Jau ziņots, ka 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, IKP apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8%. Ņemot vērā šīs tendences, kas varētu būt gaidāms turpmāk? Portāls "Delfi" apkopo piecu ekonomistu prognozes, kuras, lai gan optimistiskas, rožainus laikus vismaz tuvākā nākotnē mums nesola.
Izaugsme par spīti riskiem
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula uzsver, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes ātrais novērtējums no vienas puses rāda, ka pēc neveiksmīgā gada sākuma izaugsme ir atjaunojusies un stabilizējusies, tomēr izaugsmi drīzāk uzturējuši īslaicīgas iedarbības faktori, piemēram, enerģijas ražošanas atjaunošanās no zema līmeņa un laba graudaugu raža.
"Izaugsme daļēji balstījusies uz īslaicīgas iedarbības faktoru uzlabošanos. Mēnešu dati rāda, ka no zemas pozīcijas samērā strauji augusi elektroenerģijas ražošana, kas atspoguļojas kopējā rūpniecības izaugsmē. Savukārt lauksaimniecībā bija laba graudaugu raža, kas ir labvēlīgs faktors vairumtirdzniecības un transporta nozares attīstībai. Transporta un uzglabāšanas nozarei tuvākajā laikā labvēlīgus apstākļus rada arī veiktās un plānotās investīcijas aviopārvadājumu jomā, kā arī topošie loģistikas centri. Tomēr jāatzīmē, ka ārējie faktori saglabājas nelabvēlīgi transporta nozares izaugsmei," stāsta Paula.
Viņa atzīmē, ka mazumtirdzniecības gada pieauguma temps septembrī pirmoreiz kopš 2015. gada novembra ieslīdējis negatīvā teritorijā. Preču grupu dalījumā pēdējos mēnešos arvien vājāk attīstījusies mazumtirdzniecība uzņēmumos, kas pamatā nodarbojas ar mājokļa remontam un labiekārtošanai paredzētu preču tirdzniecību. Tas var norādīt uz iedzīvotāju piesardzību tēriņos.
"Patērētāju noskaņojums jaunākajā aptaujā vienīgais ir saglabājies nemainīgā līmenī, taču kopumā noskaņojuma rādītāji Latvijā pēc Eiropas Komisijas oktobrī publicētajiem datiem neuzrāda optimismu. Pakāpeniski pierimis un jaunākajās noskaņojuma rādītāju aptaujās sarucis uzņēmēju īpatsvars, kas darbaspēka trūkumu ierindo starp būtiskiem attīstību kavējošiem faktoriem būvniecībā, rūpniecībā un tirdzniecībā. Dati par vidējā atalgojuma pārmaiņām tautsaimniecībā 3. ceturksnī vēl nav pieejami, taču, piemēram, būvniecības izmaksu komponentos lielākais gada tempa samazinājums vērojams tieši strādnieku darba samaksā. Minētās norises iezīmē saspīlējuma mazināšanos darba tirgū, tomēr ienākumu gada pieauguma temps gan, visticamāk, saglabājas samērā augsts. Tāpat iepriekš vērots uzkrājumu pieaugums. Tādējādi norises darba tirgū tuvākajā laikā būtiski neietekmēs patēriņa dinamiku," turpina Paula.
Viņa arī atzīmē: kopš gada sākuma turpina sarukt jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā, taču par spīti starptautisko institūciju publicētam pieticīgākam globālās izaugsmes vērtējumam eksporta gaidas tuvākajiem mēnešiem uzņēmēju skatījumā nav pasliktinājušās. Starptautiskais Valūtas fonds oktobrī no jauna samazinājis globālās izaugsmes vērtējumu 2019. un 2020. gadam, tostarp eiro zonas izaugsmes prognozi. Lielbritānija vēlreiz atstājusi "kāju durvīs", kas ved uz šķiršanos no Eiropas Savienības, tādējādi paildzinot neskaidrību par tālākajām ekonomiskajām attiecībām ar šo valsti, taču tas, iespējams, vēl atstāj vietu nelielai īslaicīgai krājumu veidošanai.
