Foto: DELFI

Parakstu vākšana pret Ostu likuma grozījumiem ir noslēgusies ar tikai 5% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstu skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas 14. aprīlī oficiāli izsludinātā informācija. Līdz ar to likums var stāties spēkā un Satiksmes ministrijas virzītie un Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ostu likumā var tikt īstenoti, uzsākot Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu, informē Satiksmes ministrija.

Pirms Saeimas lēmuma plašas diskusijas par plānoto reformu un tās mērķiem ilga gandrīz divu gadu garumā. Pēc tam, kad Saeima 10. februārī apstiprināja grozījumus likumā, no šā gada 10. marta līdz 8. aprīlim notika deputātu rosināta parakstu vākšana referendumam, lai grozījumus atceltu.

Saeimas opozīcijas deputātu ierosinātā parakstu vākšana nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi vairāk nekā 800 tūkstošus eiro, norāda ministrijā.

Jaunais likums nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārveidošanu par kapitālsabiedrībām. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda, ka "ostu attīstības ceļš ir akciju sabiedrību izveide ar profesionālu vadību, kā rezultātā ostas kļūtu par pelnošiem uzņēmumiem, nevis politisku interešu organizācijām".

"Ostu pārvaldības maiņa nozīmē ne tikai juridiskas izmaiņas, bet arī domāšanas maiņu – ostās veidojot skaidru korporatīvās pārvaldības struktūru, ar biznesa plānu, komerciāliem mērķiem un profesionālu darbību gan izmaksu samazināšanā, gan jaunu darbavietu radīšanā," plānus skaidro Linkaits.

Ventspils gadījumā jau ir izveidota akciju sabiedrība "Ventas osta", savukārt Rīgas gadījumā ir jāveido jauna kapitālsabiedrība. Atbilstoši likuma grozījumiem kapitālsabiedrības akcijas nav atsavināmas vai ieķīlājamas un tās var piederēt arī pašvaldībām, tādēļ ir būtiska pašvaldību iesaiste ostu pārvaldībā, kuras līdzšinējās diskusijās paudušas lielu interesi par pašvaldību lomu ostās, informē ministrijā.

Ostu likums paredz, ka līdz šā gada 1. septembrim Ministru kabinetam (MK) jāpieņem lēmums par līdzdalību kapitālsabiedrības dibināšanā Rīgas ostas pārvaldīšanai, savukārt līdz 2022. gada 31. decembrim jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Šo procesu nodrošināšanai MK izveidos Likvidācijas komisijas, kuras veiks ostu pārvalžu materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošinās ostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas, apgrūtinājumu, kredītsaistību nodošanu kapitālsabiedrībām.

Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupas, to darbā iesaistot ieinteresētās puses. Uzsāktas pārrunas ar pašvaldībām, ir izstrādāti līdzdalības izvērtējumi, kas ir saskaņošanas procesā ar Konkurences padomi. Tāpat ostu pārvaldes gatavojas īpašumu novērtēšanai, ir izstrādāti priekšlikumi akcionāru līgumiem un speciālai MK instrukcijai, kā valsts puses kapitāldaļu turētāji nodrošinās savstarpējo koordināciju uz akcionāru sapulcēm. Tuvākajā laikā varēs uzsākt kapitālsabiedrību amatpersonu atlases procedūras un veikt pārējos reformas ieviešanai nepieciešamos soļus.

Likums paredz, ka pašvaldības, kuru teritorijās ir mazās ostas, ir tiesīgas veidot kapitālsabiedrības to apsaimniekošanai. Saskaņā ar ministrijas ekspertu vērtējumu šī ir laba iespēja pašvaldībām ieviest progresīvu korporatīvās pārvaldības modeli arī mazajās ostās, kas dos iespēju veicināt to konkurētspēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!