Izbēguši no krīzes: Latvijas būvniecības nozare skaitļos

Latvijas būvniecības uzņēmumu vidējais apgrozījums, salīdzinot ar 2010.gadu, pērn audzis par 93,5%, sasniedzot 482 205 latus uz vienu komersantu, liecina Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) žurnāla „Būvinženieris” pasūtīts „Lursoft” pētījums.

Portāls „Delfi" piedāvā ieskatīties dažās no „Lursoft" pētījumā atklātajām būvniecības nozares tendencēm, kas spilgti raksturo, kā pēdējo trīs gadu laikā viena no Latvijas ekonomikas lielākajām nozarēm izbēgusi no krīzes un šobrīd strauji attīstās.

Strādājošo skaits teju dubultojies

Salīdzinot ar 2010. gadu, kad vidēji vienā būvniecības uzņēmumā tika nodarbināti 13 darbinieki, jau pērn to skaits pieaudzis līdz 20, noskaidrots „Lursoft" pētījumā.

Vidzemē strādā visvairāk, Latgalē vismazāk

Visvairāk strādājošo nodarbina būvniecības uzņēmumi Vidzemē, kur vidēji vienā firmā strādā 23 cilvēki, noskaidrots „Lursoft" pētījumā.

Vismazāk strādājošos būvniecības uzņēmumi nodarbina Latgalē, kur vidēji vienā būvniecības firmā strādā 17 cilvēki.

Aktīvākais būvnieku reģions - Rīga

Patlaban valstī ar saimniecisko darbību būvniecības nozarē nodarbojas 6273 uzņēmumi.

„Lursoft" noskaidrojis, ka lielākā daļa būvniecības nozares uzņēmumu koncentrēti Rīgā un Pierīgā. Galvaspilsētā darbojas 3168, savukārt Pierīgā - 1322. Novados vislielākais skaits reģistrēts Kurzemē - 538 uzņēmumi, bet vismazāk Latgalē - 348 nozares firmas.

Veiksmīgie un kritušie

„Lursoft" dati parāda, ka ne visi nozarē strādājošie sasniedz vienlīdz sekmīgus rezultātus. Piemēram, pērn viens no veiksmīgākajiem uzņēmumiem uzrādījis 2,659 miljonus latu peļņu, taču bijuši arī tādi, kuru zaudējumi pēc nodokļu nomaksas sasnieguši pat četrus miljonus latu.

Lielākie darba devēji nodarbina vairāk nekā 200 darbiniekus

„Lursoft" pētījuma rezultāti liecina, ka patlaban no visiem Latvijā reģistrētajiem 6273 uzņēmumiem, kuru pamatdarbība saistīta ar būvniecību, vien neliela daļa jeb nepilni 17% ir tādi, kuros tiek nodarbināti vismaz 10 cilvēki. Latvijā ir 1065 būvniecības uzņēmumi, kuros strādā vismaz 10 darbinieki, no tiem 752 uzņēmumiem gada apgrozījums ir vismaz 200 tūkstoši latu.

Būtiski atšķīries arī nozarē strādājošajos uzņēmumos nodarbināto skaits - lielākais nozares darba devējs 2012. gadā ar darbavietām nodrošinājis 242 strādājošos, kamēr bijuši arī tādi uzņēmumi, kuri gada pārskatā norādījuši, ka tiem pērn nav bijis neviena darbinieka.

2011.gadā reģistrē pēdējo gadu laikā lielāko nozares uzņēmumu skaitu

2005.gadā reģistrēti 358 jauni uzņēmumi, 2006.gadā - 552, 2007.gadā - 761, 2008.gadā - 417, 2009.gadā - 325, 2010.gadā - 561, 2011.gadā - 954, bet 2012.gadā 611 jauni uzņēmi , liecina „Lursoft" pētījuma dati.

Nozares apgrozījums pakāpeniski pieaug

Būvniecības uzņēmumu veidotais apgrozījums pa gadiem pēc „Lursof datiem ir 1,05 miljardi lati 2010.gadā, 1, 41 miljards latu 2011.gadā, bet 2012.gadā - 1,55 miljardu latu.

Latvijas būvniecību uzņēmumu apgrozījuma īpatsvars visu Latvijas komersantu apgrozījumā 2010.gadā bija 3,78 %, 2011.gadā - 4,38% un 2012.gadā - 4,53%.

Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu - Rīgā un Kurzemē

„Lursoft" arī noskaidrojis, kāds ir būvniecības uzņēmumu tops pēc apgrozījuma pa reģioniem, un atklājis, ka vislielākais apgrozījums no visiem reģioniem bijis Pierīgā bāzētajam uzņēmumam SIA „Skonto Būve" - 67,1 miljonu latu apmērā, otrajā vietā uzņēmums no Kurzemes - AS „UPB", kurš pērn strādājis ar apgrozījumu 53,98 miljoni latu.

Salīdzinājumam, Latgalē uzņēmums ar vislielāko apgrozījumu bijis SIA „Ditton Būve", kas apgrozījis 4,97 miljonus latu.

Eksperts – pēdējos desmit gados redzamas trīs izteiktas nozares tendences

„"Lursoft" pētījums un Latvijas statistika uzrāda trīs skaidri izteiktus posmus būvindustrijas attīstības pēdējos desmit gados - piecus kāpuma, trīs krīzes un divus lēnas atlabšanas gadus," norāda Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra prezidija priekšsēdētājs un Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

„Šobrīd ilgtspējīgas sistēmas sakārtošanai ir radīts pamats - jaunais Būvniecības likums. Tagad ir svarīgi saprast, kāda īsti ir Ekonomikas ministrijas pozīcija vispārīgo būvnoteikumu jautājumā: vai turpināsies iesāktais neargumentētās deregulācijas kurss, orientēt uz 5000 mazo kompāniju, vai tiks radīti nopietni dokumenti, kas garantē kā projektēšanas, tā būvniecības kvalitāti un drošību. To jau ir izdarījuši igauņu kolēģi, sevišķi detalizēti reglamentējot projektēšanu," stāsta Birkavs.

22,3% uzņēmumu strādā bez reģistrācijas Būvkomersantu reģistrā

„„Lursoft" pētījuma dati dod iespēju izdarīt sekojošus secinājumus par būvniecību Latvijā: 22,3 % būvniecības uzņēmumu Latvijā strādā bez reģistrācijas Būvkomersantu reģistrā; 83% no visiem uzņēmumiem ir nelieli, nozīmīgiem valsts un pašvaldību būvniecības publiskajiem iepirkumiem nepiemēroti, ar nodarbināto skaitu mazāku par 10 cilvēkiem," secina Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

Ekonomika

Izbēguši no krīzes: Latvijas būvniecības nozare skaitļos (7)

Bizness