"Mēnešu statistika rāda, ka līdz ar ārējā pieprasījuma vājināšanos Latvijā palēninājusies arī apstrādes rūpniecības izaugsme. Turklāt apstrādes rūpniecības attīstību īpaši bremzē kritums kokapstrādē, kur gan ne tik daudz vērojama ārējā pieprasījuma kā vairāku citu nelabvēlīgu faktoru ietekme, tostarp vēja un kukaiņu postījumi Eiropā, kas palielinājuši mežistrādi un samazinājuši cenas. Šo faktoru ietekme gan tuvāko ceturkšņu laikā varētu mazināties. Plašāka informācija par nozaru attīstību un IKP izlietojuma komponentu dinamiku būs pieejama pēc mēneša. Pašlaik pieejamie CSP dati rāda ka etalonrevīzijas, rezultātā visai būtiski mainījies IKP līmenis kopš 2017. gada," rezumē ekonomiste.
Pieauguma temps - tuvu potenciālajam līmenim
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboltiņš secina, ka pēc negaidīti vāja otrā ceturkšņa, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir atkal nedaudz paātrinājusies un IKP salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni ir audzis par 2,8%. Līdz ar to šī gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika ir augusi par vidēji 2,5%, kas gan ir ievērojami mazāk nekā, piemēram, Lietuvā, kur pirmajos deviņos mēnešos IKP audzis par 4%, un atpaliek arī no valsts budžetā plānotā. Vienlaikus pēdējo septiņu gadu laikā Latvijas ekonomika ir augusi par vidēji 2,8% gadā un tas liek domāt, ka pašreizējais Latvijas ekonomikas pieauguma temps ir tuvu mūsu potenciālajam līmenim.
"Izaugsmes tempa paātrinājums trešajā ceturksnī lielā mērā ir saistīts ar pēdējos 3 gados labāko ražu lauksaimniecībā, kā arī uzlabojumiem enerģētikā. Ilgstošā sausuma dēļ gada sākumā nozarē bija vērojams ievērojams kritums, taču septembrī elektroenerģijas ražošana Latvijā augusi par 44,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdz ar to rūpniecībā apjomi auguši par 4,3%. Papildus tam trešajā ceturksnī pakalpojumu nozaru izlaide ir augusi par 3%, taču pakalpojumos šobrīd ir vērojami ļoti spilgti kontrasti starp, piemēram, IT un biznesa pakalpojumiem, kur redzam ļoti lielus divciparu eksporta apjoma kāpumus, un tranzītu, kur šis gads varētu būt sliktākais pēdējās divās desmitgadēs. Savukārt negatīvs pārsteigums šoreiz ir vājais mazumtirdzniecības sniegums, kur apjomi auguši tikai par 2,1%, lai gan darba algas šogad aug par gandrīz 8%, par ko liecina arī strauji augošie mājsaimniecību noguldījumi komercbankās, un patērētāju noskaņojums ir labvēlīgs. Šeit, visticamāk, mēs jau redzam Igaunijas akcīzes nodokļu izmaiņu efektu, kas arī izskaidrotu negatīvo produktu nodokļu dinamiku," stāsta Āboltiņš.
Kopumā raugoties otrā ceturkšņa IKP dati ir neliels pozitīvs pārsteigums, tomēr ārējā vide labāka nekļūst, ekonomikas izaugsmes prognozes pasaulē un it īpaši eirozonā tiek koriģētas uz leju, signālu par recesijas tuvošanos ASV un Eiropā kļūst vairāk, savukārt Latvijā oktobrī ekonomikas noskaņojums noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2015. gada decembra. Salīdzinoši straujš ekonomiskā noskaņojuma pasliktinājums pēdējos mēnešos vērojams arī Igaunijā un Višegredas valstīs, kas liek domāt, ka Vācijas, Lielbritānijas un Zviedrijas rūpniecības problēmas sāk ietekmēt arī mūsu reģionu, uzsver ekonomists.
