Latvija atbalsta priekšlikumu atcelt piena ražošanas kvotas Eiropas Savienībā (ES) no 2015. gada 1.aprīļa, to sarunā ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Džeimsu Nikolsonu trešdien uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma, portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Lai labāk iepazītos ar situāciju Latvijas piena nozarē, Nikolsons trešdien tiksies ar Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un apmeklēs divas piena saimniecības – "Poteri" Bauskas novadā un "Rudeņi" Jelgavas novadā.
Nikolsons ir viens no EP nupat pieņemtās piena regulas izstrādātājiem. Eiroparlamentāriešu atbalstītās normas ļaus lauksaimnieku organizācijām vienoties par piena cenām.
Regula paredz, ka piena apjoms, par kuru varēs vienoties sarunās starp ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem, nedrīkstēs pārsniegt 3,5% no kopējā Eiropas Savienības saražotā piena apjoma un 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma vai 45% no piena apjoma dalībvalstīs, kur saražotā piena apjoms ir mazāks nekā 500 000 tonnu. Lai jaunā regula stātos spēkā, tā oficiāli jāapstiprina Eiropas Padomei. Tā būs spēkā līdz 2020.gada jūnijam.
EP atbalstītā normatīvais akts uzlabos piensaimnieku iespējas aizstāvēt savas intereses un panākt taisnīgākas piena cenas sarunās ar uzpircējiem. Tāpat jaunie nosacījumi palīdzēs sagatavoties ES esošās piena kvotu sistēmas pārtraukšanai 2015.gadā.
Otrdien ministre Straujuma sarunā ar EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātiem Nikolsonu un Sandru Kalnieti (V) arī skaidroja un pamatoja Latvijas prasību ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
Sarunā Nikolsons paudis izpratni par situāciju Latvijā un pēcpadomju ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību pirms iestāšanās ES, kā rezultātā Latvijai tika aprēķināts tik zems tiešo maksājumu apjoms lauksaimniekiem, informē ZM.
Patlaban Latvijas lauksaimnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus ES. Latvijas prasība ir taisnīgi un objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais tiešo maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā (aptuveni 214 eiro jeb 150 lati par hektāru), kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, turklāt sākot jau ar 2014.gadu, norāda ZM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
