Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke portālu "Delfi" informēja, ka Latvijas ieskatā nepieciešams noteikt minimālo tiešmaksājumu līmeni vismaz 80% jeb aptuveni 214 eiro (150 latus) par hektāru apmērā no ES vidējā rādītāja.
Latvijas premjers akcentēja, ka pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums nākamajam ES daudzgadu budžetam nenodrošina vienlīdzīgu atbalstu visiem ES lauksaimniekiem.
Seders apliecināja, ka Igaunijas un Latvijas pozīcijas ir ļoti līdzīgas un pauda gatavību sadarboties, aizstāvot kopīgās intereses. Puses bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm jāizstrādā vienota nostāja attiecībā uz tiešmaksājumu politiku un jāmeklē arī citu valstu atbalsts, tostarp starptautiskajā publiskajā telpā.
Abas Igaunijas un Latvijas augstās amatpersonas arī vienojās, ka tiešmaksājumu izlīdzināšanas jomā ir būtiski vēl vairāk iesaistīt un koordinēt Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas, kā arī ciešāk sadarboties citos līmeņos.
Panke atgādina, ka Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.
EK ar savu sākotnējo priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā šā gada 29. jūnijā. Pirmās ES dalībvalstu diskusijas par budžetu priekšlikumu notika šī gada jūlija beigās, kas deva iespēju apmainīties ar sākotnējām pozīcijām. EK priekšlikumu izvērtēšanas darbs turpināsies līdz gada beigām. Sarunas pēc būtības notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
