācijas līmenim 2023.gadā būtu jākrītas cenu mazināšanas spiediena ietekmē, pirktspējas palielināšanās būs lēna pat tad, ja algas daļēji tiks pielāgotas augstākam cenu līmenim jau 2023.gada sākumā," viņš skaidro.

Baltijas valstīs vērojama kopējā ekonomiskā noskaņojuma uzlabošanās, kas pozitīva notikumu scenārija gadījumā varētu kļūt par pamatu kopējo ekonomisko prognožu augšupejošai pārskatīšanai. Vienlaikus, valda arī zināma nenoteiktība un izaicinājumu ir daudz, tāpēc konkrētas – uzlabotas prognozes pagaidām izteikt būtu pāragri.

Grūtības lielākai daļa nozaru

Kopumā kā ļoti riskantas joprojām tiek vērtētas būvniecības, transporta un tekstila nozares, savukārt farmācija joprojām ir vienīgā zema riska nozare Centrālajā un Austrumeiropas reģionā (CAE), liecina “Coface“ jaunākā Barometer Q4 analīze.

Pēdējā laikā ārkārtīgi negatīvās pasaules ekonomikas attīstības prognozes ir nomainītas ar pārmērīgi optimistiskām, tomēr lielākais reitingu kritums jaunākajā ziņojumā ir Rietumeiropai - sliktākas prognozes noteiktas ķīmiskajai rūpniecībai Nīderlandē un kokrūpniecībai Šveicē, kā arī farmācijas nozarei Austrijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē.

Kā vidēja riska nozare barometrā klasificēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare, kamēr lauksaimniecības, ķīmijas, enerģētikas, metāla, papīra, mazumtirdzniecības un kokmateriālu sektori - kā augsta riska nozares, bet transporta un tekstilrūpniecība - kā visaugstākā riska nozares. Pozitīvākas prognozes Rietumeiropā ir būvniecības sektoram: CAE reģionā tas ietilpst visaugstākajā riska klasē, Rietumeiropā – tikai augsta riska klasē.

Atslābt vēl pāragri

Eiropai izdevies izvairīties no ilgi solītās lejupslīdes. Uzņēmējdarbības efektivitātes palielināšanās un ierobežotais pieprasījums izraisīja enerģijas cenu samazināšanos, kas palēnināja inflācijas pieaugumu. Globālā mērogā raugoties, Ķīnas ekonomikas atveseļošanās pazīmes ir kļuvušas par labu zīmi visas pasaules ekonomikai. Vienlaikus, finanšu tirgos kopumā valda pārlieku liels optimisms – it kā sliktākais ekonomikas attīstības scenārijs jau būtu pagātnē, teikts „Coface“ analīzē. Šī iemesla dēļ barometra autori aicina būt piesardzīgiem, jo pašreizējā ekonomiskā krīze ir īpaši daudzšķautņaina: dzīvojam ģeopolitiskās sašķeltības, klimata pārmaiņu, epidēmiju un citu risku apstākļos. Tas nozīmē, ka visrūpīgāk sagatavotie plāni un scenāriji jebkurā brīdī var izrādīties nederīgi.

Lejupslīdi aizstāj stagflācija

Kā uzsvērts ziņojumā, 2022.gads kopumā noslēdzies uz pozitīvas ekonomiskās nots. Šī gada ziemas salīdzinoši mērenā temperatūra un Eiropas valstu uzkrātās lielās gāzes rezerves ļāva izvairīties no piespiedu gāzes normēšanas. Šī iemesla dēļ „Coface“ ziņojumā saglabā iepriekš publiskoto 2023.gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi 1,9% apmērā.

Apstiprinājies arī iepriekš publiskotais scenārijs, ka attīstītajās ekonomikās būs vērojama stagflācija (ko raksturo lēna izaugsme vai samazināšanās, inflācijas kāpums un augsts bezdarba līmenis), bet jaunattīstības valstis saglabās ekonomisko noturību. Tādējādi globālā mērogā jaunākās aplēses pasliktinājušās tikai trīs valstīm un 10 uzņēmējdarbības sektoriem. Salīdzinājumam, 2022.gada jūnijā bija 95 šādas nozares, bet pērn oktobrī – vairāk nekā 50.

Riski joprojām pastāv

Neskatoties uz optimistiskajām pazīmēm, pasaules ekonomikas prognoze 2023.gadā joprojām ir samērā drūma, jo uzņēmējdarbības vide joprojām ir gan riskanta, gan nenoteikta. Galvenās bažas rada grūti paredzamā inflācijas trajektorija – lai gan šķiet, ka sākas deflācija jeb inflācijas palēnināšanās periods, skaidri prognozēt, kā un kad inflācija būtiski samazināsies, joprojām nav iespējams.

Covid-19 ierobežojumu atvieglošana Ķīnā globālā līmenī rada optimismu, taču saistībā ar valsts ekonomikas atveseļošanos joprojām ir daudz nezināmā. Paredzams, ka ekonomikas normalizācija varētu notikt 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās, bet būtiska atveseļošanās gada otrajā pusē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!