Foto: Unsplash
Neskatoties uz uzrauga un citu finanšu institūciju teikto, ka cītīgi uzrauga uzņēmumus, lai tie ievērotu mazākumakcionāru tiesības, eksperti atzīst, ka reālajā dzīvē situācija ir skarba un atstrādātas dažādas shēmas, lai nauda paliktu lielo akcionāru rokās, nevis tiktu mazajiem.

Strīdi par mazākumakcionāru tiesībām Latvijas uzņēmumos nav retums un jaunums - jau 1999. gada beigās toreizējais Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps uzsvēra, ka galvenā vērtspapīru tirgus problēma ir mazākumakcionāru tiesību aizsardzība. Tolaik strīdi ar mazākuma akcionāriem bija tādiem uzņēmumiem kā "Unibanka" par akciju atpirkšanas piedāvājumu, "Valmieras piens" par uzņēmuma reorganizāciju, "Ditton pievadķēžu rūpnīca" par zaudējumu piedziņu no mazākumakcionāriem un vēl daudzi citi. Pagājuši vairāk nekā 20 gadi, taču šī problēma aizvien ir aktuāla. Kā norāda aptaujātie eksperti, teorijā mazajiem akcionāriem tiesības ir plašas, viss ir kārtībā, taču praksē uzņēmumi izstrādājuši shēmas tā, lai mazākumakcionārs paliktu "ar garu degunu".

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!