Latvija dzelžaini uzstās uz lielāku ES atbalstu kohēzijai un tiešmaksājumu izlīdzināšanu

Valdība otrdien arī atbalstīja Latvijas nacionālo pozīciju ES nākamajā – 2014.-2020.gada – daudzgadu budžetā, kas cita starpā paredz iestāties par līdzšinējā atbalsta saglabāšanu kohēzijas politikai un krasāku lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu ES dalībvalstu starpā.

Pozīcijā atgādināts, ka Eiropas Komisija (EK) šā gada 29.jūnijā nāca klajā ar priekšlikumiem ES daudzgadu budžetam, kur iekļauti ierosinājumi ES budžeta izmantošanai nākamajā periodā, paturot prātā jaunos izaicinājumus - demogrāfiskās izmaiņas, klimata pārmaiņas un dabas resursu izmantošanu -, kā arī "Eiropa 2020" stratēģijā izvirzītos mērķus.

ES daudzgadu budžets kalpos par pamatu ES politiku realizācijai līdz 2020.gadam.

Sagaidāms, ka priekšlikums būs pamatā intensīvām diskusijām starp ES dalībvalstīm, ko plānots noslēgt līdz 2012.gada beigām. ES prezidentūru trio - Polija, Dānija un Kipra - vienojušās par darba organizāciju šajā laika posmā.

Saskaņā ar to vadošais formāts darbam pie ES daudzgadu budžeta būs Vispārējo lietu padome. Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) būs atbildīga par jautājumiem, par kuriem netiks panākta vienošanās Prezidentūras draugu grupā, kas īpaši izveidota, lai risinātu tehniskus ar ES daudzgadu budžetu saistītus jautājumus.

Turpmākais darbs līdz sarunu noslēgšanai sadalīts trīs fāzēs. Skaidrojošā posma laikā tiks veikta padziļināta EK sagatavoto dokumentu analīze un veicināta labāka izpratne par dalībvalstu pozīcijām. Sarunu posma mērķis būs samazināt dalībvalstu viedokļu atšķirības galvenajos jautājumos. Savukārt noslēguma posma mērķis būs sagatavot un panākt gala vienošanos.

Valdības otrdien apstiprinātā Latvijas nacionāla pozīcija izstrādāta pirmajam – skaidrojošajam – posmam. Nepieciešamības gadījumā nākamajai sarunu fāzei tiks izstrādāta jauna pozīcija, balstoties uz skaidrojošajā fāzē gūto papildus informāciju.

Latvijas galvenās prioritātes nākamā ES daudzgadu budžeta kontekstā ir kohēzijas finansējuma apjoma saglabāšana vismaz līdzšinējā līmenī un godīgu un taisnīgu tiešo maksājumu nodrošināšana ES lauksaimniekiem Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP).

Pozīcijas dokumentā teikts, ka Latvija atbalsta līdzšinējā budžeta laika ietvara un struktūras saglabāšanu arī nākamajā budžeta periodā. Tāpat valsts atbalsta uz Nacionālo kopienākumu (NKI) balstītu pašu resursu sistēmu, un piekrīt EK ierosinājumam atteikties no šobrīd pastāvošās uz Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) balstītās pašu resursu sistēmas daļas.

Savukārt negatīva nostāja Latvijai šobrīd ir par jaunu nodokļu ieviešanu ES pašu resursu vajadzībām, ņemot vērā pieejamo informāciju EK priekšlikumā.

Latvija neatbalstīs EK piedāvātā vienotā finanšu transakcijas nodokļa ieviešanu. Šāds nodoklis būtu atbalstāms, ja tas tiktu ieviests ne tikai ES, bet globālā mērogā. Pretējā gadījumā finanšu transakcijas tiks novirzītas uz valstīm ārpus ES, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Tāpat mūsu valsts uzstās, ka Kohēzijas politikas finansējums konverģences valstīm saglabājams vismaz līdzšinējā līmenī. Tādēļ Latvijai nav pieņemams ierosinājums nacionālā kohēzijas piešķīrumam noteikt absorbcijas griestu līmeni 2,5% no NKI apmērā visām dalībvalstīm.

