Gulbe: Krievijas investori interesējas par cukurfabrikas būvniecību Latvijā
Foto: LETA

Krievijas investori interesējas par cukurfabrikas būvniecības iespēju Latvijā, pirmdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pie manis ir vērsušies vairāku valstu potenciālie investori ar jautājumu, vai pastāv iespēja Latvijā celt cukura ražotnes. Tā ka nav tā, ka par to neviens neinteresējas, taču interese lielākoties ir Krievijas puses investoriem," teica Gulbe un atzina, ka cukura ražošana Latvijā pašmāju zemniekiem būtu izdevīga.

"Runājot ar zemniekiem, viņi pauž, ka cukurbiešu audzēšana viņiem būtu ļoti noderīga lieta, jo ir vēl saglabājušās zināšanas. Nepieciešamās tehnikas zemniekiem nav, bet tehniku viņi pērk nepārtraukti un daļa no jau iegādātās tehnikas der arī cukurbiešu audzēšanai," paskaidroja LTVC vadītāja un piebilda, ka Latvijas zemniekiem ir nepieciešama vēl viena kultūra, ko dažādībai var audzēt.

Tāpat Gulbe norādīja, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek diskusija par to, ko darīt ar cukura ražošanas kvotām, kas noslēdzas pēc diviem gadiem. "Šogad atkal cukura globālā ražošana sasniegs rekordlīmeni, kad piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Globālā tirdzniecība palēnināsies, un starptautiskās cukura cenas ir par 20% zemākas nekā pagājušajā gadā, bet ES cukura cenas ir par 23% augstākas nekā pērn. Tāpēc arī ir radies jautājums, ko darīt ar cukura ražošanas kvotām, kurām jābeidzas pēc diviem gadiem," pastāstīja LTVC vadītāja un piemetināja, ka Latvija iestājas par kvotu atcelšanu. "Tās valstis, kurām ir šīs kvotas, iestājas par to, ka sistēma nav jāmaina, jo tām tas ir izdevīgi, bet Latvija iestājas, ka kvotas ir jāatceļ. Manuprāt, ir pareizi prasīt šo kvotu atcelšanu, taču, vai tas tiks darīts, ir cits jautājums," sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, starpība starp Eiropā un citur pasaulē saražota cukura cenu ir liela. "Eiropā cukura cena oktobrī bija 708 eiro par tonnu, bet pasaules cena bija 566 dolāri par tonnu," infromēja Gulbe.

Viņa arī paskaidroja, ka Latvijas cukura ražotājiem par neražošanu ir samaksāts tikai līdz 2015.gadam. "Samaksāts par neražošanu mums ir līdz 2015.gadam. Nu tad lai maksā arī tālāk par 16. gadu, ja negrib, lai mēs cukuru ražotu, jo tā nauda jau tāpat paliek Latvijā," klāstīja Gulbe un piebilda, ka pašlaik konkurence cukura nozarē nav godīga, jo visiem netiek nodrošinātas vienādas iespējas.

2006.gadā Eiropas Savienībā (ES) tika sākta cukura reforma, kuras uzdevums bija daļēji atvērt cukura tirgu trešajām valstīm un samazināt cukura cenu ES iekšējā tirgū. Pirms cukura reformas sākšanas cukurs tika ražots 23 ES valstīs no 27. Cukura reformas laikā no cukura ražošanas pilnībā ir atteikušās Latvija, Portugāle, Īrija, Bulgārija un Slovēnija.

Latvijā savulaik strādāja trīs cukurfabrikas – Liepājā, Jēkabpilī un Jelgavā. 1999.gadā Jēkabpils cukurfabrika tika pasludināta par maksātnespējīgu, bet 2007.gadā cukura ražošanu pārtrauca arī Liepājā un Jelgavā. Abas cukurfabrikas darbību pārtrauca ES cukura reformas ietvaros, un par to no ES cukura nozares restrukturizācijas fonda abas kopumā saņēma 6,8 miljonu latu kompensācijas. No šā fonda kompensācijas saņēma arī cukurbiešu audzētāji – kopumā 330 lauksaimniekiem tika izmaksāti 13,98 miljoni latu.

LTVC ir izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Kopš 2004.gada 1.maija LTVC ir uzdots vākt, apkopot un sniegt Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības politikas veidošanai ‒ lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.