Pētījumā arī secināts, ka 22% iedzīvotāju alu Jāņos izvēlas, izvirzot par prioritāti cenu. Katrs piektais no aptaujātajiem cilvēkiem dod priekšroku vietējam alum, gandrīz tikpat jeb 19% sabiedrības svarīgākais kritērijs ir atlaide un akcija. Katrs desmitais jeb 13% respondentu uzmanību pievērš zīmolam. Savukārt 6% iedzīvotāju Jāņos alu izvēlas, pamatojoties uz draugu atsauksmēm, ieteikumiem un alus sastāvu, bet vien 3% sabiedrības nozīmīgs ir dizains.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 13% cilvēku par īstu Jāņu alu uzskata kviešu alu. Katrs desmitais jeb 11% respondentu atzīst, ka īstais Jāņu alus ir gan klasiskais gaišais lāger tipa alus, gan medalus. Savukārt 8% iedzīvotāju īstu Jāņu alu saista ar rudzu alu. Vien 5% sabiedrībā par piemērotāko alu Jāņos min porteri, bet 4% cilvēku – bezalkoholisko alu.
Tāpat secināts, ka kviešu alus segmentā lielāko atbalstu veido 18% cilvēku vecumā no 18 – 29 gadiem, bet auditorijā no 50 – 59 gadiem tikai 8% respondentu. Lāger tipa alu par īstu Jāņu alu visvairāk jeb 16% iedzīvotāju uzskata vecumā no 40 – 49 gadiem, kamēr vecumā no 18 – 29 gadiem līdzīgi domā tikai 5% aptaujāto. Viņu vidū populārāks ar 17% ir medalus, kamēr to par īstu Jāņu alu uzskata vien 8% sabiedrības vecumā no 50 – 59 gadiem.
Skatoties tendences reģionos, garšu par svarīgāko kritēriju Jāņu alus izvēlē veido nepilna puse jeb 46% Pierīgas iedzīvotāju, kamēr Latgalē tas ir svarīgi aptuveni trešdaļai jeb 36% aptaujāto. Iepriekšējā lietošanas pieredze ir būtiska arī trešdaļai jeb 33% respondentu no Vidzemes, taču Latgalē šāds kritērijs nosaka Jāņu alus izvēli katram piektajam jeb 22% cilvēku. Cenai vislielāko uzmanību ar 29% respondentu pievērš Kurzemē, taču mazāk jeb 16% iedzīvotāju tas ietekmē alus izvēli Vidzemē. Atlaide un akcija par prioritāti izvirzīta 21% Pierīgas iedzīvotāju, bet mazāk populāra atbilde ir 14% cilvēku no Vidzemes. Ražotājs ir svarīgs trešdaļai cilvēku no Zemgales, kamēr Vidzemē attiecīgais kritērijs ir nozīmīgs katram piektajam respondentam. Vietējo alu aktīvāk jeb 23% cilvēku izvēlas Pierīgā, savukārt Zemgalē to dara vien katrs desmitais jeb 13% aptaujāto.
Aptauja veikta šā gada maijā, intervējot 1007 Latvijas iedzīvotājus 18 – 74 gadu vecumā.