Latvijas eiroparlamentārieši atzīst ES 2020. gada budžetu par atbilstošu Latvijas interesēm
Foto: AP/Scanpix

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Eiropas Parlamenta (EP) panāktā vienošanās par bloka nākamā gada budžetu atbilst Latvijas interesēm, atzina aptaujātie Latvijas eiroparlamentārieši.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) pastāstīja, ka panākto vienošanos viņa vērtē pozitīvi, jo kopumā ņemti vērā Latvijai svarīgi jautājumi.

"Tas tiešām ir liels panākums - izcīnīt līdzekļu palielinājumu sarunās ar Padomi, jo dalībvalstis grib tērēt mazāk. Bet šoreiz tas izdevās, un no tā iegūs Latvija. Mēs esam izcīnījuši papildu finansējumu 850 miljonu eiro apmērā vairākās jomās," pastāstīja EP deputāte.

Vaidere sacīja, ka lielākais pieaugums - papildu vairāk nekā 500 miljoni eiro - ir paredzēti klimata politikai, kas iekļauj gan pētniecību, gan inovācijas, gan arī ilgtspējīgu infrastruktūru.

"Tas mūsu valstij ir ļoti nozīmīgi. Bet viens ir tas, par ko vienojamies EP ar Padomi, otrs - kā tālāk šie līdzekļi tiks sadalīti. Te ir darbs mūsu valdībai un nevalstiskajām organizācijām, lai līdzekļu sadale būtu taisnīgāka un vairāk finansējuma saņemtu tieši Latvijas zinātnieki," sacīja Vaidere.

Tāpat paredzēts vairāk līdzekļu piešķirt jauniešu atbalstam. 50 miljonu eiro liels palielinājums paredzēts "Erasmus+" programmai, kas ļauj jauniešiem apmainīties ar zināšanām, pilnveidoties Eiropas mērogā. Atbalstīta ir arī jaunieši nodarbinātības iniciatīva.

"Jauniešu nodarbinātības iniciatīva saņems papildu 23,8 miljonus eiro un, varbūt Latvijā tas ir mazāk problemātiski, bet kopumā Eiropas Savienībā jauniešu nodarbinātībai ir ļoti liela nozīme. Latvijā no jauniešiem prasa praksi un pieredzi, ja tās nav, darbu ir grūti atrast," atzina Vaidere.

Eiroparlamentāriete norādīja, ka atzinīgi vērtējams papildu naudas piešķīrums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam "Connecting Europe Facility". Tam piešķirs papildu naudu - vēl 133 miljonus eiro. Tas noteikti stiprinās digitalizācijas attīstību, akcentēja deputāte.

Vaidere pastāstīja, ka oficiāli vienošanās par ES 2020. gada budžetu jāapstiprina EP plenārsēdē 27. novembrī, tomēr, viņasprāt, nekādiem šķēršļiem nevajadzētu būt.

Arī EP deputāts Ivars Ijabs (AP) piekrīt, ka ES 2020. gada budžets atbilst Latvijas interesēm, jo primāri ir nodrošinātas divas pozīcijas, kas Latvijai vēsturiski ir bijušas svarīgas - lauksaimniecība un kohēzijas fondi.

"Ja mēs runājam specifiskiem, uz Latviju attiecināmiem jautājumiem, labi nodrošināts ir finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam. No šī fonda tiek un tiks finansēts "Rail Baltica" projekts. Nākamajā gadā plānota elektrības tīklu sinhronizāciju starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu," sacīja eiroparlamentārietis norādot, ka tas ir ieguvums Latvijas enerģētikas drošības kontekstā.

Savukārt, runājot par kopējo budžeta ietvaru, Ijabs pastāstīja, ka EP vēsturiski vienmēr iestājies par budžeta palielināšanu un uz lielākiem tēriņiem, bet ES Padome - iestājusies pret lielākiem tēriņiem.

"Rezultātā mēs varam teikt, ka EP pozīcija ir guvusi virsroku - 2020. gada ES budžets ir lielāks, nekā bija 2019. gada budžets," sacīja EP deputāts.

Ijabs norādīja, ka budžetā iezīmēti līdzekļi svarīgām, uz cilvēkiem vērstām iniciatīvām, kā, piemēram, "Erasmus+" un iniciatīva jauniešu bezdarba apkarošanai.

"Kopumā tas ir Latvijas interesēm atbilstošs budžets, bet, protams, ka šobrīd budžeta plānošana nav apstājusies. Ilgtermiņā daudz izšķirošāki būs nākamie mēneši līdz martam, aprīlim, kad plānos nākamo septiņgades budžeta ietvaru," pavēstīja Ijabs.

Politiķis vērsa uzmanību, ka šobrīd "lielā intriga ir daudzgadu budžets", par kuru plānots runāt un diskutēt vismaz pusgadu, ja ne vairāk.

Savukārt EP deputāts Andris Ameriks (GKR) norādīja, ka panākt vienošanos starp ES dalībvalstīm un EP par 2020. gada budžetu nenācās viegli - EP uzstāja, ka budžetam ir jābūt lielākam. Tomēr abas puses spēja vienoties par saprātīgu kompromisu.

"Ja mēs skatām 2020.gada budžetu Latvijas kontekstā, bloka budžeta ietvaru izveidoja 2014. gadā. Drīzumā EP jāpieņem nākamais daudzgadu budžets, kas attieksies uz periodu no 2021. gada līdz 2027. gadam. Šis budžets ir kā fināls iepriekšējam plānošanas periodam," uzvēra Ameriks.

Politiķis pavēstīja, ka Latvija ir viena no četrām ES dalībvalstīm, kurai tiešmaksājumi ir paaugstināti.

"Tā ir svarīga ziņa mūsu lauksaimniekiem. Paaugstinājums nav liels - nedaudz vairāk par 4%, bet tomēr tas ir paaugstinājums," sacīja politiķis.

Eiroparlamentārietis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Latvija apgūtu pieejamos ES fondu līdzekļus, kas iezīmēti iepriekšējā daudzgadu budžetā. Pretējā gadījumā līdzekļus ieskaitīs nākamajā ES daudzgadu budžetā.

"Esmu ļoti bažīgs par Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi. Vairāki projekti dažādu sadārdzinājumu, būvnieku trūkuma, procedūru dēļ nav realizēti, vai nav realizēti līdz galam," norādīja Ameriks.

Tāpat politiķis uzsvēra, ka, viņaprāt, Latvija neapgūst ES fondu līdzekļus pilnā apmērā un pēdējais brīdis, kad projektus jāsāk īstenot, ir nākamais gads.

Kā ziņots, ES dalībvalstis un EP 18. novembra vakarā vienojās par bloka nākamā gada budžetu. Dalībvalstu valdību amatpersonas un eiroparlamentārieši panākuši vienprātību, ka budžeta izdevumi nākamgad būs 153,6 miljardi eiro. Papildu līdzekļi tiks paredzēti cīņai pret klimata pārmaiņām un jauniešu bezdarbu, kā arī digitalizācijai.

Juridiski budžets tiks uzskatīts par pieņemtu, kad ES Padome to apstiprinās 25. novembrī un EP nobalsos 27. novembrī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ivars Ijabs Andris Ameriks Eiropas Savienība ES budžets Inese Vaidere
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form