Gada laikā cenas Latvijā ir palielinājušās, un ekonomisti atzīst, ka šī tendence varētu turpināties. Pagaidām gan par to īpaši nav jāuztraucas.

Jau ziņots, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājies par 2,6 %.

Ierobežojumu atcelšanas efekts

AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka viņam nav lielu šaubu, ka inflācijas kāpums turpināsies, taču jautājums ir uzņemtā tempa noturīgums. "Tuvākajos mēnešos piedzīvosim ierobežojumu atcelšanas vilni, kas atbrīvos ekonomiku. Tomēr atbrīvošanās būs ar nosacījumiem, kas nozīmē, ka vēl paies kāds laiks, līdz piedāvājums spēs pilnīgāk novērtēt pieprasījuma spēku. Tad arī varēsim skaidrāk novērtēt pandēmijas ietekmi uz cenām. Manā skatījumā vēl sekos vismaz viens raunds ar krīzes piecenojumu, lai kompensētu jaunās realitātes izmaksas. Inflācija virsotni varētu sasniegt uz gada beigām, tuvākajos mēnešos pārsitot 3% atzīmi," vērtē Gašpuitis.

Šādu skaitli piesauc arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš: "Līdz ar ekonomikas pakāpenisku atkopšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes, Latvijā atkal ir sākušas augt patēriņa cenas, taču inflācija Latvijā pagaidām ir mērena.

Tuvākajos mēnešos patēriņu cenu inflācija Latvijā, visticamāk, turpinās kāpt, jo pārtikas un daudzu citu dabas resursu cenas pasaulē turpina augt. Tā rezultātā daudzi uzņēmumi šobrīd sastopas ar būtisku izmaksu kāpumu un aprīlī ražotāju cenu inflācija Latvijā jau pārsniedza 5 %. Tas ekonomistam liek domāt, ka vasaras otrajā pusē arī patēriņu cenu inflācija Latvijā pārsniegs 3 %."

Tikmēr "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne norāda, ka rindas pie veikaliem sāk noplakt, taču cilvēki vēl joprojām gatavi iemainīt iekrājumus pret precēm un pakalpojumiem, ko ierobežojumu dēļ iegūt nevarēja. "Līdz šim straujais inflācijas kāpums atspoguļoja pagājušā gadā novērotos cenu līmeņa kritumus, pasaules izejvielu cenu pieaugumu, piegādes ķēžu problēmas, kā arī mīkstinātos ierobežojumus. Aprīlī nozīmīga cenu līmeņa vilcējs bija apģērbi un apavi, bet maijā sarakstam pievienojās ēdināšanas un atpūtas pakalpojumi. Pakāpeniska ierobežojumu atlaišana un iedzīvotāju vēlme maksāt par pakalpojumiem un uzreiz taustāmām precēm radīs augšup-vērstu spiedienu inflācijai arī tuvākajos mēnešos, tirgotājiem un pircējiem cenšoties atgūt pandēmijas laikā iekavēto," viņa lēš.

Nozīmīgu lomu, pateicoties maija sākumā atvērtajām terasēm, spēlēja arī restorānu un viesnīcu kategorija –, norādot uz ierobežojumu mīkstināšanas lomu kopējā inflācijā.

"Swedbank" Latvija prognoze 2021. gada inflācijai šobrīd sasniedz 1.8%, kamēr 2022. gadā patēriņa cenu līmeņa kāpums sasniegs 3%.

Naftas cena pagaidām kāpj

Latvijā notiekošais ir cieši saistīts ar globālajiem procesiem. Ekonomisti visi kā viens skaidrojumos par cenu kāpuma iemesliem akcentē naftas tirgus, pārtikas jomas tendences pasaulē.

"Maijā patēriņa cenu kāpums joprojām pamatā bija saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpaši naftas cenu pieaugumu pasaulē. Salīdzinājumā ar pērno gadu degvielas cenas Latvijā palielinājās par gandrīz 30 %, un tas veidoja vairāk nekā pusi no maija patēriņu cenu inflācijas Latvijā. Vienlaikus iekšējo pakalpojumu nozare darbība joprojām ir būtiski ierobežota, tādēļ pakalpojumu cenas maijā bija tikai par 1,7 % augstākas nekā pērn, lai arī pēdējos gados tās ir augušas par vidēji 3 % gadā.

Lai arī metālu un koka cenas pēdējās nedēļas ir stabilizējušās, to līmenis ir ļoti augsts, savukārt naftas un pārtikas cenas turpina augt. Kā liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas publicētā informācija, šī gada maijā neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē pieauga par 5 %, un bija par gandrīz 40 % augstākas nekā pērn. Tādēļ globālais inflācijas spiediens nav beidzies, un dabas resursu cenu straujais kāpums kopā ar ļoti stimulējošu fiskālo un monetāro politiku ir pamats uztraukties par inflācijas kāpumu," akcentē Āboliņš.

