Izgaisīs alkotūrisms Latvijas pierobežā, Igaunija samazina nodokļa likmi alkoholam
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Igaunijas valdība nolēmusi no šāda gada 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Arī Latvija vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, aģentūrai LETA pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Savukārt Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") paudis, ka akcīzes nodokļa likmes samazināšana alkoholam Igaunijā Latvijas valsts budžetam radīs vismaz 100 miljonu eiro zaudējumu gadā.

Igaunijas parlaments otrdien, 28. maijā, pieņēmis izskatīšanai valdošās koalīcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, vēsta parlamenta preses dienests. Likumprojekta pavadvēstulē teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir samazināt akcīzes nodokli, lai dotu iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas. Akcīzes nodokļa samazināšana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apmēru Latvijā un palielināt to Igaunijā, norādīts pavadvēstulē.

Likumprojektu iesniegušas visas trīs valdošās koalīcijas partijas – Centra partija, Konservatīvā tautas partija un "Tēvzeme". Par šādu akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem – pirmdien principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt. Pašlaik Igaunijā akcīzes nodoklis alum ir 16,92 eiro par hektolitru, bet stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – 25,08 eiro par hektolitru.

Premjerministrs Jiri Ratass Igaunijas sabiedriskai raidorganizācija iepriekš ERR apstiprināja, ka akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem tiks paaugstināts, bet pieaugums būs mērenāks nekā bija plānots iepriekš.

Līdz ar to Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols aģentūrai LETA prognozēja, ka šovasar, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm alkoholam Igaunijā, izgaisīs alkohola tirdzniecība Latvijas pierobežā ar kaimiņvalsti,

Vītols norādīja, ka tādējādi pierobežas alkohola tirdzniecības biznesam Latvijā vairs nebūs pamatojuma turpmāk pastāvēt. Starp valstīm izlīdzināsies akcīzes nodokļa likmes grādīgo dzērienu kategorijā, kas bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ igauņi un somi līdz šim brauca alkoholu iegādāties uz veikaliem Latvijas pierobežā. "Pierobežas tirdzniecība izgaisīs. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa no Latvijas tirgus pazudīs, tostarp būtiski pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa ieņēmumi," sacīja Vītols.

Pēc LANA izpilddirektora teiktā, pierobežas veikaliem atliks alus un vīna tirdzniecības bizness, jo šiem dzērieniem Latvijā joprojām būs mazākas akcīzes nodokļa likmes nekā Igaunijā, taču tas neatsvērs zaudētos ieņēmumus no stipro grādīgo dzērienu tirdzniecības. "Valsts budžeta izpilde šogad pilnīgi noteikti ir apdraudēta," prognozēja Vītols.

Pēc Vītola teiktā, ja Latvijā nākamgad akcīzes nodokļa likmes alkoholam augs plānotajā apmērā, tad Latvijā būs augstākās grādīgo dzērienu akcīzes nodokļa likmes Baltijā.

"Ne jau tikai alkohola ražotājiem un tirgotājiem mazinās bizness, bet sarūk ievērojami ieņēmumi valsts budžetā, un tas ietekmē biznesu pierobežā – liela daļa ienākumu nāca saistībā ar Igaunijas un Somijas alkotūrismu," skaidroja Vītols.

Viņš piebilda, ka LANA ir pamatotas, uz aptaujām balstītas bažas, ka pierobežas reģions zaudēs lielu daļu ienākumu, jo tūrisma plūsma dramatiski saruks.

Savukārt Reirs stāstīja, ka Latvija seko līdzi Igaunijas lēmumiem attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, tāpēc nākamnedēļ Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadībā uz tikšanos sanāks nodokļu darba grupa, kas lems par iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam arī Latvijā. "Reģiona līmenī ir svarīgi saglabāt konkurētspēju, tāpēc neredzu lielas problēmas samazināt akcīzi alkoholam," teica finanšu ministrs, piebilstot, ka patlaban nevar prognozēt, par cik procentpunktiem Latvijā varētu samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem.

Tāpat Reirs atzina, ka akcīzes nodokļa samazinājums varētu stāties spēkā jau šogad, tomēr viss būs atkarīgs no tā, cik ātri savu piedāvājumu izstrādās izveidotā nodokļu darba grupa un pēc tam to apspriedīs koalīcijas partneri. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvijā lems samazināt akcīzi alkoholam, nāksies domāt par kompensējošiem pasākumiem, proti, kur gūt papildus ieņēmumus vai kur samazināt izdevumus. Reirs pagaidām nevarēja pateikt, kur varētu ņemt budžetā iztrūkstošos līdzekļus gadījumā, ja tiktu samazināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.

