Kas strādās vasarā – pirms sezonas kārtējo reizi trūkst darba roku
Foto: Shutterstock

Tuvojoties vasarai, kā jau ik gadu, daudzās nozarēs īpaši aktuāls kļūst darbaspēka jautājums – sezonas darbiem tūdaļ jāķeras klāt, bet darbinieku, kas vēlētos veikt mazkvalificētus darbus, trūkst. Viens no risinājumiem, ko gan par vienkārši izdarāmu birokrātiskā sloga dēļ nevar saukt, ir ārvalstu mazkvalificētā darbaspēka piesaiste no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES). Laiku pa laikam atsevišķu nozaru pārstāvji mudina lēmējvaru pārskatīt ārvalstu darbaspēka piesaisti un nodarbināšanu regulējošos likumus, taču pagaidām mazkvalificētā darbaspēka trūkuma risinājums pie apvāršņa nav manāms.

Viena no nozarēm, kuras balss šajā laikā dzirdama visai skaļi, ir ēdināšana. Vasaras sezonā kafejnīcām un restorāniem ir darba pilnas rokas, taču arī šogad, kā jau ik gadu, strādājošo trūkst, apstiprina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Jānis Pinnis. "Jautājums par darbaspēka piesaisti no ārvalstīm ir aktuāls, jo pašus vienkāršākos darbus mūsu darbaspēks negrib darīt. Bet mēs arī negribam asi pateikt, ka jāatver robežas un jāsaved iekšā mazkvalificētais darbaspēks. Ir nepieciešams komplekss risinājums. Mums ir skaidrs, ka ir novilktas kaut kādas sarkanās līnijas, un mēs to respektējam," portālam "Delfi" teica Pinnis.

Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) portālam "Delfi" pastāstīja, ka lauksaimniecībā ārvalstu darba spēku nereti izvēlas piesaistīt ogu audzētāji. Tiesa, darbinieku piesaiste neesot viegla, skaidroja LOSP pārstāve Krista Garkalne: "Tam ir jāizburas cauri. Likumdošana pagaidām nav pārāk izdevīga. Saimniekam galvenais ir, lai tās ogas nolasa, lai ogas nebirst zemē."

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, šī gada 1. janvārī spēkā bijušas kopumā 5446 darba atļaujas ārzemniekiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī pērn visaktīvākās viesstrādnieku piesaistīšanā bijušas transporta, informācijas tehnoloģiju (IT) un būvniecības nozares. Savukārt valsts, no kuras piesaistīts visvairāk viesstrādnieku, ir Ukraina – no tās strādāt Latvijā ieradušies teju trīsreiz vairāk darbinieku nekā no jebkuras citas valsts.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Ekonomikas ministrijā (EM), trešo valstu pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits pieaug kopš 2014. gada, un ministrija prognozē, ka šī tendence līdzšinējā tempā turpināsies arī šogad.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šogad neprognozē straujāku ārvalstu darbaspēka pieprasījuma pieaugumu, jo uzņēmumi, izjūtot darbinieku trūkumu, pārskata ražošanas procesus un darbinieku funkcijas, kā arī cilvēku darbības aizstāj ar robotiem, mākslīgā intelekta risinājumiem un citām tehnoloģijām.

LDDK vienlaikus arī norāda, ka pēdējo gadu laikā darba devēji asāk izjūt darbaspēka trūkumu, galvenokārt negatīvo demogrāfijas tendenču dēļ. Proti, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās, dzimstības līmenis ir zemāks par mirstību, turklāt emigrācija joprojām ir augstāka par imigrāciju, neskatoties uz vidējās un minimālās algas pieaugumu, nodokļu samazināšanu darbaspēkam un citiem uzlabojumiem.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, LTRK uzņēmēju aptaujā pērnruden lielākā daļa apstiprināja, ka veidojas darbinieku deficīts. Šo pašu faktu uzņēmēji atkārtoti apstiprinājuši arī pirms diviem mēnešiem veiktā aptaujā. "Konstatējām, ka problēma turpina samilzt, un vadošie kompāniju darbinieki arī norādīja, ka pašreiz darbaspēka trūkums ir visās jomās, tostarp tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanā un ražošanā, aptverot gandrīz katru nozari – būvniecību, izglītību, medicīnu," viņš klāstīja.

Saskaņā ar PMLP datiem visvairāk darbaspēka trūkumu izjūt sauszemes/cauruļvadu transporta nozarē, kurā pērn izsniegts visvairāk darba atļauju trešo valstu pilsoņiem. Runājot par sezonas darba rokām, EM norāda, ka lielākais pieprasījums, spriežot pēc 2017. gadā izsniegtajām darba atļaujām, ir būvniecībā, ēdināšanas nozarē un specializētajos būvdarbos, lielākoties ceļu būvniecībā. Salīdzinoši mazāk darba atļauju ir izsniegts lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs strādājošajiem. Nelielais izsniegto darba atļauju skaits pārtikas ražošanas nozarē, iespējams, skaidrojams ar to, ka viens no kritērijiem darba atļaujas saņemšanai ir nosacījums, ka ārzemnieka atalgojums nedrīkst būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā. Šajā nozarē vidējais atalgojums mazkvalificēta darba veicējiem bieži vien ir zemāks un darba devējam nav izdevīgi piesaistīt darba ņēmējus no trešajām valstīm, skaidro EM.

