Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijas Banka (LB) samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2,7% līdz 2,3%, liecina paziņojums centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv".

"2015.gadā saglabājās mērens Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps – IKP gada pārmaiņu temps saskaņā ar sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem bija 2,6%. 2015. gada ceturtajā ceturksnī ekonomikas attīstība jūtami sabremzējās, apliecinot augsto nenoteiktību un riskus, ko rada ārējās vides faktori," norāda LB.

Pēc tajā paustā, slikto rezultātu gada pēdējā ceturksnī galvenokārt noteica investīciju un eksporta apmēru kritums no izlietojuma puses un būvniecības un finanšu pakalpojumu pievienotās vērtības kritums, kā arī neliels kritums apstrādes rūpniecībā no ražošanas puses. Lai gan LB jau ceturtajam ceturksnim bija prognozējusi lēnāko izaugsmi gada laikā, paziņotais kritums par 0,3% (sezonāli izlīdzināti dati) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija negatīvs pārsteigums. Būtiski vājākais gada pēdējais ceturksnis arī lielā mērā nosaka 2016.gada IKP prognozes pasliktinājumu.

"Sagaidāms, ka strādājošo pirktspējai turpinot pieaugt, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2016.gadā, kā jau pēdējos gados pierasts, turpinās noteikt galvenokārt privātais patēriņš. Situācija ārējā vidē joprojām ir sarežģīta. Eiro zonas izaugsme joprojām ir neliela, un prognozes 2016.gada izaugsmei ir samazinātas. Krievijas tautsaimniecībā saglabāsies negatīvi pieauguma tempi. Lai gan ārējais pieprasījums pēc Latvijas eksporta precēm un pakalpojumiem augs straujāk nekā pagājušajā gadā, līdz ar pazeminātām izaugsmes prognozēm daļā tirdzniecības partnervalstu un kopējo pasaules ekonomikas vājumu ārējā pieprasījuma prognoze 2016.gadam pasliktināta. Tādējādi eksporta uzlabojums būs lēnāks par iepriekš gaidīto. Kā apstiprinājums negatīvākajam skatam ir arī vājie Latvijas preču eksporta dati janvārī," skaidro LB.

Tajā informē - lai gan 2015.gadā kopumā investīciju apmērs ir pieaudzis, nenoteiktība par nākotnes attīstību un ārējās vides riski jūtami kavē straujāku investīciju atkopšanos. Tādēļ arī 2016.gadā sagaidāma vien mērena investīciju aktivitāte. Investīcijas joprojām lielā mērā ir atkarīgas no Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamības, bet jaunā ES fondu plānošanas perioda finansējuma apgūšana kavējas.

"Nozaru dalījumā 2016.gadā, līdzīgi kā pērn, būvniecības un transporta nozares būs galvenās lēnāka IKP attīstības tempa noteicējas. 2016.gadā, visticamāk, dzīvojamā fonda būvniecībā strauju pavērsienu nebūs, ja vien neatsāksies straujš kreditēšanas pieaugums. Savukārt nedzīvojamo ēku būvniecības segmentā varētu būt vērojams turpmāks sarukums, ko ietekmēs jau pieminētais ES fondu jaunā plānošanas perioda lēnais sākums. Zināmu atgūšanos varam gaidīt gada otrajā pusē, ar nosacījumu, ka ES fondu apgūšana paātrināsies. Finansējums ceļiem jaunā plānošanas perioda ietvaros pieejams, tādēļ, visticamāk, šis segments turpinās pozitīvi ietekmēt būvniecības izaugsmi," atzīmēts centrālās bankas paziņojumā.

Lai gan 2015.gadā pievienotā vērtība transporta nozarē nav kritusi, gan dzelzceļā, gan ostās vērojami negatīvi pieauguma tempi, nozarei balstoties uz pieaugumu autotransportā. "Operatīvie rādītāji par situāciju ostās un dzelzceļā gada sākumā nav iepriecinoši, un, ņemot vērā sankcijas un Krievijas vēlmi novirzīt kravas uz savām ostām, šiem transporta veidiem 2016.gads, ļoti ticams, nebūs sekmīgs. Tomēr Latvijas autotransporta uzņēmumi spēj atrast jaunas kravas un iekarot jaunus noieta tirgus, kas kopumā transporta sektoram ir liels balsts," pauž LB.

Pēc tajā vēstītā, ja 2015.gada pirmajā pusgadā reālo situāciju makroekonomiskajos datos labāku padarīja "KVV Liepājas metalurgs" darbības atsākšana un īslaicīgā jaudu palielināšana, tad gada otrajā pusē gan apstrādes rūpniecības izlaides, gan pievienotās vērtības datos parādās negatīvie efekti, ko rada problēmas uzņēmuma darbībā. 2016.gadā apstrādes rūpniecības devums IKP pieaugumā būs ievērojami vājāks nekā pagājušajā gadā. Bažas par grūtībām apstrādes rūpniecībā vairo arī negatīvie janvāra dati.

"Ņemot vērā joprojām saspringto ģeopolitisko situāciju, pasaules un daļas partnervalstu valstu tautsaimniecības izaugsmes prognožu pasliktināšanos un vāju investīciju dinamiku, Latvijas Bankas IKP prognoze 2016.gadam samazināta no 2,7% uz 2,3% (pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem)," teikts paziņojumā.

Vienlaikus tajā piebilsts, ka LB IKP prognozēs izmanto sezonāli un kalendāri izlīdzināto laika rindu. Tā kā 2016.gads ir garais gads, tad šogad šīs laika rindas būs atšķirīgākas nekā parasti. Tam var būt nozīme, salīdzinot centrālās bankas IKP prognozes ar citu institūciju vērtējumiem.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas ekonomika 2015.gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 2,7%, salīdzinot ar 2014.gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!