Turpmākajos mēnešos patēriņa cenas turpinās samazināties, saglabājoties zemam pieprasījumam saistībā ar pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai. Savukārt, pandēmijai atkāpjoties, patēriņa cenas stabilizēsies, un prognozējams, ka 2021. gadā kopumā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2020. gadā vēroto, prognozē ekonomisti. Tā 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%.

"Lielākā ietekme uz cenu samazinājumu gada laikā bija cenu kritumam degvielai pasaules naftas cenu krituma dēļ. Latvijā degvielas cenas janvārī-decembrī samazinājās par 11,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,7 procentpunktiem. Pasaules naftas cenas gada laikā samazinājās par 23%, ko ietekmēja straujš naftas produktu cenu kritums martā, kad mēneša laikā tās samazinājās par 55% līdz 22 ASV dolāriem par barelu," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka ļoti reāls ir īslaicīgs cenu kāpuma uzplaiksnījums gada vidū, līdz ko ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem. Šajos mēnešos būs uzkrājies aizkavētais pieprasījums un ir jautājums par piedāvājuma spēju uz to reaģēt. Iedzīvotāju kāre tērēties strauji atjaunosies, ko uzņēmēji nekautrēsies savā labā izmantot. Tāpat, par spīti sarežģījumiem, visu šo laiku pakalpojumos vērojams noturīgs cenu pieaugums, ko uztur nezūdošais algu kāpums spiediens. Tāpat daudzi uzņēmēji arī cels cenas, lai izlīdzinātu iekrātos zaudējumus un turpinātu ievērot daudzos nosacījumus, kas vēl tik drīz nezudīs.

"Eirozonā kopumā inflācija ir pārāk zema un tāda, visdrīzāk, arī paliks vismaz šogad un nākamgad, lai arī finanšu aprindās ir populāras bažas par naudas drukāšanas efektiem. Tālākā nākotnē šīs bažas varētu piepildīties. Taču dažu tuvāko gadu laikā par šiem riskiem neliecina ne finanšu instrumentu cenas, ne lielās neizmantotās jaudas Eiropas un arī citu pasaules reģionu ekonomikā," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Atkopjoties ekonomikai, nākamā gada otrajā pusē gaidāms straujāks inflācijas pieaugums. "Swedbank" 2021. gadā prognozē cenu līmeņa kāpumu 1,5% apmērā. Ekonomikas atkopšanās veicinātais naftas cenu pieaugums, visticamāk, būs svarīgs inflāciju virzošs faktors 2021. gadā. Pārtikas cenas 2021. gadā turpinās pagājušajā gada augšupeju. Tām pievienosies cenu kāpums apaviem un apģērbiem, kas pagājušajā gadā cieta zemā pieprasījuma dēļ. Viens no inflāciju virzošajiem faktoriem gada otrajā pusē būs arī pandēmijas smagi skartais pakalpojumu sektors. Vīrusa ierobežojumiem mazinoties, cenas sniegtajiem pakalpojumiem pieaugs līdz ar augošo pieprasījumu," secina "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

• 1. Ieva Šnīdere: Patēriņa cenu līmeni pērn ietekmēja pieprasījuma kritums saistībā ar Covid-19 izplatību
• 2. Dainis Gašpuitis: Inflācija atgriezīsies līdz ar ierobežojumu mazināšanos
• 3. Pēteris Strautiņš: Cenu līmenis šajā gadsimtā ir gandrīz divkāršojies
• 4. Laura Orleāne: Pērnais gads beidzies uz deflācijas nots