Konkurences padome tā dēvētajā būvniecības karteļa lietā pie atbildības plāno saukt 18 uzņēmumus
Foto: AFP/Scanpix

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome, kura pie atbildības varētu saukt 18 uzņēmumus, šodien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomas par savstarpēju aizliegtu vienošanos jeb karteli ir pret 18 būvniecības uzņēmumiem - SIA "Skonto Būve", SIA "Velve", SIA "ReRe būve", SIA "RE&RE", SIA "Pere Meistari", SIA "Ārčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "LNK Industries", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "RBSSKALS", SIA "Latvijas tiltiem", SIA "Merks", SIA "Kodols M", SIA "Monum", SIA "Enfort", SIA "Abora", SIA "Ostas celtnieks" un SIA "UPB".

Raidījums vēsta, ka 18 uzņēmumu vidū ir visas lielākas Latvijas būvkompānijas. Trīs gadu garumā KNAB ierakstītajās sarunās dzirdams, ka uzņēmēji vienojas par kopumā 78 būvniecības objektiem visā Latvijā. Un sarunas patlaban analizē Konkurences padome.

Lēmums par naudas sodiem tai jāpieņem līdz 1.augustam. Kartelis ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem un Konkurences padomei pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai.

"Konkurences padome nesaskata šķēršļus turpināt un pieņemt savu lēmumu, neatkarīgi no izmeklēšanas rezultātiem, jo ir būtiska atšķirība, kas ir jākonstatē kriminālprocesa ietvaros un kas padomes pārbaudē. Ja kriminālprocesā jākonstatē katras individuālās personas darbības sekas, ka darbības radījušas smagas sekas, tad Konkurences padomei, vērtējot konkurences aizliegumu šajā gadījumā ir daudz vienkāršāks uzdevums," raidījuma skaidroja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māris Leja.

Konkurences padome var uzlikt naudas sodu 5% apmērā no pēdējā finanšu gada apgrozījuma. Tikai vienai kompānijai "Velve" vien apgrozījums pērn bija 52 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka izbeigtajā tā dēvētajā "būvnieku karteļa krimināllietā" pamatpierādījums bija noklausītas sarunas, taču likumsargi nevar tikai noklausīties sarunas, jo paralēli ir jāveic citi operatīvās darbības pasākumi pierādījumu vākšanā, aģentūrai LETA atzina Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māris Leja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien paziņoja, ka izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā par iespējamu kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas. Kriminālprocesu KNAB izbeidza ar Lejas akceptu.

Leja skaidroja, ka, pirmkārt, lietā pamatpierādījums bija operatīvās izstrādes lietā 2015., 2016. un 2017.gadā noklausītās sarunas. Pašu kriminālprocesu KNAB ierosināja vien 2018.gada septembrī, vēlāk sekoja kratīšanas, personu aizturēšanas un citas izmeklēšanas darbības.

"Noklausītās sarunās tiek apspriesti pagātnes notikumi. Šīs sarunas "gulēja" KNAB līdz 2018.gadam, kad biroja darbinieki, tās "revidējot", nolēma sākt kriminālprocesu," norādīja Leja.

Leja nekomentēja, kāpēc kriminālprocess netika ierosināts jau 2015., 2016. vai 2017.gadā. Šis jautājums ir uzdodams KNAB, atzīmēja prokurors.

Kā atzīmēja Leja, kratīšanās izņemto datu nesēju saturs un no bankām pieprasītā informācija izmeklēšanai nozīmīgu informāciju nedeva. Turklāt personas, kas bija "statusā - personas, pret kuru sākts kriminālprocess", noliedza savu dalību kādos likumpārkāpumos. Nekādu izmeklēšanai derīgu informāciju nesniedza arī nopratinātie liecinieki.

Pēc Lejas vārdiem, sarunu analīze liecina, ka ne visos gadījumos sarunu dalībnieki minējuši konkrētus politiķus, līdz ar to izmeklēšanā nebija iespējas tos identificēt. Lietā iegūtās sarunas nav pietiekošas, lai izdarītu secinājumu, ka vienā no epizodēm ziedojumu veikšana bijusi tiešā veidā sasaistīta ar konkrētu priekšrocību garantēšanu no politiķa puses kādam no uzņēmumiem iepirkumos. Tāpat no sarunām nav noprotams par kādiem tieši iepirkumiem iespējamie likumpārkāpumi pieļauti, skaidroja Leja.

Ņemot vērā minēto, Leja, norādot uz līdzību ar savulaik izbeigto tā dēvēto oligarhu lietu, uzsvēra, ka likumsargi "nevar sēdēt un tikai noklausīties sarunas", bet paralēli ir jāveic citi operatīvās darbības pasākumi pierādījumu vākšanā.

"Šajā lietā atbilstoši tiem apstākļiem par lietas ierosināšanu 2018.gadā ir izdarīts viss iespējamais. Ja papildus pierādījumus nav iespējams iegūt, tad lieta nevar stāvēt gadiem plauktā ar cerību, ka kāds no iesaistītajiem pēkšņi atzīsies kādos likumpārkāpumos," uzsvēra virsprokurors.

Lai arī kriminālprocess izbeigts, likums paredz arī iespēju lietu atjaunot. Tas gan notiktu tikai tādā gadījumā, ja, piemēram, pēkšņi kāda no iesaistītajām personām mainītu pozīciju un sniegtu pierādījumus, skaidroja Leja.

Virsprokurors, nenorādot uz KNAB operatīvajiem darbiniekiem, vispārīgi uzsvēra nepieciešamību valstij domāt par operatīvo darbinieku apmācīšanu, jo patlaban neviena augstskola to nenodrošina. Tieši efektīvs operatīvais darbs ir kriminālprocesu pamatā. Ja izmeklētājiem un prokuroriem mācības tiek nodrošinātas pietiekami augstā līmenī un apjomā, tad pretēja aina ir operatīvo darbinieku jomā.

Jau ziņots, ka KNAB izbeigtajā tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā likumsargiem bija aizdomas par iespējamu bijušā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa, bijušās Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) un vēl citu politiķu kukuļošanu.

Šajā lietā personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss bija piecām personām - par uzņēmējiem Māri Martinsonu, Gunti Rāvi, Artjomu Milovu, Armandu Garkānu un Valmieras mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"). Mediji arī 2019.gadā ziņoja, ka tiesības uz aizstāvību šajā lietā bija arī uzņēmējam Ivaram Milleram, taču LETA noskaidroja, ka uzņēmējam nebija piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

UPB Būvniecība Ģenerālprokuratūra Jūrmala KNAB Konkurences padome Korupcija Merks Ostas Saeima Skonto Būve Solvita Āboltiņa Valmiera Vidzeme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form