Foto: DELFI
Pēdējo mēnešu laikā Eiropas valstis viena pēc otras ziņo par putnu gribas uzliesmojumiem. Lai gan skartas ir arī Polija un Skandināvijas valstis, Baltijā vīruss līdz šim nav konstatēts, liecina Eiropas Komisijas (EK) veidotā slimības izplatības karte.

Kopš Ungārija pērnā gada 28. oktobrī ziņoja par mirušu paugurknābja gulbi, kam konstatēts augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss, slimība savvaļas putniem atklāta arī citviet Eiropā – Polijā, Horvātijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Francijā, Rumānijā, Bulgārijā, Grieķijā, Lielbritānijā, Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā, Itālijā, Šveicē un Serbijā.

Vairums inficēto putnu 20 slimības skartajās Eiropas valstīs ir migrējošie pīļu dzimtas ūdensputni, taču H5N8 vīruss konstatēts arī mirušiem gulbjiem, jūras kaijām un plēsīgiem putniem, liecina EK informācija. Pārsvarā beigtos putnus atrod pie ezeriem vai jūras piekrastē.

Putnu gripa skārusi arī mājputnus 14 Eiropas valstīs. Ungārijā pērnā gada 4. novembrī ziņoja par pirmo atklāto APPG H5N8 vīrusu mājputniem, bet kopš tā brīža slimība ir strauji izplatījusies pīļu un zosu fermās, kas Ungārijā blīvi izvietotas viena pie otras, secina EK. Tāpat slimība skārusi mājputnus Austrijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Francijā, Polijā, Bulgārijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā.

Eiropas Komisija ir izveidojusi karti, kur atzīmēti putnu gripas skartie reģioni Eiropā līdz 2017. gada 6. janvārim. Ar zaļu zvaigznīti uzskaitīti AAPG H5N8 vīrusa skartie savvaļas putni, ar dzeltenu punktiņu atzīmēti mājputni, savukārt ar zilu zvaigznīti norādīti nebrīvē turētie putni (piemēram, zooloģiskajos dārzos, sacīkstēm vai izstādēm audzētie putni).

Kā redzams kartē, putnu gripa Baltijas valstis pagaidām nav skārusi. Taču Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) mudina iedzīvotājus būt modriem un ziņot par vienkopus atrastiem vismaz pieciem beigtiem putniem.

Vairumā slimības skarto valstu APPG vīrusu vispirms konstatēja savvaļas putniem, tāpēc putnu audzētājus PVD mudina ievērot biodrošības prasības, kas apgrūtinātu slimības izplatību putnu novietnēs.

Ja saimniecībā atklāj putnu gripas vīrusu, Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka jānokauj pilnīgi visi mājputni. Ap uzliesmojuma vietu nosaka ierobežojuma un uzraudzības zonas, no kurās liegta dzīvo mājputnu un produktu pārvadāšana.

Eiropu skārušais putnu grupas veids cilvēka dzīvību neapdraud. Taču Āzijā vairākkārt ziņots par cilvēkiem, kuri inficējušies ar gripu pēc nonākšanas kontaktā ar beigtiem vai slimiem putniem, liecina informācija Eiropas Komisijas mājaslapā. Cilvēkam nāvējoša var izrādīties tikai APPG vīrusa forma. EK uzsver, ka putnu gripas dēļ ēšanas paradumus vai ceļojumu plānus mainīt nav nepieciešams.

Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Slimības simptomi ZPPG putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās. APPG – pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās.

Pastāv atšķirīgas versijas par putnu gripas izplatību. Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka vīrusu izplata gājputnu migrācija. Savukārt Lielbritānijas Karaliskā putnu aizsardzības biedrība norāda uz pazīmēm, kas liecina par mājputnu tirdzniecības lomu gripas izplatībā.

Tāpat nav pilnībā noskaidrots, kā APPG H5N8 vīruss nokļuvis Eiropā. Eiropas Pārtikas un drošības aģentūras (EFSA) pētījumā norādīts, ka pirmais vīrusa uzliesmojums 2014. gada janvārī bijis Korejā. Savukārt Eiropā pirmoreiz tas konstatēts 2014. gada novembrī tītaru audzētavā Vācijā. EFSA ieskatā ticama versija H5N8 vīrusa nokļūšanai Eiropā ir tā izplatīšanās, slimībai no savvaļas putniem nokļūstot uz, piemēram, automašīnām.

EFSA atspēko versiju par vīrusa tiešu izplatīšanos no savvaļas putniem uz mājputniem, jo visās sākotnēji slimības skartās novietnēs putni mituši iekštelpās. Turklāt EFSA norāda, ka putniem nav tiešs migrācijas maršruts no Āzijas austrumiem uz Eiropu. Tomēr aģentūra neizslēdz iespēju, ka vīruss varējis izplatīties starp putniem, kad tie pārlidojuma laikā apstājušies kādā Eirāzijas reģionā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!