Jūnijā Latvijā bija Baltijā dārgākie kartupeļi un bietes
Foto: Shutterstock

Jūnija sākumā Latvijā bija Baltijā dārgākie kartupeļi, burkāni, bietes un importa tomāti, savukārt plūmes, bumbieri un āboli "Jonagold" bija lētākie Baltijā, portālu "Delfi" informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

LTVC izpētījis, ka Latvijā cenu atšķirības starp veikalu ķēdēm ir ievērojamas, savukārt Lietuvā cenas ir ļoti līdzīgas. Piemēram, banāni četrās veikalu ķēdēs no piecām, maksāja vienādi 1,11 eiro kilogramā, bet Latvijā no 1,36 eiro kilogramā līdz 1,85 eiro kilogramā.

Vislielāko cenu kāpumu Baltijā kopš gada sākuma ir piedzīvojuši sīpoli Igaunijā un Latvijā attiecīgi par 300% un 233% no 0,31 eiro kilogramā līdz 1,24 eiro kilogramā un no 0,34 eiro kilogramā līdz 1,14 eiro kilogramā, galda bietes Latvijā par 160% no 0,34 eiro kilogramā līdz 0,72 eiro kilogramā.

Savukārt vislielākais cenu kritums Baltijā ir bijis Lietuvā krūmmellenēm par 77%, redīsiem 62% un plūmēm par 57%, attiecīgi no 19,95 eiro kilogramā līdz 11,30 eiro kilogramā, no 2,57 eiro kilogramā līdz 1, 59 eiro kilogramā un no 3,99 eiro kilogramā līdz 2,54 eiro kilogramā.

Arī gada laikā kopš pagājušā gada jūnija vislielākais cenu kāpums Baltijā ir bijis sīpoliem Igaunijā par 339% no 0,28 eiro kilogramā līdz 1,24 eiro kilogramā, kartupeļiem Lietuvā par 217% no 0,24 eiro kilogramā līdz 0,76 eiro kilogramā un sīpoliem Latvijā par 199% attiecīgi no 0,38 eiro kilogramā līdz 1,14 eiro kilogramā. Vislielākais cenu samazinājums ir bijis burkāniem un bumbieriem Igaunijā, attiecīgi par 52% un 38% no 1,81 eiro kilogramā līdz 0,86 eiro kilogramā un no 1,54 eiro kilogramā līdz 1,21 eiro kilogramā.

"Sakarā ar pagājušā gada sausumu dārzeņu ražas gan Latvijā, gan visā Eiropā bija mazākas un vietējie krājumi veikalos beidzās ātrāk. Bet cenu atšķirības un produktu klāsta atšķirības Baltijas valstīs ir jūtamas," skaidroja Gulbe. Tāpat šogad visā Baltijā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, bija mazāka izvēle ķiršiem un zemenēm.

LTVC izveidots 1995. gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Source

DELFI Bizness

Tags

Ingūna Gulbe Lauksaimniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form