Pētījums: atsevišķās Covid-19 skartajās nozarēs jau iepriekš bijusi zema nodokļu nomaksas disciplīna
Foto: LETA

Covid-19 pandēmijas rezultātā skartajās nozarēs strādā 11,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem, liecina "Lursoft" pētījums. Ņemot vērā to, ka atsevišķās nozarēs, kuras tieši skārusi ārkārtējā situācija un tās radītās sekas, jau iepriekš bija zema nodokļu nomaksas disciplīna, sniedzot valsts atbalstu, būtu īpaši jāvērtē, vai un kuros gadījumos tas uzņēmumam būtu piešķirams, norāda uzņēmuma valdes locekle Daiga Kiopa.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pirmdienas, 23. marta, sākumā apkopotā informācija liecina, ka saistībā ar situāciju, ko ietekmējis vīrusa "Covid-19" izplatības apdraudējums pasaulē un valstī, NVA līdz 23. martam ir saņēmusi 10 uzņēmumu paziņojumus par kolektīvo atlaišanu. Saņemtajos 10 paziņojumos kopējais atlaižamo darbinieku skaits ir 1660. Uzņēmumi darbojas šādās nozarēs: transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, ūdens apgāde un notekūdeņi, atkritumu apsaimniekošana un sanācija.

Covid-19 pandēmijas sekas pirmās vissāpīgāk izjutušas transporta, ēdināšanas, viesnīcu, tūrisma, konferenču organizēšanas, kā arī atpūtas pakalpojumu nozarē strādājošie uzņēmumi. "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka šajās nozarēs strādā 11,8% no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Vislielākais skaits, 4136 uzņēmumi, reģistrēti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē, savukārt vairāk nekā 2000 uzņēmumu ir arī ēdināšanas pakalpojumu un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sfērās.

"Lursoft" aprēķinājis, ka šīs nozares 2018. gadā devušas 11,9% no visa Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma, 5,7% no kopējās peļņas, nodarbinājušas 16,4% no visiem darbiniekiem, kas 2018. gadā strādājuši Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, un to samaksātie nodokļi veidojuši 10,1% no kopējiem valsts kopbudžeta ieņēmumiem.

Šajās nozarēs strādājošie uzņēmumi 2018. gadā apgrozīja 7,68 miljardus eiro, no tiem 6,32 miljardus eiro veido transporta nozares kopējais apgrozījums. Raugoties uz šo nozaru kopējo peļņu, redzams, ka 2018. gadā uzņēmumi kopā nopelnījuši 231,07 miljonus eiro. Tiesa, kamēr transporta nozares kopējā peļņa sasniegusi 210,44 miljonus eiro, piemēram, izmitināšanas sektors 2018. gadā strādājis ar 113,99 tūkstošu eiro zaudējumiem, savukārt sporta nodarbību, izklaides un atpūtas darbību sektora uzņēmumu zaudējumi bijuši 212,63 tūkstoši eiro.

Covid-19 pandēmijas rezultātā skartās nozares 2018. gadā kopā Latvijā nodarbinājušas 118,3 tūkstošus darbinieku, kas ir 16,4% no kopējā nodarbināto skaita biznesa sektorā Latvijā 2018.gadā. Vairāk nekā trešdaļa (36,43%) no šiem darbiniekiem bija nodarbināti sauszemes un cauruļvadu transporta apakšnozarē, savukārt vēl 22,31% – ēdināšanas pakalpojumu sektorā. "Lursoft" izpētījis, ka ēdināšanas pakalpojumu nozarē reģistrēti 2657 uzņēmumi, no tiem 40,95% reģistrēti nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro.

Jānorāda, ka Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi vairākus atbalsta instrumentus – kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam – tiesa, viens no priekšnosacījumiem, lai to saņemtu, būs arī uzņēmuma līdzšinējā nodokļu maksāšanas disciplīna. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro, reģistrēts 28,72% no visiem Covid-19 krīzes skartajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem.

"Ņemot vērā to, ka atsevišķās nozarēs, kuras tieši skārusi ārkārtējā situācija un tās radītās sekas, jau iepriekš bija zema nodokļu nomaksas disciplīna, sniedzot valsts atbalstu, būtu īpaši jāvērtē, vai un kuros gadījumos tas uzņēmumam būtu piešķirams. Tāpat sakarā ar to, ka faktiski visu tautsaimniecību ietekmēs Covid-19 radītās sekas, īpašu atbalstāmo nozaru izraudzīšanās un atbalstīšana ilgtermiņā noteikti nav atbalstāma, tādēļ, kā jau norādījušas arī vairākas uzņēmumus pārstāvošas organizācijas un nozaru asociācijas, principi atbalsta piešķiršanai būtu jāpārskata. Savukārt, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un mazinātu bažas par principu ievērošanu un objektivitāti, noteikti valstij būtu jānodrošina, ka informācija par atbalsta saņēmējiem un piešķirto atbalsta apjomu ir publiski pieejama," teic Kiopa.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Nodarbinātības valsts aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form