"Papildus tam, lai ar pašreizējo budžeta izpildi mēs šogad nepārsniegtu plānoto valsts budžeta deficītu, gada beigās budžetā, visticamāk, nevarēs atļauties tik lielus tēriņus kā ierasts. Līdz ar to gada pēdējais ceturksnis šobrīd neizskatās cerīgi, būvniecības nozare, visticamāk, būs mīnusos pret iepriekšējo gadu un kopējā ekonomikas izaugsme varētu būt jūtami zem 2%. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika šogad varētu augt par aptuveni 2,3%. Šobrīd arī nākamajam gadam prognozēju 2,3% pieaugumu, taču nākamā gada norises Latvijas ekonomikā ļoti lielā mērā būs atkarīgas no ārējiem faktoriem," prognozē Āboltiņš.
Izaugsme turpinās palēnināties
AS "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece prognozē, ka trešajā ceturksnī izaugsmes galvenie vilcēji, visticamāk, bija mājsaimniecību patēriņš un, iespējams, arī eksports. Mājsaimniecību patēriņa pieaugumu uztur augošā pirktspēja, vidējai algai un vidējai pensijai augot straujāk par inflāciju, kā arī aizvien optimistiskais iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz ģimenes finanšu situācijas izmaiņām un ekonomikas attīstību nākamā gada laikā.
"Eksportam pēc krituma iepriekšējā ceturksnī palīdzēja atgūties kāpums graudaugu eksportā, kas arī šī gada nogalē solās būt spēcīgāks nekā pērn, ņemot vērā ražas apjomu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr kopumā eksportētājiem, it īpaši tiem, kas eksportē koku un tā izstrādājumus, šogad klājas grūtāk nekā pērn," uzsvēra Buceniece.
"Šogad pirmajos trīs ceturkšņos vidēji, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, ekonomikas izaugsme ir bijusi ap 2,5%, kas ir gandrīz divas reizes lēnāk nekā pērn. Galvenie iemesli vājākai izaugsmei šogad ir būtiski vārgāks investīciju un eksporta kāpums. Investīcijās vērojam lēnāku pieaugumu gan tādēļ ka šogad vairs nepalielinās ienākošās Eiropas Savienības investīciju plūsmas, gan tādēļ, ka arī privātās investīcijas aug lēnāk lielākas nenoteiktības un piesardzības dēļ. Savukārt eksporta snieguma pasliktināšanās saistāma gan ar kritumu koka un tā izstrādājumu eksportā pēc izcila gada pērn, gan arī ar izaugsmes un tātad arī pieprasījuma bremzēšanos tirdzniecības partneru ekonomikās. Šogad Latvijas ekonomika ir augusi lēnāk, nekā gaidīts, tāpēc savu 2.8% izaugsmes prognozi šim gadam pārskatīsim uz leju. Gaidāms, ka ekonomikas izaugsme turpinās pakāpeniski palēnināties arī nākamajā gadā, bet tā, visticamāk, nenoslīdēs zemāk par 2%," sacīja Buceniece.
Šķeļot viļņus
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka 3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, jo pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Gada griezumā ekonomika ir augusi par 2,8%, kas ir par procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kāpums attiecībā pret iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos ir pārliecinošs jeb 0,7%.
"Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties. Ir mazas cerības sagaidīt daudz straujāku ekonomikas attīstību brīdī, kad vājinās pasaules ekonomika, turklāt Latviju jūtami ietekmē neveiksmīgu apstākļu sakritība — krīze koksnes pirmapstrādes produktu tirgū, tranzīta vājināšanās un finanšu nozares "remonta" makroekonomiskā atbalss," sacīja Strautiņš.
"Kopā ar ātrajiem IKP datiem statistiķi sniedz ļoti maz detaļu, taču viena no tām šoreiz ir ļoti interesanta. Rūpniecības pievienotā vērtība augusi par 4,3%. Ļoti iespējams, ka kāpums ir bijis vēl straujāks apstrādes rūpniecībā, zinot, ka pārējā rūpniecība ir diezgan nelabvēlīgā situācijā galvenokārt laika apstākļu dēļ. Šie nav labākie laiki Latvijas ražotājiem, bet viņiem klājas labāk nekā nozarei Eiropā kopumā. Problēmas mums ir saistītas galvenokārt ar kokapstrādi, kuru tirgu vājuma galvenais iemesls nav kopējās makro ainas pasliktināšanās. Savukārt citur krīzes skarto investīciju preču ražošanā situācija pie mums ir pārsteidzoši laba," turpina ekonomists.
