Ja sarunas ar BAS izgāzīsies, iespējama jaunas aviokompānijas izveide

Valdība ar privāto akcionāru BAS patlaban izskata iespēju palielināt finansiālās grūtībās nonākušās aviokompānijas pamatkapitālu. Kopējais ieguldījums varētu būt no 50 līdz 70 miljoniem latu, un abi akcionāri kapitāla palielināšanā piedalītos atbilstoši savām daļām uzņēmumā (valstij pieder 52,6%, bet BAS – 47,2%). Tiesa, valdība ir izvirzījusi vairākus priekšnosacījumus valsts naudas ieguldīšanai kompānijā, tostarp Bertolta Flika nomaiņu prezidenta amatā, kā arī akcionāru līguma maiņu, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā.

Valdības piesaistītajam finanšu konsultantam "Prudentia" līdz nākamajai valdības sēdei ar mazākuma akcionāru BAS jāvienojas par šiem nosacījumiem. Ja BAS tiem nepiekritīs, valdība izskatīs citus risinājumus, taču alternatīvas Ministru kabinets un piesaistītais finanšu konsultants pagaidām neatklāja.

Neoficiāls avots portālam "Delfi" sacīja, ka viena no alternatīvām paredz, ka valsts pārdod savu akciju kontrolpaketi privātajam akcionāram par lielāku summu, nekā BAS vēlējās pārdot savas akcijas. Tās mazākuma akcionārs piedāvājis pārdot vienubrīd par 102 miljoniem eiro, citu brīdi figurējuši arī 110 miljoni eiro, stāstīja avots, norādot: "Valsts varētu pārdot savas akcijas par lielāku summu, ņemot vērā arī to, ka valstij ir kompānijas kontrolpakete."

Tiesa, šī alternatīva ir maz iespējama, jo BAS, visdrīzāk, nav tik daudz resursu valstij piederošās aviokompānijas iegādei. BAS finansiālās iespējas intervijā "Nozare.lv" šajās dienās apšaubīja arī "Prudentia" partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Viņš sacīja, ka BAS ir ļoti novājinātā finanšu stāvoklī, un tā bilancē patlaban nav nepieciešamo resursu, lai nodrošinātu nepieciešamo kapitālu un investīcijas "airBaltic" turpmākajai attīstībai.

Tāpēc no abām alternatīvām reālāka ir otra – veidot pavisam jaunu nacionālu aviokompāniju. "Ja nevarēs vienoties un [BAS] turpinās mērkaķoties, tad valsts finansiālu palīdzību nesniegs, "airBaltic" ies uz maksātnespēju un veidos jaunu [aviokompāniju]," portālam "Delfi" teica avots. Šī scenārija gadījumā, viņaprāt, valsts ieguldījumi būs mazāki nekā tad, ja valsts turpinās "likt naudu "airBaltic"".

Jau iepriekš no valdības pārstāvjiem izskanējuši mājieni, ka "valdībai ir vienkārša iespēja dot iespēju lidot lētāk, bez šiem reisu atcelšanas draudiem un shēmošanas." "Ja Fliks turpinās shēmot, mēs piedāvāsim profesionāļu alternatīvu: komandā ir "Virgin", SAS un "British Airways" speciālisti," teica kāds valdības pārstāvis, kurš šonedēļ piedalījies šādās pārrunās.

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) portālam "Delfi" piektdien apstiprināja: ja valstij ar privāto akcionāru līdz nākamajai otrdienai neizdosies vienoties par proporcionālu kapitāla palielināšanu, tad iespējamas šīs divas alternatīvas.

Uz nākamās otrdienas valdības sēdi finanšu konsultantam "Prudentia" esot uzdots iesniegt aprēķinus, cik vērta ir valstij piederošā "airBaltic" akciju kontrolpakete un par cik to varētu piedāvāt BAS. Tāpat finanšu konsultantam uzdots iesniegt biznesa plānu, cik valstij izmaksātu jaunas aviokompānijas izveide.

Ideja par jaunu aviokompaniju parādījusies nedēļas sākumā, un Štokenbergs uzskata, ka tās īstenošana daudz ieguldījumu neprasītu.

Jau ziņots, ka "airBaltic" ir nonākusi finanšu grūtībās. Aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.

Valdība pirms trim nedēļām pieņēma konceptuālu lēmumu glābt maksātspējas problēmās nonākušo "airBaltic", izvirzot vairākus priekšnosacījumus valsts naudas ieguldīšanai aviokompānijā, tostarp prasot lidsabiedrības prezidenta Bertolta Flika nomaiņu lidsabiedrības vadītāja krēslā.

Šonedēļ Ministru kabinets lēma jautājumu par aviokompānijas glābšanu un tās pamatkapitāla palielināšanu skatīt pēc vēlēšanām. Jautājums šonedēļ atlikts, jo ar aviokompānijas privāto akcionāru SIA "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) vēl nebija panākta vienošanās par valdības izvirzītajiem nosacījumiem, lai valsts lidsabiedrībā ieguldītu papildu naudu.

"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

Šonedēļ klajā nāca ziņas, ka nezināmam investoram pārdotas vēsturiski nedzēstas "airBaltic" akcijas, un līdz ar to valsts, iespējams, ir zaudējusi ietekmi aviokompānijā. Par tam samaksājis Luksemburgā reģistrēts uzņēmums, kas saistīts ar Krievijas izcelsmes miljonāra Vladimira Antonova biznesu. Valsts vēlējās tiesas ceļā panākt liegumu rīkoties ar šīm akcijām, taču pirmās instances tiesa lūgumu noraidīja.