Ko paredz Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040. gadam?
Foto: Pixabay

Valdība otrdien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju no 2020. līdz 2040.gadam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Stratēģijas mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā, bet pamatuzdevums - pārskatīt valsts autoceļu tīklu, izvērtēt tā efektivitāti, noteikt tā stratēģiskos uzdevumus, prioritāros attīstības virzienus, indikatorus un to mērķa vērtības 2040. gadam, kas kalpo par pamatu nozares vadībai un budžeta plānošanai ilgtermiņā, kā arī pamatojumu citu finansējuma avotu piesaistei. Pamatuzdevuma izpildes priekšnosacījumi ir satiksmes intensitāte, tranzīta satiksmes plūsmas, ekonomikas attīstība, iedzīvotāju migrācijas un mobilitātes izmaiņas, kā arī transporta un satiksmes digitalizācija, skaidro SM.

Stratēģijas 2040 prioritāte ir valsts galveno autoceļu pārbūve, kuru plānots realizēt 3 posmos:
1. posms no 2020. līdz 2030.gadam – izbūvēti 194,3 km ātrgaitas autoceļi;
2. posms no 2030. līdz 2035.gadam – izbūvēti 224,0 km ātrgaitas autoceļi;
3. posms no 2035. līdz 2040.gadam – izbūvēti 637,5 km ātrgaitas autoceļi.

Kopējais valsts galveno autoceļu garums ir 1756,50 km, informē SM.

Kā liecina SM apkopotie dati, 2020.gadā 15,3% jeb 263,9 km autoceļu ar melno segumu bija klasificējami kā slikti un ļoti slikti un tiem bija nepieciešama segas pārbūve (2016.gadā – 35,3%, 2017.gadā – 32,8%, 2018.gadā – 25,6 %, 2019.gadā – 20,43%).

Pārbūvējot divu joslu autoceļu par vairāku braukšanas joslu autoceļu ar atdalītām brauktuvēm, iespējams izskaust visbīstamākos ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) – frontālās sadursmes, kā arī sadursmes ar kreiso pagriezienu veicējiem, kas bieži ir iemesls cilvēku bojāejai vai smagiem ievainojumiem. Ņemot vērā satiksmes drošību un būvniecības izmaksas, par optimālu valsts galvenā autoceļa tehnisko risinājumu uzskatāms autoceļa risinājums ar divām atdalītām brauktuvēm četrām braukšanas joslām.

Tiek lēsts, ka, pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena km vidējās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās ir aptuveni 6 miljoni eiro, kas sadalās: autoceļa pārbūve vai izbūve – 1,8 miljoni eiro, paralēlie ceļi – 0,7 miljoni eiro, vairāklīmeņu mezgli – 1,6 miljoni eiro, citas autoceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves – 1,1 miljons eiro, pārējie darbi (zemju atsavināšana, stāvlaukumi, papildaprīkojums – zvēru aizsargžogi, prettrokšņu elementi, autobusu pieturas u.c.) – 0,8 miljoni eiro.

Pārbūvējot esošos divu brauktuvju autoceļus, viena km pārbūves izmaksas ir aptuveni 1 – 3 miljoni eiro.

1000 km valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā ir 5,206 miljardi eiro.

No ieceres par autoceļa būvniecību vai pārbūvi līdz būvdarbiem ir jāiziet vairāki projektēšanas posmi – ir jāizstrādā izpētes projekts, kam jāveic arī ietekmes uz vidi novērtējums, jāizstrādā būvprojekts minimālā sastāvā, jāveic zemes īpašumu atsavināšanas process, jāizstrādā detalizēts būvprojekts. Visam šim procesam vidēji paiet 6 – 7 gadi. Būvdarbu ilgums atkarībā no būvobjekta apmēriem ir vidēji 2 – 4 gadi.

Analizējot situāciju valsts galveno autoceļu tīklā, valsts galveno autoceļu posmu pārbūve vai būvniecība tiek plānota trijos posmos
1. posms no 2020. līdz 2030.gadam;
2. posms no 2030. līdz 2035.gadam;
3. posms no 2035. līdz 2040.gadam.

Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posms no 2020.gada līdz 2030.gadam

Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma prioritārais jeb pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve, kuras ietvaros plānots īstenot sekojošus projektus:

  • "Autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne) pārbūve" - 20,5 km.
  • "Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) posma no valsts galvenā autoceļa A10 līdz perspektīvajam Ķekavas apvedceļam pārbūve" - 26,5 km.
  • "Apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība". Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts jauns apvienotais tilts pār Daugavu un ar to saistītā ceļu infrastruktūra – tilta pieejas ar divām brauktuvēm, vairāklīmeņu ceļa mezgla A4/A6 pārbūve, jauns pievienojums esošajam valsts reģionālajam autoceļam P85, paralēlie vietējie ceļi un nepieciešamais aprīkojums (apgaismojums, prettrokšņa sienas u.c.).
  • "Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) posma Jaunais tilts pār Daugavu – Ķekavas apvedceļa mezgls izbūve" - 12,0 km.

Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne) pārbūves projektam ir izstrādāts projekts "Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne) iespējamās pārbūves ietekmes uz vidi novērtējums", kura projekta risinājumi ir būvprojekta minimālā sastāvā stadijā un autoceļa risinājums ir projektēts kā vispārīgas lietošanas autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Lai nodrošinātu autoceļa atbilstību ātrgaitas ceļa prasībām, ir jāveic šī projekta aktualizācija, kas ietver arī ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) veikšanu un tālāka būvprojekta izstrādi, kas ilgs 2,5 gadus. Savukārt zemju atsavināšana paredzēta 2-3 gadu laikā un tiks uzsākta uzreiz pēc būvniecības ieceres apstiprināšanas. Agrākais būvdarbu uzsākšanas laiks – 2025.gads. Būvdarbu ilgums – 2-3 gadi.

Ko paredz Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040. gadam?
Foto: Satiksmes ministrija

Valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) pārbūves projektam ir izstrādāts projekts "Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) posma no km 11,6 (A7) līdz km 34,6 (A9) rekonstrukcijas iespējamības izpēte", kura projekta risinājumi ir izpētes projekta stadijā un autoceļa risinājums ir projektēts kā vispārīgas lietošanas autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h. Turpmākais projektēšanas process paredz veikt būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi, ietverot IVN veikšanu un būvprojekta izstrādi, kas ilgs 3 gadus. Savukārt zemju atsavināšana paredzēta 2-3 gadu laikā pēc būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes. Agrākais būvdarbu uzsākšanas laiks – 2026.gads. Būvdarbu ilgums – 2-3 gadi.

Atbilstoši "Rail Baltica" projekta ietvaros noslēgtajam līgumam par posma Vangaži-Salaspils-Misa projektēšanu, tika veikta dzelzceļa trases izpēte, lai noteiktu optimālākos infrastruktūras risinājumus, apkopojot tos dzīves cikla izmaksu ziņā ekonomiskākajā un racionālākajā priekšlikumā. Šķērsojumam pār Daugavu pie Salaspils tika izskatītas vairākas alternatīvas, bet, izvērtējot apstākli, ka starp plānoto autoceļa tiltu pār Daugavu uz E67 "Via Baltica" posmā A4 Saulkalne-Bauska (Ārce) un paredzēto "Rail Baltica" projekta dzelzceļa tiltu pār Daugavu ir neliels attālums, kas dod iespēju apvienot abas infrastruktūras, tika atbalstīta projektētāja ieteiktā alternatīva tālākajā projektēšanas fāzē detalizēt apvienota tilta risinājumu. Plānots, ka būvprojektu varētu pabeigt 2023.gadā un būvniecību uzsākt 2023.gada nogalē.