Gašpuitis notiekošo naftas tirgū komentē sīkāk: naftas cena (Brent) šobrīd ar ap 71 USD par barelu, ko veicina pieprasījums, jo tiek atviegloti ar pandēmiju saistītie ierobežojumi un atsākas ceļojumi. OPEC+ valdības turas pie plāniem pakāpeniski palielināt ražošanu, taču pieprasījuma pieaugums notiek straujāk un ASV jēlnaftas krājumi samazinās. Cenu pieaugumu veicina arī tas, ka ASV un Irāna Vīnē nepanāca vienošanos par Irānas kodolprogrammu. Tas nozīmē, ka īstermiņā ir laba augsne tālākam naftas cenas kāpumam. Taču naftas cena līdz šim ir pieaugusi mazāk, nekā citu izejvielu cenas. Pat, ja cena šobrīd ir visaugstākā kopš pandēmijas sākuma, līmenis ir tikai nedaudz augstāks kā 2019. gadā.

Savukārt "Luminor" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmē, ka degvielas cenas Latvijā jau vairākus mēnešus ir stabilas, taču gada inflācijas skaitļu atpakaļskata spogulī vēl redzam zemās naftas cenas pasaules ekonomikas lielā izbīļa brīdī.

"Nav sagaidāms, ka transporta izmaksas pret pašreizējo līmeni strauji kāps turpmākajos mēnešos, nākotnes darījumi paredz mērenu naftas cenas kritumu. ASV ir pārsteidzis milzīgs lietotu automašīnu cenu kāpums, tās maijā bija par 21% augstākas nekā pirms gada, un kļuvušas par spēcīgu inflācijas motoru. Latvijā "grabažu" gada inflācija bija 4,6%, to cenas bija drusku zemākas nekā 2019. gada februārī.

Pārtikas cenas aug griezdamās

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu stāsts ir krasi atšķirīgs, saka Strautiņš. "Gada laikā tās augušas par kripatu jeb par 0,9%, un to devums kopējā inflācijā ir otršķirīgs (0,33 procentpunkti). Diemžēl uz pārtikas cenu mērenību turpmākajos 12 mēnešos nevar cerēt. Turklāt dārdzības vilnis jau ir sācies, cenu kāpums mēneša laikā (1,3%) bijis lielāks nekā visa aizvadītā gada laikā. Galvenais iemesls - pasaulē strauji aug biržā tirgojamo pārtikas produktu cenas. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) veidotais cenu indekss strauji tuvojas diviem ļoti līdzīgiem vēsturiskajiem rekordiem laikā tieši pirms un pēc globālās finanšu krīzes. Biržās gandrīz viss ir dārgāks nekā pirms gada, taču ne viss ir dārgs attiecībā pret tālākas pagātnes līknēm," uzsver Strautiņš.

Kā piemēru viņš nosauc liesas cūkgaļas cenu - gada laikā tā augusi - gandrīz 2,5 reizes un ir vēsturiski augstākajā līmenī, izņemot īsu brīdi 2014. gadā. Sviesta cenas ir pieaugušas par 50% kopš pērnā pavasara, taču ir par trešdaļu lētākas nekā slavenajā sviesta burbulī 2017. gadā, kad šī produkta cenas veikalos patiesi šokēja pircējus. Kvieši ir gandrīz divreiz dārgāki nekā desmitgades zemākajā punktā 2016. gada vasarā, bet vēl par ceturto daļu lētāki nekā 2012. gada "pīķa" brīdī.

Sūdzēsies daudzi

"2007. - 2008. gadā situācija pārtikas veikalos bija patiesi dramatiska, tad pārtikas inflācija pusgadu turējās virs 20% atzīmes. Tajā laikā mūsu valstī bija ekonomikas pārkaršana, algu pieaugums īslaicīgi pārsniedza 30%, līdz ar to nevar vainot tikai globālos procesus. Taču pat 2011. gadā, kad Latvijas ekonomika bija ļoti "auksta", biržu bikstītā pārtikas inflācija sasniedza 11,3%. Šoreiz tik straujš pārtikas dārdzības kāpums nedraud. Augot ienākumu līmenim, ir augusi ar pārstrādi un tirdzniecību saistītā izmaksu daļa. Arī katra sadārdzinājuma procenta ietekme nebūs tik nepatīkama, jo pārtikas izdevumi veido sarūkošu daļu vidusmēra ģimenes budžetā, tie ir samazinājušies un veido apmēram piekto daļu no kopējiem tēriņiem. Taču sūdzības par to, ka "oficiālā" statistika neatspoguļo patieso cenu kāpumu, turpmākajos mēnešos dzirdēsim daudz," uzskata Strautiņš.

Var gan, viņaprāt, cerēt, ka globālo nepatikšanu ietekmi mazinās augoša konkurence mazumtirdzniecībā, tāpēc priecē ziņa, ka "Lidl" ir izsludinājis vairākus simtus papildu darbinieku pieņemšanu.

Arī Gašpuitis akcentē, ka pārtikas cenas pasaulē burtiski raujas uz augšu. Latvijā pārtika patēriņa grozā ieņem pietiekami nozīmīgu daļu – 25,6%, kā dēļ šīs pārmaiņas lielai daļai sabiedrības būs jūtamas. Cenu pieaugums turpināsies arī pakalpojumos. To nenogurstoši turpina virzīt algu kāpums, kurš iespēju robežās tiks pārcelts uz gala patērētāju.

Cik ilgi vēl?

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne iezīmē situāciju Eirozonā kopumā. "Pagājušajā mēnesī inflācija sasniedza 2% atzīmi – ECB uzstādīto cenu stabilitātes slieksni. Virsrakstu skaits par inflāciju Eiropas laikrakstos aug straujāk nekā pašas cenas, taču cenu kāpumam par iemeslu lielākoties vēl joprojām kalpo enerģijas cenu pieaugums (+13.1). Pamatinflācija, kas izslēdz allaž svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, reģionā pagājušajā mēnesī reģistrēta zem 1% atzīmes. Ekonomiku atkal-atvēršanas rada inflācijas augšupeju visur pasaulē. ASV aprīlī reģistrēts patēriņa cenu pieaugums 4.2% apmērā – cenu izaugsme arī maijā, visticamāk, pārsniegs 4% atzīmi. Ekonomikas stimuli, ierobežojumu mīkstināšana un brīvībā palaistie iekrājumi veicina diskusijas par to, cik ilgi straujas kāpums turpināsies. Taču tāpat kā Latvijā arī inflācija pasaulē ir daļa no pēc-pandēmijas atvēršanās. Pieauguma tempi nostabilizēsies un tik strauja cenu kāpuma turpināšanās vidējā termiņā nav sagaidāma," lēš ekonomiste.

Mums ir neparasts sezonālo, fiskālās un monetārās politikas ietekmes, augošu enerģijas un pārtikas cenu kokteilis.
AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis

Tikmēr Gašpuiša vērtējumā, situācija ir interesanta, kad tiek pārbaudīta centrālo banku izpratne par to, kas ir pārejoša inflācija. "Mums ir neparasts sezonālo, fiskālās un monetārās politikas ietekmes, augošu enerģijas un pārtikas cenu kokteilis. Eirozonā inflācijas līmenis pieaugs no 1,9% maijā līdz nedaudz virs 3%. ECB sagaida, ka inflācijas līmenis ātri samazināsies, bet jo augstāka tā būs, jo ​​grūtāk to būs atkal samazināt. Šobrīd lielākā daļa centrālo banku vadītāju pasaulē ir pārliecināti, ka inflācija ir pārejoša," viņš skaidro.

Savukārt pēc Āboliņa domām, šobrīd ir grūti pārliecinoši atbildēt uz jautājumu, vai šī ir pārejoša inflācija, vai pasaulē ir gaidāma noturīgākas inflācijas atgriešanās. "Finanšu tirgos pašreizējais inflācijas pieaugums joprojām tiek vērtēts drīzāk kā pārejošs, lai arī spekulatīvas finanšu pozīcijas dabas resursu tirgos ir augušas, kas liecina par investoru vēlmi pasargāt sevi no iespējamiem cenu kāpumiem. Arī ražošanas un piegāžu ķēžu darbībai ar laiku vajadzētu normalizēties, un piedāvājumam noķert pieprasījumu. Savukārt bezdarbs joprojām ir augstāks nekā pirms Covid-19 krīzes. Tam vajadzētu bremzēt algu kāpuma, bet bez spēcīga algu kāpuma noturīga inflācija ir maz ticama," komentē Āboliņš.

Arī Latvijā, lai arī vidēja darba alga šī gada pirmajā ceturksnī ir augusi par 9,5 %, algu fonds pieaugums bija tikai 1 %. Martā un aprīlī ienākumus papildināja vienreizējie pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī pensionāriem, taču šādu atbalstu nav iespējams turpināt un jādomā par budžeta deficītu samazināšanu. Līdzīgā situācijā ir daudzas citas valstis, kurām parādu līmenis ir būtiski augstāks nekā Latvijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!