Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25 – 30 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tas bija 223,55 miljoni eiro.
Biķis uzsvēra, ka, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ievērojami sadārdzinājušās teju visas "Latvijas finiera" ražošanas izmaksas, kuru sabalansēšana ir viens no kompānijas būtiskākajiem izaicinājumiem.
"Koncerna diversificētā tirgus gadījumā šis process nav ātrs, un noteikti šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākamgad," skaidroja Biķis.
Minēto iemeslu dēļ uzņēmuma padomes priekšsēdētājs no "Latvijas finiera" peļņas prognozēm atturējās. "Jāskatās, kā noslēgsies decembris," piebilda Biķis.
Vaicāts par investīcijām, padomes priekšsēdētājs pauda, ka šogad "Latvijas finiera" attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Starp uzsāktajiem projektiem ir rūpnīcas "Furniers" telpu kompleksa paplašināšana, Rīgā būvējot jaunu lielizmēra koka konstrukciju industriālo ēku.
Tomēr, ņemot vērā nenoteiktību par turpmāko energoresursu cenu pieaugumu, kompānija ar lielu piesardzību vērtē 2022.gada investīciju plānus.
Komentējot aizvadīto gadu kopumā, Biķis sacīja, ka, tāpat kā visai Latvijas sabiedrībai, arī "Latvijas finierim" šis gads, pirmkārt, saistās ar dzīvi pandēmijas ēnā un no tā izrietošajiem draudiem gan darbinieku veselībai, gan uzņēmuma darbības nepārtrauktībai.
"Diemžēl redzam, ka vīruss turpina mainīties, pielāgoties, un epidemioloģiskās situācijas potenciālās attīstības prognozes nav iepriecinošas. Tāpēc uz nākamā gada pirmo ceturksni raugāmies ar zināmām bažām," atzina padomes priekšsēdētājs.
Līdztekus šogad skaidrāk iezīmējusies Eiropas "zaļā kursa" potenciālā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Kā norādīja Biķis, tas, vai ietekme būs pozitīva vai izteikti negatīva, atkarīgs no spējas sabiedrībā plaši un kvalitatīvi izdiskutēt un vienoties par Latvijas zemes izmantošanas ilgtermiņa politiku.
"Mūsuprāt, tā būtu jāveido ar uzstādījumu par iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu, produktivitātes palielināšanu un ikviena zemes kvadrātmetra efektīvu izmantošanu," uzsvēra "Latvijas finiera" pārstāvis.
Viņš arī norādīja, ka saimnieciskā darbība jāsalāgo ar Eiropā noteiktajiem dabas vērtību saglabāšanas mērķiem, kas nākotnē var nozīmēt aizsargājamo teritoriju platību palielināšanu. Tāpēc kompānija 2022.gadā no valdības sagaida līdzsvarotus lēmumus, kas sabiedrībai dotu skaidru redzējumu par nospraustajām prioritātēm un gaidāmajām pārmaiņām.
"Ja tiks pieņemti strauji un nepārdomāti lēmumi, pastāv liels risks, ka Latvijas meža nozare pavisam drīz zaudēs būtisku daļu no pieejamajiem koksnes resursiem," atzīmēja Biķis, uzsverot, ka tas būtu nepiedodami pret Latvijas sabiedrību, jo meža nozare ir spējusi un arī turpmāk spēj sniegt būtisku pienesumu visai tautsaimniecībai.
Viņš skaidroja, ka "zaļā kursa" galvenie virzieni ir pakāpeniska atteikšanās no fosilo resursu izmantošanas un virzība uz oglekļa dioksīda neitrāliem procesiem. Biķaprāt, Latvijā ražotiem koksnes produktiem šo mērķu sasniegšanā ir būtiskas priekšrocības, tāpēc pieprasījums nākotnē tikai pieaugs. Tostarp pilnīgi jaunās jomās, kur naftas bāzes materiālus aizstās koksnes ķīmiskās pārstrādes tehnoloģiju attīstība.
Jau ziņots, ka "Latvijas finieris" plāno investēt 20 miljonus eiro sintētisko sveķu ražotnes izveidē Rīgā.
Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta "Viobond", kas "Latvijas finiera" vadībā apvieno deviņus partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. "Latvijas finieris" kā projekta vadošais partneris tā īstenošanā plāno ieguldīt līdz 20 miljoniem eiro, no kuriem astoņi miljoni būs programmas "Apvārsnis Eiropa" līdzfinansējums.
Plānots, ka ražotnes būvniecība sāksies tuvāko trīs gadu laikā. Tā atradīsies Bolderājas rūpnieciskajā mezglā, un būs aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, līmvielas ražošanā būtiski samazinot fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.
Projektā piecu gadu laikā paredzēts izstrādāt formulu un radīt industriālo ražošanas tehnoloģiju videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem. Projekta īstenošana paredzēta no līdz 2026.gada 31.augustam.
"Viobond" projekta kopējais apjoms ir 35 miljoni eiro, no kuriem 16 miljonus veido Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas "Apvārsnis Eiropa" grants, bet pārējo - projektā iesaistīto uzņēmumu ieguldījums.
Starpnozaru projektā iesaistītie partneri ir "Latvijas finieris", Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Igaunijas uzņēmums "Graanul Biotech", Somijas uzņēmumi "ST1", "Chempolis", "Saint-Gobain Finland" un "Mirka", kā arī Vācijas uzņēmums "Pörner Ingenieurgesellshaft" un Spānijas "Fundacio Universitaria Balmes".
Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo informāciju, "Latvijas finiera" koncerna apgrozījums pērn bija 223,55 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,9% – līdz 12,038 miljoniem eiro.
2020.gadā uzņēmuma akciju kapitāls tika samazināts par 79 akcijām ar kopējo nominālvērtību 1 059 986 eiro, kas bija 1,19% no akciju kapitāla, teikts gada pārskatā.
"Latvijas finieris" reģistrēts 1992.gadā, un koncernā ietilpst 20 nozares uzņēmumi. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
