Latvijas Banka būtiski uzlabojusi šī gada ekonomikas prognozi
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Latvijas reālais IKP šogad saruks par 4,7%, liecina Latvijas Bankas septembra prognoze. Salīdzinājumā ar šā gada jūniju, kad Latvijas Banka prognozēja, ka valsts IKP saruks par 7,5%, uzlabojums lēšams par 2,8 procentpunktiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vienlaikus Latvijas Banka ir samazinājusi nākamā gada IKP izaugsmes prognozi – no 6,7% līdz 5,1%. Tāpat redzams, ka banka uzlabojusi arī bezdarba un nodarbinātības prognozes šim un tuvākajiem gadiem. Arī inflācijas rādītāju (saskaņotais patēriņa cenu indekss – SPCI) prognozes ir palielinātas. Tomēr iespējama Covid-19 ierobežojumu pastiprināšana 4. ceturksnī rada nozīmīgus lejupvērstus riskus.

Pakāpeniska ierobežojumu atcelšana vienlaikus ar veiksmīgu Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā un optimistiskāks patērētāju un uzņēmēju skatījums uz nākotni jau vasaras mēnešos ļāva vairākām nozarēm atkal sasniegt agrākajam darbības apjomam tuvu līmeni, un ekonomiskā lejupslīde 2. ceturksnī bija mērenāka, nekā gaidīts. Vienlaikus ekonomisko noskaņojumu gan Latvijā, gan nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs stabilizējuši to valdību atbalsta pasākumi, kā arī gaidāmais Eiropas tautsaimniecības atveseļošanas instrumenta "Nākamās paaudzes ES" finansējums. Tas ļauj gan nedaudz paaugstināt ārējā pieprasījuma vērtējumu, gan lēst noturīgāku ienākumu un patēriņa līmeni iekšzemē. Pandēmijas attīstība globālā un reģionālā mērogā pēdējā laikā gan liek piesardzīgāk raudzīties uz 4. ceturkšņa attīstību, un tas jau sāk izpausties jaunāko noskaņojuma aptauju rezultātos.

Vasaras mēnešos ekonomika atkopās no Covid-19 pavasara šoka, tomēr šobrīd pastiprinās nenoteiktība – bremzējas un pat samazinās atsevišķu noskaņojuma rādītāju izaugsme, kaimiņvalstīs vērojami Covid-19 uzliesmojumi, pieaug karantīnas zonas valstu skaits. Vienlaikus Latvijas Bankas eksperti norāda, ka saslimstība, šķiet, norit vieglākā formā, aizņemto slimnīcu gultu skaita pieaugums ir mērenāks nekā pavasarī.

Mazāks, nekā prognozēts, ekonomiskās aktivitātes kritums un būtiski labāka situācija darba tirgū nosaka inflācijas prognozes paaugstināšanu. Gaidāmais 2020. gada inflācijas līmenis ir 0,2% (jūnija prognoze – 0,0%), 2021. gadā sasniedzot 1,4% (jūnija prognoze – 0,2%). Iespēju palielināt prognozes galvenokārt noteica būtiski labāka situācija darba tirgū un straujāks algu kāpums, nekā tika prognozēts. Komponentu dalījumā lielākais devums inflācijas prognozes paaugstināšanā bija pakalpojumu nozarei. Pašreizējā prognoze izstrādāta, ņemot vērā 2020. gada vidējo naftas cenu (43 ASV dolāri par barelu; jūnijā publicētajā prognozē izmantotā vidējā naftas cena bija 36 ASV dolāri par barelu).

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jāatgādina, ka pandēmijas pirmais vilnis izraisīja mūsdienu vēsturē dziļāko ekonomikas kritumu. Jaudīgs politikas atbalsts palīdzēja mazināt stresu finanšu tirgos. Arī Latvijā novērojami tieši un netieši ieguvumi no atbalstošās monetārās politikas. Eirosistēma ir nopirkusi Latvijas valsts obligācijas 3,5 miljardu eiro apjomā jeb 32% no visām Latvijas valsts obligācijām. Tai skaitā PEPP ietvaros nopirktais apjoms ir gandrīz 800 miljoni eiro. Tomēr, neskatoties uz centrālo banku un valdību atbalstu, ekonomikas kritums ir bijis dramatisks – recesija piedzīvota visās eiro zonas valstīs.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo krīzi Latvijas Bankas eksperti norāda, ka Covid-19 trieciens straujš un sāpīgs, tomēr šī krīze ir atšķirīga: nav "burbuļa" un noskaņojums ātri atgūstas. Latvijā ekonomikas sarukumu galvenokārt noteica privātā patēriņa un eksporta kritums, un mākslu, kultūru, izklaidi krīze skārusi spēcīgāk. Tāpat pandēmijas neziņa sabremzējusi kredītu un investīciju plūsmu, tomēr kritiens ir daudz seklāks nekā gaidīts. Vienlaikus kredītu standarti kļuvuši striktāki un pieprasījums mazinājies. Sabremzējusies arī būvniecība, tomēr nozares nākotne ir krietni gaišāka. Latvijas Bankas eksperti iesaka, plānojot finansējuma izlietojumu, izvairīties no krasu svārstību izraisīšanas būvniecības sektorā. Šobrīd pēc krituma pavasara mēnešos preču eksporta aktivitāte atjaunojas, tomēr pakalpojumu eksporta atkopšanās būs gausāka, prognozē Latvijas Banka. Eksportu atbalsta kokapstrādes aktivitāte, kas atsākusies pēc ilgāka atslābuma, un ārējie nosacījumi kļuvuši eksportam labvēlīgāki.