Viņš gan secina, ka jaunāko ziņu vairākums diemžēl liecina par gaidāmu tālāku izaugsmes bremzēšanos. Latvijas ESI (Economic Sentiment Index) oktobrī samazinājās no 103,8 līdz 102,6 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2015. gada decembra. Oktobrī jūtami samazinājās rūpniecības, pakalpojumu un celtniecības indeksi. Rūpniecības indekss ir zemākais kopš 2016. gada oktobra. Turpretim noturīgs ir patērētāju noskaņojums, tas ir augstāks nekā vidēji pagājušā gada laikā.
"Situācija galvenajos tirgos kopumā pasliktinās. Lielākās bažas rada Vācija, kas visdrīzāk jau ir recesijā. Tur rūpnieku noskaņojums, kopš jūnijā noslīdēja zem vēsturiski vidējā, turpinājis strauji pasliktināties. Parādās ziņas, ka ietekme jau jūtama līdz šim strauji augošajās Višegradas grupas valstīs. Svarīgs signāls — Polijas ESI indekss oktobrī ir gandrīz pieskāries neitrālajai jeb 100 atzīmei. Šobrīd mūsu stiprā pils ir Lietuva, kas ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus, no kurām daļa gan tiek eksportēta tālāk. Tās IKP pieaugums 3. ceturksnī joprojām bija 3,6%. Lietuviešu optimisma līmenis šobrīd ir otrais augstākais Eiropā aiz Horvātijas. Savukārt Eiropai svarīgs atbalsta punkts ir Francija ar tās iekšzemes pieprasījuma virzīto ekonomiku, tās IKP pieaugums 3.ceturksnī pārsniedzis gaidīto, bet uzņēmumu un patērētāju optimisma līmenis gada laikā ir bijis stabils," norādīja Strautiņš.
Tā kā situācija eksporta tirgos drīzāk pasliktinās, arī darba dienu skaita efekts vairs nepalīdzēs, 4.ceturkšņa IKP pieaugums visdrīzāk būs lēnāks nekā 3. ceturksnī. Lielākās cerības šobrīd ir saistītas ar ne-tranzīta pakalpojumu eksportu, kā arī patērētājiem, augstā līmenī turoties algu pieaugumam un aizņemto darbavietu skaitam 1.pusgadā augot visstraujāk kopš 2013. gada, prognozēja Strautiņš.
Ar vienu cilindru braucot ātrums būs lēnāks
AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmē, ka Eiropas Komisijas oktobra ES valstu ekonomiskā noskaņojuma rādītāji norāda uz to, ka nenoteiktība un sarežģījumi apstrādes rūpniecībā pamazām pārmetas uz pakalpojumu nozarēm.
Tādēļ oktobra dati norāda uz tālāku izaugsmes vājināšanos. Latvijas noskaņojuma indekss oktobrī ir noslīdējis no 103.9 septembrī līdz 102.6 oktobrī. Tajā pašā laikā globālo noskaņojuma un citos apsteidzošajos indikatoros par oktobri ir parādījušies nosacīti pozitīvi signāli.
"Tie gan vairāk signalizē par to, ka situācijai ir pamats neturpināt pasliktināties. Turklāt pagaidām nav arī signālu, ka situācija eirozonā un pasaulē varētu sākt atgūties no pašreizējās lejupslīdes. Joprojām pastāv nozīmīgi lejupvērsti riski, dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ, taču recesijas iespēja tiek vērtēta kā ne pārāk liela. Arī Latvijā. Tādēļ nākamgad starptautiskajā tirdzniecībā apstākļi būtiski neuzlabosies un saglabāsies stagnatīva situācija, kā dēļ ārējās tirdzniecības devums Latvijas ekonomikai būs neizteiksmīgs, bet patēriņš, lai arī turpinās augt, būs piesardzīgāks. Tādēļ bezdarba samazināšanās un algu kāpums bremzēsies. Rezultātā skatījums uz nākamā gada izaugsmi ir piezemētāks par to, kāds tas ir attiecībā uz šo gadu. Šā gada IKP prognoze ir 2,4%, nākamgad 2%," sacīja ekonomists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