Aicināts vērtēt LANA paustās bažas par Igaunijas lēmuma samazināt akcīzi alkoholam negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un alkohoisko dzērienu tirdzniecību pierobežā, Reirs norādīja, ka arī tas vēl tiks vērtēts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) aģentūrai LETA pauda, ka ieceri samazināt akcīzes nodokli alkoholam ir jāanalizē un par to būtu jādiskutē nodokļu politikas kontekstā. Viņaprāt, lemjot par alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu, būtu jāpiedāvā, kā šo samazinājumu kompensēt. Tomēr ministrs uzskata, ka diskusijas par nākamā gada budžetu galvenokārt būs par to, kur atrast līdzekļus izdevumiem, jo algas palielinājums ir nepieciešams gan medicīnas darbiniekiem, gan izglītības darbiniekiem. "Šādā situācijā, kad aug ekonomika, vajadzētu ļoti nopietnu argumentāciju nodokļu ieņēmumu bāzes samazinājumam. Arguments, ka nedaudz pazaudēsim pierobežas tirdzniecību, diez vai mani varētu pārliecināt. Bet, iespējams, ir kādi dati, kas pierāda pretējo," teica pašvaldību lietu ministrs.

Tāpat, Pūces ieskatā, nodokļa likmes alkoholam netiek noteiktas tāpēc, lai izkonkurētu Igauniju vai Lietuvu, bet šīs politikas mērķis galvenokārt ir ierobežot alkohola patēriņu Latvijā. "No šāda viedokļa, mums nevajadzētu vadīties no Igaunijas vai Lietuvas lēmumiem, lai noteiktu akcīzes nodokļa likmes Latvijā," sacīja ministrs.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka alkohola akcīzes nodokļa jautājumā jāņem vērā divi aspekti - tautsaimniecības un morāli ētiskais. Bordāna ieskatā, alkohola akcīzes nodoklim ir jābūt tādam, kas neveicina sabiedrības morālās un veselības problēmas. "Protams, var ņemt arī vērā tautsaimniecības aspektu, bet viss būs atkarīgs no tā, kādu redzējumu izstrādās Finanšu ministrija. Ja tas palīdzēs risināt abus iepriekšminētos aspektus, tad šo piedāvājumu var izskatīt un ņemt vērā. Bet ekonomiskajam apsvērumam nevajadzētu būt vienīgajam, lai lemtu par akcīzes samazinājumu alkoholam," sacīja tieslietu ministrs.

Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda uzskatu, ka nav pozitīvi vērtējama nedz krasa nodokļu nevienlīdzība Eiropas Savienības valstu starpā, nedz arī situācija, kad Latvija ar atsevišķiem nodokļiem gūst īslaicīgu labumu. "Patlaban negribu vērtēt – atbalstu vai neatbalstu strauju akcīzes nodokļa samazinājumu alkoholam, jo lēmumu gribu pieņemt, balstoties uz Finanšu ministrijas izvērtējuma," teica Nemiro.

Latvijā akcīzes nodokļa likmes samazināšana alkoholiskajiem dzērieniem būtu pienesums valsts ekonomikai un budžetam, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš atzīmēja, ka Latvija, sekojot Igaunijas piemēram, gūtu pienesumu no akcīzes nodokļa likmes samazināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. "Cilvēki, kas brauc pie mums no Ziemeļiem, šeit ne tikai atpūšas, bet arī iepērkas. Akcīzes nodokļa likmes samazināšana alkoholiskajiem dzērieniem stiprinātu iepirkšanās tūrismu Latvijā," skaidroja Danusēvičs. Tāpat viņš piebilda, ka iepirkšanās tūrismu var stiprināts, ja Latvijā būs zemākās cenas Baltijā. "Mēs esam vislabākajā cenu pozīcijā, bet, lai tas tā arī saglabātos un mēs turpinātu būt saistoši somiem un igauņiem, Latvijai akcīzes nodoklis alkoholam jāsamazina vismaz par 23%," atklāja Danusēvičs.

Akcīzes nodokļa likmes samazināšana alkoholam Igaunijā Latvijas valsts budžetam radīs vismaz 100 miljonu eiro zaudējumu gadā, aģentūrai LETA pauda Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija"). "Nav runa tikai par akcīzes nodokli. Runa ir par tūristiem, kuri Latvijā ierodas speciāli un atstāj ievērojamas naudas summas. Viņi Latvijā ēda, nakšņoja, uzpildīja ar degvielu savas automašīnas. Tas nozīmē, ka zaudētāji būs vairāku nozaru uzņēmēji," teica Krauklis.

