LIAA: Tālākā eksporta attīstība būs cieši saistīta ar karu Ukrainā un tā globālo ietekmi
Foto: Publicitātes foto

Līdzšinējie Latvijas eksporta rādītāji pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir optimistiski, taču tālākais būs ļoti saistīts ar karu un tā globālo ietekmi, atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš atzīmē, ka šogad martā tika sasniegta līdz šim lielākā eksporta vērtība mēneša laikā - 1,75 miljardi eiro. "Jautājums ir, vai tā ir ilgtermiņa vai īstermiņa tendence. Tāpat ir jāuzsver, ka liela daļa no šī vēsturiski lielākā eksporta ir sasniegta vērtības, nevis apmēra izteiksmē, kas nozīmē, ka sava daļa tur ir inflācijai. Labā ziņa ir, ka ne tik strauji kā vērtība, bet joprojām aug arī eksporta apmēri. Tādēļ nevar teikt, ka pieaugums ir tikai uz inflācijas rēķina," saka LIAA vadītājs.

Rožkalns uzsver, ka turpmāk liela nozīme būs energoresursu cenām un tam, vai sekos nākamās sankciju kārtas pret Krieviju, un kādām precēm sankcijas tiks piemērotas. Tāpat ir redzams, ka līdz šim lielākā kara ietekme ir bijusi uz izejvielu piegādēm, un vairāk skartie sektori ir metālapstrāde, lauksaimniecība un pārtikas pārstrādes nozare.

"Tādēļ pašlaik ir jautājums, kādu iespaidu uz ekonomiku atstās šī enerģijas un izejvielu krīze, vai mums izdosies vasaras laikā nodrošināties ar energoresursu rezervēm un kas būs pieejams. No tā arī būs atkarīgs eksports. Pluss ir tajā, ka Latvijā eksportētāji, arī lielie eksportētāji, uz pasaules fona nav nemaz tik lieli un tādēļ spēj adaptēties jauniem tirgiem un jauniem izaicinājumiem elastīgāk nekā daudzas lielās kompānijas citur," saka Rožkalns.

Viņš arī atzīst, ka vismaz tuvākajā laikā karadarbības pārtraukšana neizskatās reāla, tādēļ drošākas prognozes par attīstību eksporta tirgos varēs izteikt līdz ar rudens iestāšanos, kad būs skaidrāks, cik gatava ir Eiropa apkures sezonai un energoresursu cenām. Tāpat svarīgi būs, kā ne tikai Latvijā, bet arī citur tiek ieviesta programma "REPowerEU", kas ir paredzēta Eiropas Savienības atkarības mazināšanai no Krievijas energoresursiem.

"Runa te tiešām ir par Eiropu, jo Latvijas pamata eksporta tirgi ir Rietumeiropā," uzsver Rožkalns.

Draudi ir saistīti ar lielo neskaidrību, bet neesam vienīgie, kuri nezina, cik maksās energoresursi un kā šī situācija attīstīsies īsākā un ilgākā termiņā. Savukārt iespējas ir tās pašas, kuras rodas jebkurā krīzē. "Tad, kad tirgos notiek pārorientācija un sākas jaunu partneru meklēšana, tā ir arī iespēja. No tiem Rietumu uzņēmumiem, kuri līdz šim ir sadarbojušies ar Krieviju, lielākā daļa meklē jaunus partnerus. Ja mūsu uzņēmējiem ir, ko piedāvāt, tad noteikti tā ir ļoti laba iespēja iekļūt jaunos tirgos, jaunās piegāžu ķēdēs. Ja mūsu uzņēmumi ir dinamiski un ātri spēj piemēroties, tad tā ir lieliska iespēja," pauž LIAA vadītājs.

Jau vēstīts, ka Latvija šogad pirmajos četros mēnešos eksportēja preces 6,252 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 31% jeb 1,48 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 7,691 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 41,7% jeb 2,265 miljardiem eiro. 2022.gada aprīlī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2021.gada aprīli kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 4,6 procentpunktiem un bija 72,4%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 4,9 procentpunktiem un veidoja 5,7%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.