Enerģētikas nozares attīstība ir viens no drošības politikas pīlāriem. Lai gan formāli energoapgādes drošība vairs nav pamatota kā prioritāte, tas joprojām ir kritisks nacionālās drošības aspekts, skaidro Rīgas konferences 2020 rīkotāji, piesakot nākamo konferences diskusiju.
Baltijas valstis vēsturiski sadarbojušās ar Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes sistēmām. Lai izveidotu drošāku elektroenerģijas tirgu, lēmumu pieņēmēji jau 2007. gadā nolēma veikt sinhronizāciju ar Eiropas tīklu. Kopš tā laika ir veikti ievērojami pasākumi, lai nodrošinātu elektroenerģijas tirgu un radītu patērētājiem draudzīgu vidi. Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem ir plānota 2025. gadā, tomēr joprojām ir daudz problēmu un ir vajadzīgi turpmākie pasākumi, lai izveidotu drošāku un videi nekaitīgāku enerģētikas nozari.
Diskusijā piedalījās AS "Latvenergo" pārdošanas direktors Uldis Mucinieks, bijušais EK enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Somijas Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Riko Hutunens, Latvijas Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Marija Zjurikova un Baltijas Aizsardzības koledžas pētnieks Viljars Vēbels, bet diskusiju vadīja Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Diskusija notika angļu valodā.
Var izcelt trīs svarīgākās dimensijas, kurās enerģētikas speciālistu darbība dod nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa drošībā: infrastruktūras un integrēta tirgus attīstība dabasgāzes un elektroenerģijas nozarēs; atjaunojamo energoresursu attīstība; plašāka elektrifikācija, jo īpaši transporta un siltumapgādes nozarēs. Diskusiju organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar AS "Latvenergo" un Latvijas Elektroenerģētiku un Energobūvnieku asociāciju (LEEA).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
