Foto: LETA

Vairāku gadu garumā ilgušajai vilcienu sāgai bijusi sava cena – 1,8 miljoni eiro, svētdien ziņo LTV raidījums "de facto". Lai arī līdz šim brīdim nav piegādāts neviens vilciens, bet "Pasažieru vilciens" naudu tērējis gan ārpakalpojumu līgumiem, gan komandējumiem.

2006. gadā noslēgtais ārpakalpojuma līgums par jaunu elektrovilcienu iegādes priekšizpēti, aizsāka tēriņu gūzmu. 2009. gada nogalē izmaksas jau bija pārsniegušas vienu miljonu eiro, bet tikai tad izsludināja pirmo iepirkuma konkursu par elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi, norāda "de facto".

Arī turpmāk slēgti dažādi ārpakalpojumu un uzņēmumu līgumi, tāpat nauda tērēta ārvalstu komandējumos, darbinieku atalgojumā par dalību iepirkuma komisijas sēdēs, virsstundās un mediāciju sarunās pēc tam, kad izgāzās līdz šim dārgākais vilcienu iepirkums.

"Iztērēti ir 1,8 miljoni eiro, kas kontroles prāt ir nelietderīgi izlietoti līdzekļi," raidījumam norāda Valsts kontroles padomes locekle Laura Graudiņa.

""Pasažieru vilciena" iekšējā kontroles sistēma, kas tieši attiecas uz iepirkumu sistēmu, mūsu vērtējumā, ir vāja. Lai gan 2014.gadā mēs redzam zināmus uzlabojumus, tomēr vēlamo rezultātu mēs neredzam, ko šie uzlabojumi nestu," viņa turpina.

Daļa no tēriņiem radusies laikā, kad "Pasažieru vilcienu" vadīja Nils Freivalds. Šobrīd viņš ir viens no aizdomās turētajiem kriminālprocesā saistībā ar pārtraukto pasažieru vilcienu konkursu. "de facto" Freivaldu satika viņa advokāta birojā, taču viņš kameras priekšā nerunāja. Viņa nostāju pauda advokāts, kurš uzskata, ka atbildība par neizdevušos konkursu jāprasa no bijušā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra, pašreizējā ministra Anrija Matīsa.

"Mēs neesam dzirdējuši nevienus konkrētus zaudējumus, kas būtu attiecināmi uz Freivalda darbību. Mums ir grūti saprast, kāpēc mēs nerunājam par kapitāldaļu turētāja atbildību. Ja mēs salīdzinām VK atzinumā par periodiem izdevumus pie katras no valdēm, tad mēs redzam, ka Freivalda valdes laikā par visu ir pretī ziņojumi. Visur ir pretim atskaites, ko mēs neredzam nākamajās valdēs," raidījumam norādīja zvērināts advokāts, Freivalda pārstāvis Normunds Duļevskis.

Tāpat "Pasažieru vilciens" vairākkārt mainījis gan iepirkumu nosacījumus, gan nepieciešamo vilcienu skaitu. Tas liek noprast, ka uzņēmuma vadībai, kā arī akcionāriem – Satiksmes ministrijas amatpersonām – nav bijis skaidrs, cik daudz un kādi vilcieni maz nepieciešami.

"Pasažieru vilciens", kopš tā izveidošanas, sešus gadus strādāja bez akcionāra apstiprinātiem stratēģiskajiem dokumentiem.

"SM neizstrādā uzņēmuma darbības vīziju. Uzņēmumam pašam ir jāizstrādā šī vīzija, jāpiedāvā SM un tad SM var vērtēt, vai tā ir laba, vai ir slikta. Diemžēl, šādas vīzijas nebija un tas arī, zināmā mērā, ir novedis pie tā, ka vilcienu iepirkumi ir bijuši neveiksmīgi," raidījumam saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!