Foto: LETA

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei Lāčplēša ielā 25, Rīgā, starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informēja VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Piegādātāju apvienības "SBSC", kuras dalībnieki ir SIA "Skonto būve" un SIA "Skonto Construction", piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro.

Piedāvājumu veido būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp būvniecības informācijas modulēšanas (BIM) izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz pieciem gadiem 22 miljonu eiro apmētā, kā arī teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums un iebūvētās mēbeles 7,9 miljonu eiro apmērā.

Plānots, ka līgums ar "SBSC" tiks slēgts mēneša laikā, ja saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī un pasaulē neradīsies papildu šķēršļi projekta īstenošanai.

Teātra pārbūves darbus būvniekam būs jāpabeidz 26 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei bija iesnieguši arī būvuzņēmēji - AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks" un piegādātāju apvienība 3A, kuru veido SIA "Abora", SIA "Argus" un SIA "AB-rent".

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts," norādīja Ivanovskis-Pigits.

Viņš arī minēja, ka pēc līguma noslēgšanas būvniekam būs ļoti sarežģīti palielināt līguma summu, kā arī darbu kavējumu gadījumā būs jārēķinās ar līgumsodu. "Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," pauda Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka būvniecība Rīgas vēsturiskajā centrā intensīvas apkārtējās apbūves apstākļos jebkuram īstenotājam ir izaicinājums. Izvirzītās stingrākas projekta prasības un "projektē būvē" princips rada augstākas darba izmaksas būvnieku piedāvājumā un nodrošina, ka būvnieks uzņemas atbildību par turpmāko būvdarbu drošību pilnā apmērā.

"Būvniekam jāparedz papildus laiks drošu un saudzīgu risinājumu izstrādei un īstenošanai, tomēr tas aiztaupīs laiku un papildus izmaksas projekta īstenošanas gaitā. Esam prasījuši no būvnieka izstrādāt būvprojekta izmaiņas, kas nodrošinās, ka apkārtējās ēkas netiek ietekmētas un attiecīgi nodrošinātu to drošību," skaidroja Ivanovskis-Pigits.

Savukārt ēkas digitālā dvīņa jeb BIM izstrāde ļaus raitāk virzīt darbu gaitu, uzlabos sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdzēs kontrolēt termiņus un izmaksas, identificēt un savlaicīgi novērst nepilnības, informēja VNĪ.

Vienlaikus atbilstoši teātra vajadzībām tiks nodrošināts mūsdienīgs, Eiropas līmeņa teātrim atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums - energoefektīva LED skatuves apgaismojuma ierīkošana, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem, kā arī iebūvējamās mēbeles.

Lielajai "black-box" zālei ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem ir iespējams staigāt, pielāgojot zāli visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm - šāds risinājums Latvijā līdz šim nav redzēts. Projektā ir padomāts arī par vides pieejamības nodrošināšanu visām skatītāju zālēm un apskaņošanas sistēmām apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem.

Papildus finansējums teātra tehnoloģiju iegādei tiks rasts sadarbībā ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju, tostarp novirzot daļu no VNĪ 2019. gada peļņas, piesaistot ERAF finansējumu ēkas energoefektivitātes projekta īstenošanai, kā arī izskatot citas VNĪ projektu finansēšanas iespējas.

Teātra būvniecība notiks atbilstoši Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un pilnsabiedrības "Zaigas Gailes birojs un partneri" izstrādātā projekta pamata.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves projekts paredz dubultot ēkas apjomu vēsturiskā centra ietvaros, kur ir blīva apbūve, kas apgrūtina piekļuvi, kā arī sarežģīta izbūve pazemes daļā.

Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot - no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram. Plānotas trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī modernas darbnīcas pagraba stāvā.

Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot "teātris-māja" ieceri, no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu var īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus, atzīmēja VNĪ pārstāvji.

Kamēr teātris atrodas Miera ielā un Lāčplēša ielā norit būvdarbi, paralēli notiek projektēšana "Tab Fab" radošajam kvartālam. Tā būvniecību plānots sākt nākamajā gadā, organizējot to pa posmiem, sākot ar kvartāla ieejas mezglu - radošo industriju inkubatoru un Latvijas kultūras akadēmijas Filmu skolai paredzētajām elpām, netraucējot Jaunajam Rīgas teātrim un plānotā Eiropas finansējuma apguvei.

Jau vēstīts, ka VNĪ un pilnsabiedrība "ReRe būve 1" pērn 9. decembrī vienojās par tiesas procesu izbeigšanu Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas lietā.

Laužot līgumu ar būvnieku, VNĪ kā pasūtītāja galvenās pretenzijas bija par darbu drošību, to kvalitāti un termiņu ievērošanu. "ReRe būve 1" nepiekrita līguma laušanai un vērsās tiesā, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu un noteikt jaunu līguma izpildes termiņu.

Šajā lietā tiesa piemēroja prasības nodrošinājumu - aizliegumu VNĪ slēgt līgumu par tālākajiem Jaunā Rīgas teātra būvdarbiem. Savukārt VNĪ iesniedza tiesā prasību par 209 852 eiro liela līgumsoda piedziņu.

VNĪ vienīgās īpašnieks ir Finanšu ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!