EK ieplānojusi, ka līdz 2020. gadam vismaz 80% mājsaimniecību Eiropā jābūt uzstādītam viedajam skaitītājam. Komisija argumentē, ka "inteliģentie" skaitītāji ļauj iegūt precīzus datus par elektroenerģijas patēriņu, kā arī ļauj tos nolasīt attālināti. Izmantojot šos skaitītājus, mājsaimniecības gadā var ietaupīt līdz pat 309 eiro. Tāpat viedais skaitītājs nepieciešams, ja patērētājs vēlas elektroenerģiju iegādāties par biržas, nevis fiksētajām cenām.
Visātrāk ar Komisijas uzdevumu galā tika Igaunija – pēc viedo skaitītāju ieviešanas ekonomiskā izvērtējuma 2012. gadā valsts deva zaļo gaismu projekta sākšanai un četros gados 625 tūkstošiem Igaunijas mājsaimniecību uzstādīti viedie skaitītāji. Kopumā projektā investēti aptuveni 100 miljoni eiro.
Pozitīvu izvērtējumu sniedza, un EK mērķi līdz 2020. gadam izpildīt apņēmās arī Apvienotā Karaliste, Austrija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Rumānija, Somija, Spānija un Zviedrija.
Latvijā un Lietuvā ekonomiskais izvērtējums skaitītāju ieviešanai bija negatīvs, tāpēc arī salīdzinoši lēnāk norit viedo skaitītāju ieviešana. Latvijas gadījumā secināts, ka tikai noteiktas cilvēku grupas būs ieguvējas no viedo skaitītāju ieviešanas.
AS "Sadales tīkls" viedos skaitītājus klientiem piedāvāt sāka 2014. gadā, bet juridiskajiem klientiem – 2007. gadā. Uzņēmums ir apņēmies līdz 2023. gadam tos uzstādīt pilnīgi visiem klientiem Latvijā.
Uzņēmuma pārstāve Tatjana Smirnova portālam "Delfi" stāsta, ka šobrīd uzstādīti vairāk nekā 280 tūkstoši skaitītāju. Viedie skaitītāji ir ceturtdaļai no visa klientu objektu skaitītāju parka, bet tie uzskaita 70% no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Šogad operators ieplānojis uzstādīt vēl 110 tūkstošus viedo skaitītāju.
2015. gadā viedo skaitītāju uzstādīšanai "Sadales tīkls" tērēja 4,1 miljonu eiro, bet pērn – 9,6 miljonus eiro, liecina "Sadales tīkla" gada pārskatos atrodamā informācija. Līdz 2023. gadam uzņēmums plāno investēt vēl 40 miljonus viedo skaitītāju uzstādīšanā, pastāstīja Smirnova.
Savukārt 1,6 miljonus Lietuvas mājsaimniecību apkalpojošais "Lietuvos Energija" piederošais sadales operators ESO pērn uzsāka pilotprojektu, plānojot uzstādīt 3600 viedo skaitītāju. Oktobrī uzņēmums būs izanalizējis pilotprojekta rezultātus un spriedīs par masveida viedo skaitītāju ieviešanas nepieciešamību.
Igaunijas energokompānijai "Eesti Energia" piederošais sadales operators "Elektrilevi", kurš viedo skaitītāju ieviešanu jau noslēdzis, atklājis, ka "gudro" skaitītāju sniegtie dati ļauj sekot līdzi elektrotīkla stāvoklim un laikus pamanīt aizdomīgas svārstības, kas liecina par transformatoru vai citu ierīču sabojāšanos.
"Iepriekš mēs veicām pārbaudes un tad konstatējām elektrības zudumus. Taču tagad mēs konstatējam elektrības zudumus un dodamies veikt pārbaudes. Vairs nedarbojamies kā "elektrības ugunsdzēsēji", kuri palīgā dodas vien pēc izsaukuma. Tas ir daudz efektīvāks process, kas ļauj ievērojami ietaupīt, jo tagad viens cilvēks var paveikt darbu, kas iepriekš bija uzticēts septiņiem darbiniekiem," portālam "Delfi" skaidro "Elektrilevi" tehniskais direktors Kaspars Kārleps.
"Sekojot līdzi nelielām elektrības svārstībām cilvēku mājās, mēs varam paredzēt, kad sabojāsies transformatori vai cita tehnika. Pēc šādu indikāciju saņemšanas mēs klauvējam pie klientu durvīm un taujājam, vai viņiem nav sūdzību par pakalpojumu kvalitāti," stāsta "Elektrilevi" tehniskais direktors Kārleps, atklājot, ka dažreiz klienti ir izbrīnīti par šādu vizīti.
"Sadales tīkla" pārstāve Smirnova portālam "Delfi" atklāj, ka arī uzņēmuma viedie skaitītāji ne tikai ļauj klientiem sekot līdzi savam stundas patēriņam, bet arī nodrošina operatoru ar informāciju par elektroapgādes traucējumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā ļauj attālināti pieslēgt un atslēgt elektrības apgādi.
Viens no viedo skaitītāju ieviešanas klupšanas akmeņiem Igaunijā ir bijusi tieši sabiedrības informētība par uzskaites ierīcēm. Lai gan uzņēmumā vēsta, ka klientu apmierinātība ar "Elektrilevi" sniegtajiem pakalpojumiem no 39% 2012. gadā pieaugusi līdz 52% 2015. gadā, internetā atrodama arī viedajām tehnoloģijām neglaimojoša informācija.
"Nav viegli būt sadales operatoram," saka Kārleps. "Man nav izdevies atkost patērētāju uztveres problemātiku. Cilvēki gūglē informāciju par skaitītājiem un nokļūst pie jocīgiem video, kuros tiek apgalvots, ka viņu veselībai kaitēs skaitītāju izstarotā radiācija. Kad mēs mēģinām viņiem izskaidrot, ka tās ir pilnīgas blēņas, mums netic, jo mēs esam sadales operators – monopolists," piebilst Igaunijas uzņēmuma pārstāvis.
EK aplēsusi, ka viedo skaitītāju sistēmas ieviešana uz vienu patērētāju izmaksā no 200 līdz 250 eiro, bet gadā viena mājsaimniecība var ietaupīt līdz 309 eiro un vidēji 3% elektroenerģijas.
Kopējās Eiropas Savienības dalībvalstu investīcijas viedo skaitītāju projektā lēšamas ap 45 miljardiem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