Viņš pieļauj iespēju, ka kādu laiku pierobežas iedzīvotāji vēl dosies iepirkties uz veikaliem Latvijā, jo preču klāsts ir plašs un arī cenas ir nedaudz zemākas, jo apgrozījums bija salīdzinoši liels, tādēļ arī ražotāja iepirkuma cenas bija izdevīgas. Taču tā ir ieņēmumu mazākā daļa, piebilda Krauklis. Viņš uzskata, ka šajā situācijā arī Latvijai vajadzētu pārskatīt akcīzes nodokļa politiku, jo tie ir ļoti būtiski ienākumi Latvijas valstij.

Runājot par pierobežas pašvaldībām, un konkrēti par Valku, Krauklis ir satraukts par to, ka darbavietu varētu zaudēt vairāki desmiti cilvēku. Turklāt maksātspējīgie klienti veicināja novada ekonomisko aktivitāti, jo viņi iegādājās ne tikai alkoholu, bet arī citas preces un pakalpojumus visā Vidzemē. "Būtu svarīgi, lai Latvijas valdība nāktu klajā ar publisku paziņojumu, ka arī vērtē akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alkoholam. Iespējams tas varētu likt igauņiem vēl pārdomāt savu lēmumu un padomāt vai akcīzes nodokļa karš ir vajadzīgs," otrdienas rītā aicināja Krauklis.

Alkohola patēriņš Igaunijā pērn sasniedzis desmit gados zemāko līmeni, liecina Igaunijas Sociālo lietu ministrijas publiskoti pētījuma dati. 2018. gadā vidēji katrs vismaz 15 gadu vecumu sasniegušais Igaunijas iedzīvotājs izdzēra 10,1 litru absolūtā alkohola, kas ir par 0,2% mazāk nekā 2017. gadā, liecina Igaunijas Konjunktūras institūta veikts pētījums. Tas ir desmit gados zemākais alkohola patēriņa rādītājs. Lielu daļu no patērētā absolūtā alkohola daudzuma veidoja vieglie alkoholiskie dzērieni, tostarp alus patēriņš sasniedza 4,1 litru, vīnogu vīna – 1,8 litrus, bet citi vieglie alkoholiskie dzērieni – 0,6 litrus. Katrs Igaunijas iedzīvotājs pērn izdzēra vidēji 3,6 litrus stirpos alkoholiskos dzērienus, tostarp 2,3 litrus stiprinātā vīna.

Pētnieki aprēķinājuši, ka pērn pār Igaunijas robežu – pārsvarā no Latvijas – ievesti 3,3 litri absolūtā alkohola uz katru Igaunijas iedzīvotāju vecumā virs 15 gadiem. Latvijā alkoholu iegādājās 35% Igaunijas pieaugušo iedzīvotāju, no kuriem 14% uz Latviju brauca speciāli pēc grādīgajiem dzērieniem.

Ministrijā norādīja, ka Igaunijā pēdējo gadu laikā alkohola patēriņam ir lejupejoša tendence, un tas samazinājies arī pērn, lai gan bija ļoti karsta vasara, iedzīvotāju ienākumi pieaug un plaši notiek pārrobežu tirdzniecība. Tomēr ministrijā uzsver, ka 10,1 litrs absolūtā alkohola uz vienu cilvēku ir daudzums, kura nodarītais kaitējums ir lielāks par nozares ieņēmumu sniegtajiem ieguvumiem.

59% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka alkohola patēriņš valstī ir pārāk liels. Kā nopietnākās problēmas, kas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu, aptaujātie min automašīnas vadīšanu reibumā (92% aptaujāto), vardarbību ģimenē (84%) un veselības problēmas (83%).

Liela daļa aptaujāto (65%) atzina, ka ir jāsamazina patērētā alkohola daudzums un 88% respondentu teica, ka pašiem cilvēkiem ir jāizmaina sava attieksme pret alkoholu. 25% atzina, ka pašiem ir jāsamazina patērētā alkohola daudzums. Tāpat 72% atbalstītu aizliegumu lietot alkoholu publiskos pasākumos, bet 71% norādīja, ka stingrāk jāsoda par reibumā izdarītiem pārkāpumiem. Savukārt 70% aptaujāto mudināja vēl vairāk ierobežot alkohola reklāmu.

Tags

Akcīzes nodoklis Alkohola ražošana Finanšu ministrija Igaunija Somija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form