Savukārt jaunā autoceļa A5 posma izbūvei (no jaunā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļa mezglam) ir izstrādāts izpētes projekts un trases novietojums ir iestrādāts pašvaldību teritorijas plānojumos, rezervējot šo teritoriju attīstības projekta vajadzībām. Tālākais projektēšanas process paredz veikt būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi kopā ar IVN veikšanu un būvprojekta izstrādi, kas varētu ilgtu 2,5 gadus.

Stratēģijas 2040 īstenošanas 1.posma pirmā attīstības virziena projektu sagatavošanai vidēja termiņa nepieciešamais finansējums projektēšanai, zemju atsavināšanai un būvdarbiem līdz 2028.gadam ir 542,3 miljoni eiro.

Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma otrais attīstības virziens ir esošo divu brauktuvju autoceļu pārbūve, kurā paredzēts realizēt šādus projektus:

  • "Autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) posma autoceļš A4 – Lorupes grava (divbrauktuvju posms) pārbūve" - 32 km;
  • "Autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) posma Rīga – Jelgava pārbūve" - 36,5 km;
  • "Autoceļa A10 Rīga - Ventspils posma Rīga - Jūrmala pārbūve" - 6,7 km.
Ko paredz Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040. gadam?
Foto: Satiksmes ministrija


Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma otrā attīstības virziena kopējās indikatīvās būvniecības izmaksas 2020. gada cenās ir 166,3 miljoni eiro.

Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma trešais attīstības virziens ir Eiropas autoceļu E67 maršruta posma Latvijā, jeb tā saucamā "Via Baltica", pārbūve:

Projekts "Autoceļa A7 Rīga - Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) pārbūve, iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi" - 60,1 km, kura indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās ir 347,4 miljoni eiro.

Ko paredz Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040. gadam?
Foto: Satiksmes ministrija

Valsts galveno autoceļu pārbūves 2. posms no 2030. gada līdz 2035. gadam

Valsts galveno autoceļu pārbūves 2.posmā no 2030.gada līdz 2035.gadam paredzēts realizēt šādus projektus:

  • "Autoceļa A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) pārbūve"- 101,7 km.
  • "Autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma Jūrmala - Tukums pārbūve" - 48,4 km.
  • "Autoceļa A2 posma Lorupes grava – Cēsu pagrieziens pārbūve" - 31,6 km.
  • "Autoceļa E22 posma Koknese - Pļaviņas būvniecība", 1. kārta - 17,0 km.
  • "Autoceļa E22 posma Pļaviņas - Jēkabpils būvniecība", 2. kārta - 25,3 km.

Ko paredz Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040. gadam?
Foto: Satiksmes ministrija

Valsts galveno autoceļu pārbūves 2.posma kopējās indikatīvās būvniecības izmaksas 2020. gada cenās ir 1,094 miljardi eiro.

Valsts galveno autoceļu pārbūves 3. posms no 2035. gada līdz 2040. gadam

Galveno autoceļu pārbūves 3. posmā no 2035.gada līdz 2040.gadam paredzēts realizēt šādus projektus:

  • projekts – "Autoceļa E22 posma autoceļš A4 – Jēkabpils pārbūve, 2. kārta"- 116,8 km.
  • projekts – "Autoceļa A12 Jēkabpils - Rēzekne - Ludza – Krievijas robeža (Terehova) posma Jēkabpils – Rēzekne pārbūve"- 89,0 km.
  • projekts – "Autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki) posma Jēkabpils – Daugavpils pārbūve"- 76,7 km.
  • projekts – "Autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma Tukums – Ventspils pārbūve"- 114,6 km.
  • projekts – "Autoceļa A9 Rīga (Skulte) - Liepāja pārbūve"- 191,7 km.
  • projekts – "Autoceļa A2 posma Cēsu pagrieziens – Smiltene pārbūve"- 48,7 km.

Valsts galveno autoceļu pārbūves 3.posma kopējās indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās ir 3,092 miljardi eiro.

Ko paredz Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģija no 2020. līdz 2040. gadam?
Foto: Satiksmes ministrija
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jēkabpils Jūrmala Rail Baltica Salaspils Satiksmes ministrija Smiltene Terehova
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form