Foto: Pixabay

Iniciatīva "Konsultē vispirms" no iesaistīto iestāžu un uzņēmēju asociāciju puses novērtēta ļoti pozitīvi un caur to ir sasniegti ļoti labi rezultāti, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

"Konsultē vispirms" principa mērķis ir panākt savstarpējo sapratni starp uzņēmējiem un uzraugošajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka komersanti un uzņēmēji, pirmkārt, zina un izprot savus pienākumus, un otrkārt, tos godprātīgi pilda. Tā ieviešana ļauj sasniegt labāku rezultātu normatīvo aktu ievērošanā un nodrošināt godīgu konkurenci tirgū, radot stabilu, investīcijām labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, skaidro EM.

Principa sekmīgai ieviešanai EM sadarbībā ar uzraugošajām institūcijām izstrādāja vadlīnijas, kurās ietverti gan ārvalstu, gan Latvijas uzraugošo iestāžu labās prakses ieteikumi un piemēri sadarbības uzlabošanai starp uzraugošajām iestādēm un uzņēmējiem. 2017.gada uzraugošo iestāžu vadītāji parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties ievērot vadlīnijās ietvertos principus.

Lai izpildītu šos uzdevumus, tika veikts ikgadējs katras iestādes snieguma novērtējums, kā arī izstrādāti individualizēti ieteikumi katrai no iestādēm turpmākajiem uzlabojumiem sadarbībā ar uzņēmējiem. Šo pasākumu īstenošanai no 2018. gada līdz 2020.gada decembrim tika piešķirts (un izlietots) finansējums 2018.-2020.gadā 139 651 eiro (bez PVN).

"Konsultē vispirms" iniciatīva no iesaistīto iestāžu un uzņēmēju asociāciju puses tika novērtēta ļoti pozitīvi un caur to ir sasniegti ļoti labi rezultāti, norāda EM. Kopumā iniciatīvai pievienojušās 29 iestādes.

Iniciatīvai noteikti trīs mērķi. Pirmais no tiem bija mainīt inspicējošo un kontrolējošo institūciju uzvedības kultūru no primāri represīvas uz atbalstošu. EM norāda, ka vairāki aspekti liecina, ka rādītājs ir sasniegts un iestādēs uzvedības kultūra mainās no represīvas uz atbalstošu klientorientētu servisa uzvedības kultūru.

Mērķis bija arī mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un valsts pārvaldei. EM uzskata, ka "Konsultē vispirms" ir palīdzējis zināmā mērā sasniegt šo mērķi un par administratīvais sloga uzņēmējiem un valsts pārvaldei mazināšanu liecina vairāki aspekti.

Tāpat bija plānots sasniegt uzņēmēju novērtējumu par principa "Konsultē vispirms" iniciatīvā iesaistīto iestāžu sadarbību ar uzņēmējiem vismaz 85 indeksa punktu līmenī (no iespējamiem 100 punktiem). Uzņēmēju novērtējums par principa "Konsultē vispirms" iniciatīvā iesaistīto iestāžu sadarbību ar uzņēmējiem vidēji par visām iestādēm 3 gadu laikā kopā sasniedz 80,88 punktus. 2020. gadā 13 iestādes sasniedza vai pārsniedza izvirzīto sasniedzamo rezultātu saņemot vismaz 85 punktu indeksu pēc klientu sniegtā novērtējuma. EM skaidro, ka mērķis ir gana ambiciozs un liels izaicinājums, ņemot vērā uzņēmēju noskaņojuma mainību un neprognozējamību.

Attiecībā uz iniciatīvas novērtēšanu un nākotnes priekšlikumiem, EM saņēmusi ieteikumus gan no iesaistītajām iestādēm, gan no projekta laikā iesaistītiem ekspertiem. Uzsvērts atbalsts iniciatīvas turpināšanā, patiesībā vairāk akcentējot, ka tā nebūtu jāuztver kā iniciatīva, bet pastāvīga ikdienas darba procesa sastāvdaļa, kā daļa no "iestādes DNS". Lai princips turpinātu iedzīvoties, jāatbalsta viens no iestādes būtiskākajiem resursiem – darbinieki. Tāpat, lai nodrošinātu uz klientu vērstu pakalpojumu, kā arī jēgpilnu uzraudzības procesu - kvalitatīva atgriezeniskā saite no klientiem (uzņēmējiem) ir absolūta nepieciešamība. Viens no svarīgākajiem un augstu novērtētajiem "Konsultē vispirms" iniciatīvas ieguvumiem ir mērķtiecīga savstarpējā dalīšanās labajā praksē. Tāpat nākotnē vēl vairāk nepieciešams pievērsties "Konsultē vispirms" publicitātei un sabiedrības izpratnes veidošanai. Papildus arī no komunikācijas ekspertiem saņemtas rekomendācijas par komunikācijas aktivitātēm, ko nākotnē iestādes varētu izmantot "Konsultē vispirms" iniciatīvas komunikācijas plānošanas procesā.

Nākotnes perspektīvā "Konsultē vispirms" būtu jābūt kā zīmolam un kvalitātes zīmei, ko valsts pārvaldes iestādes izmanto savā pamatdarbībā un ārējā un iekšējā komunikācijā, kā arī pievienoties iniciatīvai vēlmi pauž ne vien pieaugošs valsts iestāžu, bet iespējams arī pašvaldību loks (saglabājot šo kā iniciatīvu, kas balstās uz brīvprātīguma principu), norāda EM.

Efektīvākai rezultātu sasniegšanai, darbam pie "Konsultē vispirms" principa ieviesto vērtību uzturēšanas un pilnveidošanas būtu jānorit sistemātiski un jābūt balstītam vienotos standartos, metodoloģijā un pieejā. EM ieskatā, lai iniciatīva pilnvērtīgi turpinātu attīstīties, būtu nepieciešams ik pa laikam organizēt iestāžu darbības novērtējumu pēc vienotas metodoloģijas, mērot progresu un novērtējot izaugsmi; veicināt pozitīvo piemēru apmaiņu, proti, organizēt labās prakses apmaiņas iestāžu forumos (vai citos līdzīgos pasākumos); organizēt apmācību seminārus, paaugstinot darbinieku profesionalitāti un izpratni (tematus pielāgojot pēc iestāžu norādītās nepieciešamības).

Vienlaikus, lai "Konsultē vispirms" netiktu uztverta kā īslaicīga atsevišķa iniciatīva, bet gan kā pastāvīgs darbošanās veids, būtu vērts pārdomāt vai ir iespējams to vairāk integrēt kopā ar citām valsts pārvaldē organizētām iniciatīvām, procesiem un principiem.

EM rosinās veikt neatkarīgu OECD izvērtējumu atbilstoši OECD noteiktajiem kritērijiem. Tad būs iespējams veikt secinājumus par prioritārajiem darbības virzieniem Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas uzlabošanai nākotnē un par turpmāk nepieciešamajiem uzlabojumiem "Konsultē vispirms" novērtēšanas metodoloģijā. Pēc OECD izvērtējuma veikšanas, EM sagatavos priekšlikumus par nepieciešamību turpināt iniciatīvas novērtējuma veikšanu un atjaunot novērtēšanas metodoloģiju, attiecīgi identificējot arī nepieciešamos resursus.

Pētījums tiks veikts, ja likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā MK tiks atbalstīts EM iesniegtais prioritārais pasākums 2022.-2024.gadam "Tirgus uzraudzības sistēmas un iestāžu darbības efektivitātes izvērtējums atbilstoši OECD labākajai praksei" un piešķirts finansējums 2022.gadam 300 000 eiro un 2023.gadam 150 000 eiro apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!