Esam pilnībā pārliecinājuši Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ka kohēzijas politikas finansējuma ierobežošana līdz 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta nav taisnīgs piedāvājums. Tādējādi netiktu novērtēts Latvijas paveiktais krīzes laikā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde sacīja Latvijas pastāvīgā pārstāve-vēstniece ES Ilze Juhansone.
Kā ziņots, EK 2011.gada vasarā izteiktajā piedāvājumā ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam paredzēja ierobežot kohēzijas politikas finansējumu 2,5% apmērā no IKP. Latvijai laikā no 2007.gada līdz 2013.gada paredzēts saņemt kohēzijas līdzekļus 3,7% apmērā no IKP.
"Pašreizējo sarunu laikā EK tagad atkārto mūsu argumentus vēl pirms mēs esam tos atkal izteikuši," uzsvēra Juhansone, norādīdama, ka ir notikusi ieklausīšanās mūsu argumentos, jo "neesam sadrumstalojuši savu sniegto ziņu".
EK un ES dalībvalstis pašlaik ir apzinājušas problēmu ar kohēzijas politikas piedāvājumu, un Latvijai tagad ir jāsper nākamais solis - jānorāda, kādu mēs redzam risinājumu.
Juhansone skaidroja, ka mums ir jāpiedāvā idejas par individuālas formulas piemērošanu vai arī īpaša projekta realizāciju. Tāpat Latvijai ir jāspēj pamatot, kāpēc mums ir nepieciešama kohēzijas nauda - ko tas dos Latvijas un ES konkurētspējai.
Viņa uzsvēra, ka dalībvalstis šo problēmu ir apzinājušas attiecībā uz Latviju. ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis ir tā EK amatpersona, kura Latvijas argumentus atkārto, pirms Latvijas puse tos atkal ir izklāstījusi. Vēstniece nevēlējās saukt vārdā konkrētas dalībvalstis, norādīdama, ka mēs ar šo zemju valdībām "strādājam vairāku valstu galvaspilsētās". Savukārt Eiropas Parlamentā sadarbība notiek ar Latvijas parlamentāriešiem - Juhansone kā atsevišķus piemērus minēja Ivaru Godmani (ievēlēts no LPP/LC), Sandru Kalnieti (V) un Alfrēdu Rubiku (SC).
Savukārt attiecībā uz ES fiskālās disciplīnas debatēm viņa norādīja, ka tajās norisinās diskusijas par ES tiesas lomu - vai un kādas sankcijas noteikt pret dalībvalstīm, kuras nepildīs tās spriedumus.
ES un Latvija ir lielas izšķiršanās priekšā vairākos jautājumos - attiecībā uz starpvaldību līgumu par fiskālo disciplīnu, ES daudzgadu budžetu un Šengenas paplašināšanos. Tāpēc Latvijai tagad ir jāspēj atbildēt uz jautājumiem "Kādu ES nākotni redzam?" un "Ko mēs darām, lai to panāktu?", skaidroja Juhansone.
Svarīgi izvēlēties, vai Latviju ieraugām kā aktīvu procesu veidotāju, vai arī mēs nevēlamies piedalīties diskusijās par ES nākotni, piebilda Latvijas pārstāve.
Pašlaik ES pastāv trīs domāšanas virzieni par valstu savienības turpmāko funkcionēšanu. Viens no tiem paredz ES veidot kā starpvaldību sadarbības formātu, kurā pastiprinātu sadarbību veido tās valstis, kuras ir gatavas uzreiz iesaistīties ciešākas integrācijas procesos. Pārējās ES dalībvalstis pievienotos šim sadarbības procesam atkarībā no savām iespējām. Līdz ar to vara atrastos dalībvalstu rokās un ES institūciju loma kļūs marginālāka.
Otra pieeja paredz, ka visi nozīmīgākie lēmumi tiks pieņemti Eiropadomē, savukārt trešais virziens aicina stiprināt pašreizējo ES, neveidojot jaunas struktūras.
Gaidāmo starpvaldību līgumu par fiskālās disciplīnas ievērošanu ir paredzēts nākotnē integrēt ES pamatlīgumos jeb primārajos tiesību aktos. Šobrīd tiek gaidīta starpvaldību līguma pēdējā versija - pašreizējā sarunu posmā strauji mainās līguma redakcijas jeb tā saturs. ES turpinās sarunas arī par citiem fiskālās disciplīnas jautājumiem, norādīja Juhansone.
Kā ziņots, līdz janvāra beigām plānota jaunā ES līguma izstrādāšana, kas paredzētu, ka ES dalībvalstis tikai izņēmuma gadījumos nacionālos budžetus veidos ar deficītu. Tāpat līgumā paredzēta fiskālās disciplīnas normu iekļaušana nacionālajā likumdošanā, kā arī īpaša eirozonas pārvaldības mehānisma veidošana, Saeimas deputātiem 13.janvārī skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