Nosacījums par atalgojumu ieviests, lai izvairītos no darba samaksas dempinga. Tiesa, kopš pērnā gada maija tas neattiecas uz sezonas darbiniekiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarēs. Tajās atalgojums sezonas darbiniekam no trešās valsts nedrīkst būt zemāks par vidējo atalgojumu nozarē, nevis valstī kopumā. Šī iemesla dēļ EM prognozē, ka šajās nozarēs sezonas darbiniekiem izsniegto darba atļauju skaits pieaugs.

Vēl vienu sarakstu?

Februārī valdība atbalstīja EM izstrādātās izmaiņas ārvalstu darbaspēka piesaistes regulējumā, tostarp sarakstu ar profesijām, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, tādēļ turpmāk šo speciālistu piesaiste darbam Latvijā būs vienkāršāka. Tiesa, noteikumu mērķis ir Latvijai piesaistīt augsti kvalificētus viesstrādniekus.

EM sarakstā ietvertas 237 profesijas šādās jomās: zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze un pārvalde, zvejas kuģu vadīšana, gaisa kuģu vadīšana un tehniskā apkope.

Taujāta par to, vai līdzīgu sarakstu varētu izveidot arī nozarēm, kurās akūti trūkst mazkvalificēta darbaspēka, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka atvieglotu nosacījumu piemērošana masveida zemu izmaksu darbaspēka piesaistei nav atbalstāma, jo tas var provocēt vidējā atalgojuma samazināšanos konkrētajā specialitātē vai nozarē.

Tam, ka mazkvalificēta darbaspēka masveida ieplūšana Latvijā varētu negatīvi ietekmēt vidējo atalgojumu, jo īpaši nozarēs, kurās tas jau ir zems, piekrīt arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Arodbiedrību savienība arī iepriekš, diskutējot par EM piedāvāto augsti kvalificēto profesiju sarakstu, aicināja no tā izņemt 15 IKT nozares profesijas. Tāpat arodbiedrībām bija iebildumi pret vairāku specialitāšu ārstu iekļaušanu sarakstā, un pēc diskusijām mediķi no profesiju saraksta tika izņemti.

"Akūtas nepieciešamības gadījumā darba devēji noteiktu darbu veikšanai jau tagad var piesaistīt ārvalstu darbaspēku, ievērojot visus likumā noteiktos nosacījumus, taču primāri darbs būtu jāpiedāvā mūsu iedzīvotājiem un, ceļot produktivitāti, jārod iespēja palielināt algas strādājošajiem," norādīja Urpena.

"Vietējā darbaspēka nodarbināšana ir daudz izdevīgāka gan darba devējam, gan valstij kopumā, turpretim ārvalstnieku piesaistes process ir laikietilpīgs, dārgs un birokrātisks," pauda LDDK.
Runājot par iespējamiem risinājumiem pašreizējam darba roku trūkumam, nedz LDDK, nedz LTRK, nedz LBAS vēl kāda profesiju vai nozaru saraksta izveidošanu nemin, tā vietā organizācijas mudina rast kompleksu risinājumu un veidot ilgtspējīgu nodarbinātības politiku.

(Ne)varam iztikt ar iekšējiem resursiem

Lai mazinātu bezdarbu, kā arī veicinātu naudas apgrozību Latvijā, LDDK mudina domāt par iekšējiem resursiem. Arī LTRK un LBAS norāda, ka vispirms jādomā par to, kā darba tirgū iesaistīt bezdarbniekus, kuru Latvijā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli izlīdzinātajiem datiem šī gada februārī bija vairāk nekā 79 tūkstoši.

"Mēs aicinām pārskatīt iekšējās mobilitātes potenciāla izmantošanas iespējas," portālam "Delfi" teica LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa. Viņa uzsvēra, ka ienākumu līmenis Latvijā ir nepietiekams, līdz ar to viens no ātrākajiem veidiem, kā risināt darbaspēka trūkuma jautājumu, būtu vidējās darba samaksas celšana un produktivitātes uzlabošana. Abi šie procesi ir cieši saistīti, jo bez produktivitātes celšanas nav lielas iespējas celt darbinieku atalgojumu.

Uz to norāda arī EM, skaidrojot, ka pašreizējā demogrāfiskajā situācijā panākt ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un darbinieku algu pieaugumu var, vienīgi palielinot ekonomikas produktivitāti, veicinot ekonomikas transformāciju. Vienlaikus jāpatur prātā, ka strauja darba samaksas kāpuma dēļ Latvija zaudēs vienu no savām priekšrocībām – salīdzinoši lētu darbaspēku, uzskata EM, tādēļ ministrijas ieskatā Latvijas jaunajām konkurētspējas priekšrocībām jābūt zināšanām, tehnoloģijām un inovācijām.

Par bezdarbnieku, tostarp pirmspensijas vecuma un personu ar invaliditāti, iesaisti darba tirgū runā kā LTRK, tā arī LDDK, uzsverot gan, ka tas ir tikai viens no virzieniem, kurā strādāt, jo problēma jārisina kompleksi. Tāpat organizāciju ieskatā būtiski izveidot tādu valsts pabalstu sistēmu, kas cilvēkus motivētu strādāt. "Jārada ir sistēma, kurā viņiem ir jāstrādā," teica Rostovskis.
"Jāņem vērā, ka bezdarbam ir raksturīgs reģionālais aspekts – bezdarbniekiem ir jābūt gataviem mainīt savu dzīvesvietu, jo lielajās pilsētās un galvaspilsētā nodarbinātības iespējas ir ievērojami augstākas," skaidroja LDDK.

Runājot par bezdarbniekiem, vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, ir izglītība un profesionālās prasmes, proti, nereti tās neatbilst tam, ko no potenciālajiem darbiniekiem gaida uzņēmumi. EM gan stāstīja, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju plāno ilgtermiņa pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, tostarp darba ņēmēju apmācības nozarēs trūkstošajās profesijās. Līdz 2021. gadam plānots paaugstināt kvalifikāciju vairāk nekā 24 000 inženieru, ražošanas iekārtu operatoru, tehniķu, programmētāju un citiem.

Lai palīdzētu uzņēmējiem atrast darbiniekus, LBAS cita starpā iesaka arī izveidot sadarbības platformu starp Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un uzņēmējiem, kurā uzņēmumiem, kas plāno atlaist darbiniekus, būtu iespēja par to informēt uzņēmumus, kuri ir attiecīgo speciālistu meklējumos.

Ārvalstu studentu potenciāls

Vēl viena no iespējām, kas palīdzētu mazināt darbinieku deficītu, LVRA ieskatā ir ārvalstu studentu resursa izmantošana, proti, atvieglot šo jauniešu nodarbināšanas noteikumus. "Viens ir valsts valodas zināšana, piemēram, tā nav nepieciešama, ja nav jārunā ar klientiem. Vēl ir aizstājošais darbs, piemēram, ja uz zāli ir trīs viesmīļi un viens no viņiem nerunā latviski, tad, ja jāapkalpo latviski, kāds cits no trim, kuri prot valodu, viņu aizstāj. Studenti ir gatavi strādāt jebkuru darbu. Un tā ir normāla prakse, arī mūsu studenti ārvalstīs strādā, izmantojot, piemēram, angļu valodu. Tā ir iespēja nopelnīt papildu līdzekļus," teica LVRA prezidents Jānis Pinnis, piebilstot, ka šis jautājums jau tiek risināts.

Arī Rostovskis uzsver, ka "noteikti jārunā par gudro imigrāciju jeb iespējām noturēt Latvijā tos studentus, kuri atbraukuši uz šejieni studēt, jo tādējādi iespējams uzreiz dabūt gudrus cilvēkus".

Kā norāda LDDK, saskaņā ar pašreizējo regulējumu ārvalstu studentiem ir tiesības strādāt tikai 20 stundas nedēļā studiju laikā, taču to nepieciešams pārskatīt, kā arī atvieglot ārvalstu studentu nodarbinātības nosacījumus pēc augstskolas absolvēšanas Latvijā.

Joprojām ceram arī uz reemigrantiem

Par reemigrāciju un to, vai tā maz ir iespējama un vajadzīga, runāts daudz, un varas gaiteņos savulaik pat tapis Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns, kas gan cerētos augļus tā arī nenesa. Nu Saeimas deputāti sākuši darbu pie Diasporas likuma, kura saturs gan pagaidām ir miglā tīts.

Runājot par darba roku trūkumu Latvijā, nevar nepieminēt emigrējušo tautiešu potenciālu, kuru varētu likt lietā, ja izdotos viņus atvilināt atpakaļ uz dzimteni. Tiesa, kā to izdarīt, vismaz pagaidām, šķiet, īsti skaidrs nav nevienam.

To, ka ideja par reemigrāciju vēl nav atmetama, portālam "Delfi" norādīja arī Liepiņa, slavējot ieceri par Diasporas likuma izstrādi. "Jārada iespēja un vēlme atgriezties aizbraukušajiem tautiešiem, piedāvājot reālus labumus, nevis tikai izstrādājot plānus, kuri nav realizējami," uzsvēra Rostovskis.

"Brīdī, kad šie mājas darbi būs izdarīti, pieņemu, ka situācija nebūs vairs tik kritiska un darbaspēka trūkumu vajadzēs risināt tikai atsevišķu nozaru griezumā un sezonalitātes dēļ, kam varēs piemērot daudz vienkāršākus regulējumus un noteikumus," runājot par situāciju darba tirgū kopumā, rezumē LTRK prezidents.

Source

DELFI Bizness

Tags

Lasāmgabali Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Reemigrācija Ukraina Vasara
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form