Pavļuts: jau drīzumā EM prasīs valdībai mandātu sarunu sākšanai par LG monopolstāvokļa izbeigšanu  (130)

Viņš sacīja, ka Latvijas situācija gāzes tirgus liberalizācijā nedaudz atšķiras, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. "Latvijai un Igaunijai ir pārejas periods līdz reālas gāzes piegādes alternatīvas ieviešanai. Lietuvieši savulaik nepaprasīja pārejas periodu gāzes tirgus liberalizācijas prasību ieviešanai, tāpēc viņiem trešās energopaketes normas ir jāievieš ātrāk. Turklāt, ja nemaldos, Lietuvas gāzes apgādes kompānijai 2015.gadā ir jāpārslēdz gāzes piegādes līgums. Ar to arī var saprast Lietuvas steigu šā jautājuma risināšanā, lai kaimiņvalsts iegūtu labākus gāzes piegādes nosacījumus. Latvijas un Somijas gāzes kompānijām, pēc to sniegtās informācijas, ar gāzes piegādātāju ir parakstīti ilgtermiņa līgumi. Tādā ziņā mums spēles noteikumi ir skaidri definēti. Igaunijai arī ir cita situācija – viņiem, tāpat kā mums, ir pārejas periods, bet arī tur iepriekš slēgtais gāzes piegādes līgums drīz beigsies," pastāstīja ministrs.

Viņš norādīja, ka Latvija iepriekš, visticamāk, pieņēmusi politisku lēmumu nesteigties ar tirgus liberalizēšanu. "Vēsturiski tā kādreiz, visticamāk, bijusi politiska izvēle nesteigties. Latvijai un Igaunijai gāzes piegādes nosacījumi pašlaik ir draudzīgāki nekā Lietuvai, kurai "Gazprom" atņēma 15% atlaidi gāzes cenām, tādēļ tur gala tarifs ir augstāks. Cik es zinu, patlaban Lietuvas valstij par liberalizācijas risinājumu ir divas arbitrāžas tiesvedības ar "Lietuvos dujos" un "Gazprom"," piebilda Pavļuts.

Viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz atšķirībām, noteikumi visām valstīm ir līdzīgi, un trešā energopakete būs jāievieš visiem. "Lai arī līdz šim šajā virzienā nav notikusi redzama virzība, gatavošanās šim procesam notiek. Mēs strādājam pie tā, lai vistuvākajā laikā arī Latvijas valdībā tiktu skatīti jautājumi, kas ir saistīti ar profesionālu, mierīgu virzīšanos uz trešās energopaketes prasību ieviešanu. Lai arī šajā jautājumā Latvija izmanto pārejas periodu, tas nav bezgalīgs. Trešās energopaketes prasības būs jāievieš arī Latvijai brīdī, kad parādīsies reāla alternatīva gāzes piegāde," klāstīja ekonomikas ministrs.

Uz jautājumu, vai alternatīvas gāzes piegādes varēs nodrošināt līdz 2014.gadam, Pavļuts atbildēja, ka, visticamāk, ne. Taču Latvija šo jautājumu sāks risināt ātrāk par 2017.gadu, kad LG beidzas monopoltiesības.

"Jautājums par to, kas būs brīdī, kad beigsies LG monopoltiesības, jārisina krietni pirms tam, kad tās ir beigušās. To mēs arī darām. Šis būs nopietns sarežģīts juridisks jautājums, tas nav tikai ģeopolitikas vai ekonomikas jautājums. Ir daudz sarežģījumu, kuri jāizvērtē. Mēs šo darbu esam sākuši. Arī sarunas ar LG akcionāriem nenovēršami notiks, jo tās ir nepieciešamas. Es uzskatu, ka jebkuru jautājumu un problēmu risinājuma pamats ir komunikācija. Vest sarunas ar akcionāriem ir pamats, protams, tad, ja tam ir dots nepieciešamais valdības mandāts. Mēs tam prasīsim valdības pilnvarojumu, un tas notiks jau tuvākajā laikā," norādīja ekonomikas ministrs.

Uz jautājumu, kurā gadā Latvija varētu reāli ieviest gāzes tirgus liberalizācijas prasības, Pavļuts atbildēja, ka tas ļoti lielā būs atkarīgs no iespējamiem risinājumiem saistībā ar LG privatizācijas līguma izbeigšanu. "Es negribu aizsteigties priekšā notikumiem un minēt konkrētus datumus. Liels arguments, kas varētu būt šajās sarunās ir par to, kas tad būs alternatīvais gāzes piegāžu avots? Atbilde uz šo jautājumu varētu būtiski mainīt spēles laukumu," paskaidroja Pavļuts.

"Patlaban man nav iemesla uzskatīt, ka mēs līdz 2017.gadam netiksim līdz alternatīvam gāzes piegāžu avotam. Ja manu politisko pēcteču vai kādu citu apstākļu dēļ tas tā tomēr notiks, 2017.gads vienalga būs pēdējais datums LG monopolam, jo 2017.gadā vienkārši beidzas termiņš iepriekš parakstītajam LG privatizācijas līgumam, kas paredz šā uzņēmuma ekskluzīvās tiesības gāzes tirgū, tostarp krātuves izmantošanā," informēja Pavļuts.

Savukārt uz jautājumu, vai Latviju nebaida iespējamā tiesāšanās ar Krievijas koncernu "Gazprom", ekonomikas ministrs atbildēja ‒ ja būs jātiesājās, tas tiks arī darīts. "Ja būs jātiesājas, tiesāsimies, bet veidot komunikāciju caur Stokholmas arbitrāžas tiesu, manuprāt, ir neproduktīvi. Jebkurā gadījumā Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju intereses ir jācenšas aizstāvēt, bet es nedomāju, ka tiesa ir labākā iespēja, kā to produktīvi darīt," norādīja ekonomikas ministrs.

Jau vēstīts, ka viens no Eiropas Savienības energodirektīvas virzieniem ir dalībvalstu gāzes apgādes tirgu liberalizācija, samazinot gāzes monopolistu  lomu un ļaujot patērētājam izvēlēties sev izdevīgāko dabasgāzes piegādātāju. Būtisks direktīvas ieviešanas instruments ir   gāzes  apgādes tīklu nodalīšana no piegādes kompāniju struktūras. Latvija gāzes tirgus liberalizāciju atlikusi līdz 2014.gadam, taču līdz 2017.gadam ir spēkā 1997.gadā slēgtais LG privatizācijas līgums, kurā LG noteiktas ekskluzīvas tiesības uz gāzes pirkšanu, gāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un pārdošanu.