Vēl arvien tiek prognozēts, ka lēnāk nekā citas jomas atveseļosies viesmīlības nozare, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumi, ņemot vērā, ka vairāki masveida pasākumi vairs nav īstenojami vai ir pārcelti, kā arī šādu pasākumu organizēšana nav veicama īsā laikā pēc ierobežojumu stingrības mazināšanās. Līdzīgi kā lēsts iepriekš, transporta nozares devums tautsaimniecībai vidējā termiņā varētu neatjaunoties iepriekšējā līmenī. Lai gan šīs nozares 2020. gada izaugsmes vērtējums nav pasliktinājies, vidējā termiņā papildus līdzšinējiem fundamentālajiem faktoriem to negatīvi ietekmēs jūlijā apstiprinātā Eiropas mobilitātes pakotne. Apstrādes rūpniecības attīstība uzlabosies, atjaunojoties ārējam pieprasījumam. Būvniecības attīstību vidējā termiņā palīdzēs stiprināt valdības investīcijas.

Avots: Latvijas Banka

Kopumā krīze pasliktināja iedzīvotāju finansiālo stāvokli, lielai daļai trūka līdzekļu, uzkrājumu krīzes pārvarēšanai. Uzkrājumu neesamību norādīja 34% Latvijas iedzīvotāju jūnijā un 31% augustā, visbiežāk tie bija finansiāli mazāk nodrošinātie respondenti. Līdz ar to secināms, ka Covid-19 krīze vissāpīgāk skārusi finansiāli mazāk nodrošinātos iedzīvotājus, kā arī Latvijas Bankas aptaujas dalībniekus pirmspensijas vecumā. Vienlaikus Latvijas Bankas eksperti norāda, ka dīkstāves pabalstu izbeigšanās nav radījusi nozīmīgu bezdarba kāpumu. Turklāt nodarbinātības gaidas ir jūtami uzlabojušās līdz ar ekonomiskās aktivitātes kāpumu. Arī algu dinamika izrādījusies spēcīgāka par gaidīto.

Jāatzīst, ka Baltijas valstīs krīzes ietekme ir atšķirīga, turklāt atsevišķas jomas Latvijā "buksēja" vēl pirms krīzes. Savukārt visdziļāk skartie sektori (tūrisms un avionozare) dominē tieši Latvijā un Igaunijā. Piemēram, patērētāju konfidence Latvijā saruka visvairāk, Latvijas Bankas eksperti pieļauj, ka tas noticis arī iepriekšējās krīzes pieredzes dēļ. Tāpat, šķiet, kaimiņvalstīs bijis apjomīgāks atbalsts iedzīvotāju ienākumu saglabāšanai Covid-19 laikā.

Vienlaikus ģeopolitisko norišu radītie riski arī nekur nav pazuduši. Joprojām aktuāls ir "Brexit" process, ASV novembrī gaidāmas prezidenta vēlēšanas un amata kandidāti uzsākuši savas kampaņas, Baltkrievijā nepārtraukti notiek masu protesti, kā arī ASV un Ķīnas attiecības ir izteikti vēsas. Pastāv arī iespējamība, ka Baltkrievijas politiskās situācijas eskalācija un iespējamā ekonomisko sankciju noteikšana varētu izraisīt kravu pārvadājumu pieprasījuma apsīkumu. Taču IKP pieaugums prognozes periodā varētu būt augstāks, ja Covid-19 medicīniska risinājuma izstrāde būs ātra un veiksmīga, kā arī ja pieejamo Eiropas tautsaimniecības atveseļošanas instrumenta "Nākamās paaudzes ES" līdzekļu izlietojums būs mērķtiecīgs, orientēts uz inovācijām un produktivitātes kāpumu un būtiski nekavēsies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Apstrādes rūpniecība Ārējā tirdzniecība Bezdarbs Brexit Būvniecība Iekšzemes kopprodukts (IKP) Inflācija Latvijas Banka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form