Runājot par investīcijām Inčukalna PGK, viņš pauda, ka līdz šim energokompānijai "Latvijas Gāze" ar akcionāru atbalstu izdevies paveikt ļoti daudz. "Ņemot vērā Inčukalna PGK nozīmību reģionālā gāzes apgādes sistēmas funkcionēšanā, lielākā daļa investīciju tika novirzītas uz attīstību un ieguldīti vairāk nekā 120 miljoni eiro," sacīja Ščerbickis.
Viņš arī atsaucās uz 2011 .gadā izstrādāto projektu ar mērķi noteikt Inčukalna PGK esošo tehnisko stāvokli un izstrādāt pasākumu kopumu, kas ir jāveic nākamajos 10 gados, lai nodrošinātu stabilus dabasgāzes piegādes apstākļus un nepieļautu krātuves jaudu samazināšanos. Ja šie pasākumi netiks veikti, pastāv risks, ka pēc kāda laika Inčukalna PGK nevarēs nodrošināt esošās jaudas.
Izstrādājot pasākumu kopumu aplēsts, ka līdz 2022. gadam krātuvē jāinvestē 191 miljons eiro. Ščerbickis atzīmēja - kāda daļa no šiem projektiem jau ir īstenota vai tiek realizēta, taču, ja ir vēlme turpināt strādāt ar esošajām jaudām, būs jāīsteno visi projekti.
Inčukalna PGK nodota ekspluatācijā 1968. gadā. Tās mērķis ir uzkrāt dabasgāzi apkures sezonai, kuras laikā ievērojami pieaug dabasgāzes patēriņš un nav iespējams pietiekamos apmēros piegādāt kurināmo pa maģistrālajiem gāzesvadiem no atradnēm Sibīrijā. Apkures sezonas laikā visa dabasgāze Latvijas patēriņam tiek piegādāta no Inčukalna PGK, bet vasaras laikā patērētājiem dabasgāze tiek piegādāta tieši no Krievijas pārvades sistēmas, vienlaicīgi to sūknējot krātuvē. Iesūknēšana parasti ilgst no aprīļa līdz oktobrim, savukārt izsūknēšana no oktobra līdz martam vai aprīlim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
