Mazo uzņēmumu konkurētspēja ar ES atbalstu gandrīz nav uzlabojusies, secina ES revidenti

Mazie un vidējie uzņēmumi ir galvenais ES ekonomikas balsts – tajos nodarbinātas gandrīz divas trešdaļas (63 %) ES darbaspēka, un tie rada pusi (52 %) no ES pievienotās vērtības. Taču dažkārt tiem ir grūtības konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem. ES īsteno politiku, kuras mērķis ir atbalstīt MVU, jo īpaši ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) starpniecību. 2014.–2020. gada periodā ERAF finansēto programmu ietvaros MVU konkurētspējas uzlabošanai piešķīra vairāk nekā 40 miljardus EUR, un, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, tika piešķirti papildu ES līdzekļi. Tomēr ES revidenti ir secinājuši, ka tas nepadarīja MVU ievērojami konkurētspējīgākus.

"Mazie un vidējie uzņēmumi – kā ES ekonomikas mugurkauls – ir jāatbalsta darbības uzsākšanā un paplašināšanā, un tie šādu atbalstu ir pelnījuši," sacīja par revīziju atbildīgais ERP loceklis Pietro Russo. "Tomēr ERAF atbalsts pēdējos gados nav būtiski mainījis MVU vispārējo konkurētspēju, un tas rada šaubas par ieguvumiem no ES rīcības šajā jomā."

Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 20 miljoni MVU. Bija paredzēts, ka līdz 2019. gada beigām no ERAF tieši atbalstīs 800 000 no tiem. Taču ERAF regulā dalībvalstīm nebija noteikts izstrādāt stratēģijas, kā vislabāk palielināt MVU konkurētspēju, tādējādi ir gūti nodrošināt to, ka ES finansējums tiek novirzīts uzņēmumiem un teritorijām ar vislielāko izaugsmes potenciālu. Vidēji katram MVU, kas saņem atbalstu no ERAF programmām, tika piešķirti aptuveni 42 000 EUR. Tomēr aiz šī skaitļa slēpjas ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm – faktiskā finansējuma summa vienam projektam svārstījās no aptuveni 392 000 EUR Austrijā līdz mazāk nekā 1000 EUR Īrijā. ES revidenti brīdina, ka var būt problemātiski finansēt lielu skaitu MVU, jo maza mēroga projekti var nesasniegt kritisko masu, kas vajadzīga, lai patiesi mainītu MVU konkurētspēju.

Praksē lielākā daļa ERAF līdzekļu tika paredzēti atbalstam, īstenojot atsevišķus projektus, kas vērsti uz atsevišķiem MVU. Tomēr revīzija liecina, ka šiem projektiem bija tikai ierobežota plašāka ietekme, tādējādi samazinot ES atbalsta globālo ietekmi. Dažos gadījumos ERAF finansējums pat negatīvi ietekmēja ekonomikas perspektīvas tiem MVU, kuri atbalstu nesaņēma, bet konkurēja tajos pašos tirgos. Revidenti arī norāda, ka projekti parasti pievēršas konkrētam konkurētspējas faktoram, neveicot pasākumus, lai nodrošinātu projektu efektivitāti vai reaģētu uz uzņēmumu vajadzībām plašākā nozīmē, piemēram, vajadzību atrast kvalificētu darbaspēku, risināt regulatīvos šķēršļus un tikt galā ar administratīvo slogu. Revidenti konstatēja, ka šā iemesla dēļ daži MVU saņēma ievērojamus resursus, bet neuzlaboja savu vispārējo konkurētspēju.

Revidenti apgalvo, ka arī citi elementi kavēja ES atbalsta efektivitāti, tostarp atlases procedūras, kas kopumā bija pārāk pieticīgas un nebija izstrādātas tā, lai finansējumu piešķirtu konkurētspējīgākajiem projektiem. Lielākajai daļai priekšlikumu, kas ieguva obligāto attiecināmības punktu skaitu, piešķīra finansējumu, neveicot salīdzinošo novērtēšanu vai nerīkojot pieteikumu konkursu. Netika ņemti vērā tādi faktori kā konkurētspējas ilgtspējīga palielināšana vai tirgus paplašināšanās, savukārt inovāciju vai pētniecības un izstrādes aspektam bija tikai neliela ietekme uz lēmumiem. Tā rezultātā ES līdzekļi netika novirzīti galvenokārt visdaudzsološākajiem MVU.

Visbeidzot, revidenti apšauba šo līdzekļu pievienoto vērtību. Viņi norāda, ka lielākā daļa MVU tāpat būtu veikuši līdzīgus ieguldījumus – ar publisko finansējumu vai bez tā –, apstiprinot, ka attiecībā uz šāda veida ES atbalstu pastāv liekās palīdzības risks; ERP uz to ir vērsusi uzmanību vairākkārt.