Pēdējā laikā iedzīvotāji biežāk ierobežojuši izklaidi un ēšanu ārpus mājas, rāda aptauja
Foto: Shutterstock

Lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu, aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēnesī ierobežojuši dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanu, kā arī ēdiena pasūtīšanu vai kafejnīcu apmeklējumus. Vienlaikus katrs trešais mainījis ikdienas paradumus, lai samazinātu savas mājsaimniecības elektrības patēriņu, secināts bankas "Citadele" veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aizvadītā mēneša laikā iedzīvotāju biežāk ierobežotie tēriņi bijuši dažādu kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšana (42%), kā arī ēdiena pasūtīšana vai ēšana ārpus mājām (41%), kas sevišķi aktuāli bijis iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 39 gadu vecumam.

Kā liecina aptaujas dati, aptuveni trešdaļa respondentu atlikuši došanos ceļojumā (35%) un atteikušies no jauna apģērba iegādes (32%). Elektrības patēriņa samazināšanu savā mājsaimniecībā realizējuši 31%, kamēr mājokļa apsildes izdevumus ierobežojuši 13%.

Pēdējā mēneša laikā aptuveni 28% atlikuši mājokļa remontu vai mēbeļu iegādi. Katrs ceturtais jeb 25% atlikuši uzkrājumu veidošanu, savukārt 23% ierobežojuši izdevumus hobiju realizēšanai un transportam.

Pietiekami liela sabiedrības daļa, proti, 15% atklāj, ka dzīves dārdzības dēļ atlikuši dažāda veida ārstniecības izdevumus, piemēram, operācijas, izmeklējumus vai ārsta vizītes, un 6% atlikuši arī medikamentu iegādi.

15% respondentu atlikuši izdevumus, kas saistīti ar sevis pilnveidošanu, piemēram, kursu vai apmācību apmeklēšanu un ar izglītību saistītus tēriņus, liecina aptaujas dati.

Aptuveni katrs septītais jeb 15% pauž, ka, paredzot dzīves dārdzības pieaugumu, savlaicīgi iegādājušies nepieciešamās preces, kamēr to cenas nav kāpušas vairāk.

5% ierobežojuši bērnu ārpusskolas aktivitāšu apmeklējumu. Šī problemātika aktuāla bijusi Latgalē un Pierīgā dzīvojošām sievietēm vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 350 eiro.

Pašreizējā situācija parāda, kāpēc ikvienam nepieciešams domāt par drošības spilvena izveidošanu, norāda "Citadeles" grupas uzņēmuma "CBL Life" finanšu eksperte un valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe. Viņas ieteikums ir veikt uzkrājumus fiksētos laika posmos un tādējādi veidot ieradumu atlikt naudu.

Aptaujas dati liecina, ka ir arī tāda sabiedrības daļa, proti, 16%, kuriem izdevumu ierobežošana aizvadītā mēneša laikā nav bijusi aktuāla. Visbiežāk šādu viedokli pārstāv vīrieši vecumā no 18 līdz 29 un 50 līdz 59 gadiem, kuri pelna vairāk par 1500 eiro mēnesī.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Latvijas iedzīvotāju izdevumu ierobežošanu dzīves dārdzības kompensēšanai banka kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2022. gada oktobra vidū, tiešsaistē aptaujājot 1008 cilvēkus Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.