Foto: LETA

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2016. gadā IKP faktiskajās cenās bija 25 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 21,8 miljardi eiro.

2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās 1,1 %. 2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 2,2 % pēc sezonāli izlīdzinātiem un par 2,6 % pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem. 4. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,7 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,9 miljardi eiro.

Kā liecina CSP neizlīdzinātie dati, salīdzināmajās cenās, 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, apstrādes rūpniecības nozare palielinājās par 6 %, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 8 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 16 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 9 %, pārtikas produktu ražošana – par 1 %.

Elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas apgādes nozarē pieaugums par 7 %, tajā skaitā elektrības ražošanā, apgādē un sadalē – par 6 %.

Lauksaimniecības ražošanas apjomi samazinājušies par 3 %, tajā skaitā kritums augkopībā par 5 %, bet lopkopība palikusi iepriekšējā gada līmenī.

Mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē palielinājums par 3 %. Nozarē bija vērojama cenu samazināšanās.

Zivju nozvejā kopumā pieaugums par 38 %, bet Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozveja samazinājusies par 3 %.

Būvniecībasprodukcijas apjoms samazinājās par 18 %. Kritums vērojams nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 4 % un inženierbūvju, tajā skaitā šoseju, ielu un ceļu, celtniecībā – par 33 %. Dzīvojamo ēku būvniecība pieaugusi par 2 %.

Mazumtirdzniecība palielinājusies par 2 %, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 2 % un nepārtikas preču tirdzniecība – par 5 %, savukārt vairumtirdzniecība pieaugusi par 4 %.

Transporta nozare pērn palielinājusies par 0,5 %. Palielinājumu uzrādīja pasažieru pārvadājumi – par 4 %, bet par 7 % samazinājās kravu pārvadājumi.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē kāpums par 9 %, ko veidoja pieaugums izmitināšanā – par 11 % un ēdināšanā – par 7 %

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi sniegti par 3 % vairāk nekā 2015. gadā.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugums par 3,5 %, ko veicinājusi veiksmīga banku un apdrošinātāju darbība.

Operācijas ar nekustamo īpašumu palikušas iepriekšējā gada līmenī.

CSP dati liecina, ka mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājies par 3 %, tajā skaitā pieaugumi par 5 % azartspēlēs un derībās, par 6 % – radošajās un mākslinieciskajās darbībās, bet par 4 % kritušās sporta aktivitātes.

Valsts pārvaldē un aizsardzībā bijis pieaugums par 4 %, izglītībā – par 1 %, veselības nozarē – par 2 %.

Produktu nodokļu (akcīzes, pievienotās vērtības un muitas) apjoms pieauga par 6 % .

Kā liecina CSP neizlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās, mājsaimniecību galapatēriņš 2016. gadā palielinājās par 3 %, tajā skaitā izdevumi pārtikas iegādei par 1 %, transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) par 6 %, atpūtai un kultūrai – par 3 %.

Izdevumi mājokļa uzturēšanai kritušies par 1 %, tajā skaitā samazinājušies izdevumi par elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, kā arī mazāk tērēts mājokļa uzturēšanai un remontam. Mājsaimniecību galapatēriņa pieaugumu veicinājusi iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, kā arī patēriņa cenu stabilitāte.

Valdības galapatēriņš palielinājās par 3 %.

Bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 11 %. Investīcijas iekārtās un mašīnās samazinājušās par 1 %, intelektuālajā īpašumā un kultivētajos aktīvos – par 21 %, bet par 18 % samazinājās ieguldījumi būvniecībā.

Eksports palielinājās par 4 %, tai skaitā preču eksports – par 2 %. Visvairāk eksportētas elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskās ierīces, kā arī zāģmateriāli. Transporta, IT un būvniecības pakalpojumu eksporta palielināšanās veicināja kopējā pakalpojumu eksports kāpumu par 4 %.

Importa apjomi gada laikā pieauguši par 2 %. Preču imports palielinājās par 5 %, ko ietekmēja vieglo automobiļu un farmācijas produktu importa palielināšanās, bet negatīvu ietekmi atstāja elektroierīču un elektroiekārtu, mehānismu un mehānisko ierīču, kā arī dīzeļdegvielas importa kritums.

Pakalpojumu imports palielinājās par 2 %. Galvenokārt tika importēti transporta, tūrisma un ar tirdzniecību saistītie saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!