Latvija uzskata, ka kohēzijas finansējumam jābūt fokusētam uz ES nabadzīgākajiem reģioniem un valstīm. ES Kohēzijas politikai ir jāspēj sniegt atbalstu ES mazāk attīstītajiem reģioniem tās sākotnējā mērķa īstenošanai – ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai starp mazāk attīstītajiem reģioniem un pārējo ES.

Latvijai tāpat nav pieņemams piedāvātais tiešo maksājumu izlīdzināšanas priekšlikums, kas neatbilst 2008.gadā Eiropadomē nolemtajam par to, ka ES ir nepieciešams nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem un ilgtspējīgu lauksaimniecību visā ES.

Priekšlikums lauku attīstības jomā Latvijas ieskatā ir pārāk vispārīgs un tajā trūkst konkrētības. Latvija sagaida tālākus skaidrojumus un to, ka tie būs atbilstoši agrākiem paziņojumiem par KLP nākotni.

Latvijas ieskatā Kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem būtu nodrošināmi atbilstoši un sabalansēti atbalsta pasākumi visās zivsaimniecības nozares jomās – zvejniecībā, akvakultūrā un zivju apstrādē, kā arī jāparedz atbalsts attiecīgajiem reģioniem, kuros zivsaimnieciskajai darbībai ir būtiska nozīme.

Savukārt Krams klāstīja - lai arī EK savos nākamā ES daudzgadu budžeta priekšlikumos ir piedāvājusi lielākus tiešmaksājumus Latvijai, tomēr šā atbalsta izlīdzināšanai ES dalībvalstu starpā vajadzētu būt daudz straujākai. Latviju neapmierina tik daudz tās zemniekiem piedāvātie tiešmaksājumi, kā tas, ka nepietiekami mazināts atbalsts valstīs, kur zemnieki tiešmaksājumos saņem "krietni" virs vidējā līmeņa.

Krams atzina, ka sarunas par lielāku atbalstu kohēzijai un krasāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu ES nebūs vieglas, ņemot vērā "ļoti spēcīgo" spiedienu no valstīm, kas ir ES neto maksātājas jeb kuru iemaksas ES budžetā pārsniedz saņemto atbalstu no budžeta.

Ārlietu ministrijas pārstāvis neizslēdz, ka varētu notikt "tirgošanās" strīdīgākajos jautājumos, taču par to ir vēl pārgari runāt, jo jāsagaida EK kompromisa priekšlikumi ES 2014.-2020.gada budžetam.

Krams piebilda, ka nākamais ES daudzgadu budžets Eiropas Padomē ir jāpieņem vienbalsīgi un tas vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentā.

"Delfi" jau vēstīja, ka EK jūnija beigās nāca klajā ar priekšlikumiem ES 2014.-2020.gada budžetam, kur rosināts noteikt nacionālā ES kohēzijas fondu piešķīruma "griestus" 2,5% apmērā no nacionālā kopprodukta. Tādā gadījumā Latvija kohēzija saņemtu mazāk nekā pašreizējo periodā 2007.-2013.gadiem. Latvijas mērķis ir panākt kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai vismaz esošajā 4,6 miljardu eiro (3,23 miljardu latu) apmērā septiņos gados.

EK piedāvā arī veikt minimālu zemnieku tiešmaksājumu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kas tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa, uz tām, kas saņem zem ES vidējā līmeņa. Pēc pašreiz piedāvātās formulas Latvijas zemnieki saņemtu 146-164 eiro (103-115 lati) par hektāru. Tas būtu par 30% vairāk, salīdzinot ar pašreiz saņemto, tomēr tas joprojām būtu zemākais maksājumu apjoms starp ES valstīm. Latvijas mērķis ir panākt, lai zemnieki nākamajā ES budžeta periodā saņemtu vismaz 200 eiro (141 lats) par hektāru.

Valdošā koalīcija pirmdien vienojās, ka Latvijas prioritātes sarunās par ES nākamo daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam ir finansējums kohēzijas politikai un lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana.