Ko paredz Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040. gadam?  (49)

Stratēģijas mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā, bet pamatuzdevums - pārskatīt valsts autoceļu tīklu, izvērtēt tā efektivitāti, noteikt tā stratēģiskos uzdevumus, prioritāros attīstības virzienus, indikatorus un to mērķa vērtības 2040. gadam, kas kalpo par pamatu nozares vadībai un budžeta plānošanai ilgtermiņā, kā arī pamatojumu citu finansējuma avotu piesaistei. Pamatuzdevuma izpildes priekšnosacījumi ir satiksmes intensitāte, tranzīta satiksmes plūsmas, ekonomikas attīstība, iedzīvotāju migrācijas un mobilitātes izmaiņas, kā arī transporta un satiksmes digitalizācija, skaidro SM.

Stratēģijas 2040 prioritāte ir valsts galveno autoceļu pārbūve, kuru plānots realizēt 3 posmos:
1. posms no 2020. līdz 2030.gadam – izbūvēti 194,3 km ātrgaitas autoceļi;
2. posms no 2030. līdz 2035.gadam – izbūvēti 224,0 km ātrgaitas autoceļi;
3. posms no 2035. līdz 2040.gadam – izbūvēti 637,5 km ātrgaitas autoceļi.

Kopējais valsts galveno autoceļu garums ir 1756,50 km, informē SM.

Kā liecina SM apkopotie dati, 2020.gadā 15,3% jeb 263,9 km autoceļu ar melno segumu bija klasificējami kā slikti un ļoti slikti un tiem bija nepieciešama segas pārbūve (2016.gadā – 35,3%, 2017.gadā – 32,8%, 2018.gadā – 25,6 %, 2019.gadā – 20,43%).

Pārbūvējot divu joslu autoceļu par vairāku braukšanas joslu autoceļu ar atdalītām brauktuvēm, iespējams izskaust visbīstamākos ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) – frontālās sadursmes, kā arī sadursmes ar kreiso pagriezienu veicējiem, kas bieži ir iemesls cilvēku bojāejai vai smagiem ievainojumiem. Ņemot vērā satiksmes drošību un būvniecības izmaksas, par optimālu valsts galvenā autoceļa tehnisko risinājumu uzskatāms autoceļa risinājums ar divām atdalītām brauktuvēm četrām braukšanas joslām.

Tiek lēsts, ka, pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena km vidējās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās ir aptuveni 6 miljoni eiro, kas sadalās: autoceļa pārbūve vai izbūve – 1,8 miljoni eiro, paralēlie ceļi – 0,7 miljoni eiro, vairāklīmeņu mezgli – 1,6 miljoni eiro, citas autoceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves – 1,1 miljons eiro, pārējie darbi (zemju atsavināšana, stāvlaukumi, papildaprīkojums – zvēru aizsargžogi, prettrokšņu elementi, autobusu pieturas u.c.) – 0,8 miljoni eiro.

Pārbūvējot esošos divu brauktuvju autoceļus, viena km pārbūves izmaksas ir aptuveni 1 – 3 miljoni eiro.

1000 km valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā ir 5,206 miljardi eiro.

No ieceres par autoceļa būvniecību vai pārbūvi līdz būvdarbiem ir jāiziet vairāki projektēšanas posmi – ir jāizstrādā izpētes projekts, kam jāveic arī ietekmes uz vidi novērtējums, jāizstrādā būvprojekts minimālā sastāvā, jāveic zemes īpašumu atsavināšanas process, jāizstrādā detalizēts būvprojekts. Visam šim procesam vidēji paiet 6 – 7 gadi. Būvdarbu ilgums atkarībā no būvobjekta apmēriem ir vidēji 2 – 4 gadi.

Analizējot situāciju valsts galveno autoceļu tīklā, valsts galveno autoceļu posmu pārbūve vai būvniecība tiek plānota trijos posmos
1. posms no 2020. līdz 2030.gadam;
2. posms no 2030. līdz 2035.gadam;
3. posms no 2035. līdz 2040.gadam.

Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma prioritārais jeb pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve, kuras ietvaros plānots īstenot sekojošus projektus:

Atbilstoši "Rail Baltica" projekta ietvaros noslēgtajam līgumam par posma Vangaži-Salaspils-Misa projektēšanu, tika veikta dzelzceļa trases izpēte, lai noteiktu optimālākos infrastruktūras risinājumus, apkopojot tos dzīves cikla izmaksu ziņā ekonomiskākajā un racionālākajā priekšlikumā. Šķērsojumam pār Daugavu pie Salaspils tika izskatītas vairākas alternatīvas, bet, izvērtējot apstākli, ka starp plānoto autoceļa tiltu pār Daugavu uz E67 "Via Baltica" posmā A4 Saulkalne-Bauska (Ārce) un paredzēto "Rail Baltica" projekta dzelzceļa tiltu pār Daugavu ir neliels attālums, kas dod iespēju apvienot abas infrastruktūras, tika atbalstīta projektētāja ieteiktā alternatīva tālākajā projektēšanas fāzē detalizēt apvienota tilta risinājumu. Plānots, ka būvprojektu varētu pabeigt 2023.gadā un būvniecību uzsākt 2023.gada nogalē.

Savukārt jaunā autoceļa A5 posma izbūvei (no jaunā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļa mezglam) ir izstrādāts izpētes projekts un trases novietojums ir iestrādāts pašvaldību teritorijas plānojumos, rezervējot šo teritoriju attīstības projekta vajadzībām. Tālākais projektēšanas process paredz veikt būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi kopā ar IVN veikšanu un būvprojekta izstrādi, kas varētu ilgtu 2,5 gadus.

Stratēģijas 2040 īstenošanas 1.posma pirmā attīstības virziena projektu sagatavošanai vidēja termiņa nepieciešamais finansējums projektēšanai, zemju atsavināšanai un būvdarbiem līdz 2028.gadam ir 542,3 miljoni eiro.

Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma otrais attīstības virziens ir esošo divu brauktuvju autoceļu pārbūve, kurā paredzēts realizēt šādus projektus:

Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma trešais attīstības virziens ir Eiropas autoceļu E67 maršruta posma Latvijā, jeb tā saucamā "Via Baltica", pārbūve:

Projekts "Autoceļa A7 Rīga - Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) pārbūve, iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi" - 60,1 km, kura indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās ir 347,4 miljoni eiro.

Valsts galveno autoceļu pārbūves 2.posmā no 2030.gada līdz 2035.gadam paredzēts realizēt šādus projektus:

Valsts galveno autoceļu pārbūves 2.posma kopējās indikatīvās būvniecības izmaksas 2020. gada cenās ir 1,094 miljardi eiro.

Galveno autoceļu pārbūves 3. posmā no 2035.gada līdz 2040.gadam paredzēts realizēt šādus projektus: